“Neviens nebija plānojis pie sliktākā scenārija, ka tas notiks tā,” Covid-19 ielaušanos sociālās aprūpes centros raksturo Valsts sociālās aprūpes centra “Zemgale” direktors Kristaps Keišs. Jau no pērnā gada novembra beigām Covid-19 sāka lielā ātrumā izplatīties, neraugoties uz to, ka drošības noteikumi sociālās aprūpes centriem ir ļoti stingri, vēsta raidījums "de facto".
Daudzos šādos centros slimība skārusi gandrīz visus iemītniekus un darbiniekus. Arī centra “Zemgale” Iecava filiāle decembrī bija to skaitā. Covid-19 jau iepriekš bija sācies arī centra Jelgavas un citās filiālēs. Jelgavā no 116 darbiniekiem 87 bija uz slimības lapas. Pārējie darbinieki uz vietas arī dzīvojuši, lai infekciju neaiznestu tuviniekiem. Ēdiena gatavošanai un veļas mazgāšanai pasaistīja ārpakalpojumus. Tas bijis fiziski un emocionāli smags laiks. “Viens gadījums Jelgavā ar vienu aprūpētāju - sākot rīta maiņu, cilvēks ieiet vienā istabiņā un konstatē, ka viens klients ir diemžēl miris, ieiet otrā istabiņā un konstatē, ka tur ir vēl viens klients miris. Viņam iestājas panika. Viņš pasaka - es tālāk vairs neiešu. Viņš pasaka - es nevaru to redzēt, es nevaru to pieņemt, es nevaru to saprast,” atminas K.Keišs.
Viennozīmīgus secinājums par kopējo aprūpes centros saslimušo un arī mirušo skaitu izdarīt nav iespējams, jo iestāžu dati atšķiras. Slimību profilakses un kontroles centra ziņas ļauj secināt, ka kopš oktobra beigām vien ar sociālo aprūpi saistīti vairāk nekā 4000 Covid-19 saslimšanas gadījumu, un vissliktākā situācija bijusi decembra beigās, kad ik nedēļu centros konstatēja ap 500 līdz pat 700 Covid-19 pozitīvus gadījumus. Bet tieši kā centros slimība ienāk un kā izplatās, izmeklēšanā balstītas skaidrības šobrīd gan arī īsti nav.
Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību uzraudzības nodaļas vadītāja Elīna Dimiņa skaidro, ka detalizēta epidemioloģiskā izmeklēšana katrā centrā nebūtu iespējama. “Mums saslimšanu skaits ir pārāk milzīgs, lai mēs katram gadījumam, skaidri pateiktu, kurš no kura ir inficējies. Līdz ar to situācijās, kad sociālās aprūpes centrā ir reģistrēti jau vairāki desmiti gadījumu, tam patiesībā ir praktiski neiespējami izsekot,” viņa norāda.
Pašos centros secina, ka infekciju ienes darbinieki. Visdrīzāk tieši tādēļ otrajā janvāra nedēļā Covid-19 atkal uzliesmoja pansionātā Mārsnēnos, kur kopš pavasara situācija bijusi mierīga. Mārsnēnu sociālās aprūpes centra vadītāja Evija Jēkabsone stāsta, ka riska faktori ir dažādi, darbinieki uz darbu brauc ar sabiedrisko transportu. Pavasarī mēģinājuši izvadāt paši, bet tam nepietiek resursu. “Un mēs jau arī nezinām, ko darbinieki, ko dara mājās. Mēs jau nevaram, lai kā mēs vestu pārrunas, mēs jau nevaram neviens izsekot, cik godprātīgs ir katrs darbinieks ārpus darbavietas,” viņa saka.
Aprūpes centrā “Zemgale” norāda, ka daudzi turklāt strādā vairākās vietā, tostarp ārstniecības iestādēs. Arī darbinieku attieksme atsevišķos gadījumos sākotnēji nav bijusi pietiekami atbildīga; vienu arī nācies atlaist, jo viņš nav piekritis likt sejas masku un vilkt aizsargtērpu. “Ir darbinieki, kuri kovidam pieiet ļoti nopietni. Ir darbinieki, kuri pakļaujas visām šīm viltus ziņām un dezinformācijai - ka tas īsti nav nopietni, ka stāstā ir arī izdomājums. Bet domas mainās tad, kad Covid-19 ir skāris,” secina K.Keišs.
Situācijas saasināšanos izjuta arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests. Oktobrī Covid-19 dēļ uz sociālās aprūpes centriem neatliekamās palīdzības mediķi steidzās vien trīs reizes, novembrī - 38, bet decembrī - jau 217. Uz slimnīcām aizvedot pusi, bet, ja būtu atbilstoši apstākļi centros uz vietas, lielāka daļa varētu ārstēties turpat. NMPD Operatīvās vadības centra vadītāja Raita Krišjāne stāsta: “Atsevišķos gadījumos ir tā - kad ir tikai šis te aprūpes personāls, auklīte vai aprūpētāja, kurai nav medicīnas zināšanas, un ģimenes ārstu ir iespēja piesaistīt tikai reizi nedēļā. Tad, protams, ja paliek tikai aprūpētāja ziņā, dažos gadījumos mēs nevaram atstāt savu pacientu, un viņš ir jānogādā stacionārā.”
Ir arī reizes, kad aprūpes centros nenovērtē stāvokļa nopietnību un slimnīcā cilvēki nonākuši novēloti. Stradiņa slimnīcas Covid-19 nodaļās sociālās aprūpes centru klienti ir bieži pacienti, un, lai arī blakus saslimšanu dēļ ne vienmēr tas ir izšķiroši situācijas smagumam, tomēr tur novēroti arī ielaisti gadījumi. “Jāsaka, ka iespējams, ja viņi būtu vērsušies agrīnāk pēc palīdzības, būtu iespēja viņiem vairāk palīdzēt. Neatkarīgi no visa veselības aprūpes speciālistu trūkuma slimnīcās, mēs tomēr esam daudz labākā stāvoklī, nekā sociālās aprūpes centrā. Mums tomēr ir viens ārsts Stradiņa slimnīcā uz 8 pacientiem, viena māsa uz 8-10 pacientiem. Sociālās aprūpes centrā tas var būt tā, ka ir viens cilvēks uz 20-30 cilvēkiem,” saka Stradiņa slimnīcas Karantīnas nodaļas virsārsts Kārlis Rācenis.
Sociālās aprūpes centros darbinieku trūkumu apliecina, norādot, ka īpaši kritiskas ir situācijas, kad saslimst arī paši centru mediķi. Rīgas Sociālās aprūpes centrā palīgā tad nāca Nacionālo bruņoto spēku mediķi.
Cilvēkresursu trūkumu izceļ arī Veselības inspekcija. Tāpat nemaz neesot iespējams vienmēr ievērot drošības noteikumus. Lai arī situācija kopš pavasara uzlabojusies, trešajā daļā sociālās aprūpes centru joprojām nemaz īsti neesot izolēšanas iespēju. “Varētu izolēt, sadalot pa stāviem. Teiksim, vienā stāvā ir tās personas, kuras ir veselas un kādā citā stāvā - slimās personas. Bet, atkal ir problēma. Ir viens kopējs lifts vai ir kopēja kāpņu telpa. Līdz ar to tā pārvietošanās notiek visiem pa vienu pusi,” secina veselības inspekcijas vadītājas vietniece Anita Slokenberga.
“de facto” zināmi arī vairāki stāsti no centru iekšienes par masku nelietošanu pie klientiem, testu novēlošanu paaugstinātas temperatūras gadījumā. Taču Veselības inspekcijā atsevišķo sūdzību izskatīšana lielākoties beigusies par labu centriem. Arī nesen sūdzību dēļ mediju uzmanības lokā nonākušajā Krustpils pansionātā “Jaunāmuiža”, inspekcija pēc pārbaudes aizrādījusi vien par atkritumu nepareizu savākšanu, apmācību trūkumu par aizsarglīdzekļu lietošanu, un dezinfekcijas līdzekļu nepieejamību klientiem. Turklāt pansionātā no inspekcijas saklausījuši, ka tie ir maznozīmīgi pārkāpumi. Šādu vērtējumu gan noliedz pašā inspekcijā. “Tas, ka mēs pavasarī varbūt teicām, ka šī miskaste neatbilst - tas bija tāds maznozīmīgs [pārkāpums], bet patlaban epidemioloģiskā situācija ir tāda, ka tā nevarētu teikt,” norāda A.Slokenberga.
Neraugoties uz plašo uzliesmojumu pērnā gada nogalē, gala ziņojumu par situāciju sociālās aprūpes centros Inspekcija gan gatavo tikai uz janvāra beigām.
Oktobrī tikai 1,6 procenti no visiem Covid19 saslimšanas gadījumiem bija saistīti ar sociālo aprūpi, novembrī tie bija jau 7,4 procenti no visiem, bet mēnesi vēlāk to īpatsvars dubultojās un bija jau 13,4 procenti no visiem. Lai arī decembra vidū premjers izdeva rezolūciju nekavējoties rīkoties, lai ierobežotu Covid-19 izplatību pansionātos, tomēr Latvijas Televīzijas raidījuma “de facto” izpētītais liecina, ka Labklājības ministrija, kas valstī atbild par sociālās aprūpes pakalpojumu sniegšanu, ar konkrētu rīcību reaģējusi vien trīs nedēļas vēlāk.
“(..) šodien tāda ... droši vien - izmēģinājuma sanāksme tam, kā mēs varētu turpmāk un daudz biežāk un operatīvāk šo komunikāciju veikt,” šādi vairākus simtus tiešsaistes sanāksmes dalībniekus - pašvaldību un sociālās aprūpes institūciju pārstāvjus, uzrunā Labklājības ministrijas (LM) Sociālo pakalpojumu departamenta direktors Aldis Dūdiņš.
Taču šī sanāksme nenotiek ne aizvadītā gada martā, ne septembrī, un pat ne decembrī. Tikai šonedēļ - 14.janvārī, notiek pirmā LM iniciētā tiešsaistes sanāksme ar sociālās aprūpes iestāžu, kā arī pašvaldību pārstāvjiem. Interese ir milzīga - tiešsaistei ir vairāk nekā 400 pieslēgumu, un jautājumu dalībniekiem ir ļoti daudz.
“Mēs nolēmām mainīt komunikācijas formu, un mēs nolēmām, ka turpmāk mēs ļoti regulāri tiksimies šādā te - tiešsaistes formātā,” sola LM valsts sekretāra vietniece Līga Āboliņa.
Latvijā darbojas valsts, pašvaldību un privātie pansionāti. LM pēdējā laika retorika vērsta uz to, ka tā nevar atbildēt par pašvaldību vai privātajos aprūpes centros notiekošo, jo nav to īpašniece. Un situācijas vērtējumu bieži vien sniedz, balstoties uz ziņām par sev tieši padotajām - valstij piederošajām, iestādēm, radot greizu priekšstatu par slimības izplatību un cīņu ar to kopumā. Tas aizvadītajā nedēļā izraisīja dusmas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputātiem. “Tas, ka ierēdņi no LM šķiro valsts un pašvaldību aprūpes centros - tas nav korekti - es uzskatu, ka jūs esat atbildīgi par visu, kas notiek pansionātos un nav svarīgi, kādi viņi ir un kam viņi pieder, vai kādā pakļautībā. Mēs neesam ne ASV, ne briti, kur ir neskaitāmi pansionāti un miljoniem pacientu, kurus nevar pārskaitīt,” Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē saka Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs (Saskaņa).
Jau novembrī bija redzams, ka infekcija skar aizvien vairāk pansionātu. Tika nolemts, ka nepieciešama biežāka testēšana - darbiniekiem reizi nedēļā, klientiem reizi mēnesī. Veselības inspekcija 184 sociālās aprūpes pakalpojumu sniegšanas iestādēm novembrī nosūtīja vēstules, aicinot pieteikties uz visu klientu un darbinieku testēšanu. Līdz 18.decembrim šāda testēšana bija veikta vien 65 jeb aptuveni trešdaļā centru.
“Vēlos lūgt jūsu palīdzību un informēt šos sociālās aprūpes centrus un teikt, ka tas [testēšana] ir ļoti nepieciešams,” 18.decembrī saka Veselības inspekcijas vadītāja vietniece Anita Slokenberga, uzstājoties Latvijas Pašvaldību savienības un Veselības ministrijas organizētā tiešsaistes seminārā par Covid-19 izplatības ierobežošanu pansionātos.
Piemēram, Daugavpils pašvaldības sociālās aprūpes iestādē, iepriekš testēšana tika veikta aprīlī un septembrī. Pašvaldība deva rīkojumu veikt masveida testēšanu decembra vidū - pēc anonīmas sūdzības saņemšanas par epidemioloģisko prasību neievērošanu. Masveida testēšana atklāja 161 saslimušo. Pansionāta vadītājs iesniedza atlūgumu, bet dome solīja dienesta izmeklēšanu, kas aizvien nav uzsākta.
Tkā atsaucība uz testēšanu nebija liela, Veselības inspekcija sāka apzvanīt aprūpes iestādes. Labklājības ministrija tai brīdī aizvien klusēja.
Veselības inspekcija decembra vidū ziņoja, ka vismaz desmit aprūpes iestādes atteikušās no masveida testu veikšanas, starp tām - arī Krāslavas pašvaldības pansionāts “Priedes”. Krāslavas domē skaidro - klientus testējuši individuāli pēc nepieciešamības. Tikai pēc astoņu klientu saslimšanas vienlaikus notika arī visu pārējo testēšana. Tas bijis ap Ziemassvētkiem. No 42 iemītniekiem ar Covid-19 saslima 35. Tagad te cer uz ātrajiem testiem, ko varētu veikt regulāri.
“Es dzirdēju, ka ir nopietni uzņēmēji, kuri testēja savus cilvēkus un tas būtu ļoti normāli salīdzinoši ar tādām lietām kā ... mēs varam runāt par maskām vai tādām lietām, bet šodien es pat nezinu, vai es pērku veikalā normālu masku, vai kāda tā ir maska,” saka Gunārs Upenieks, Krāslavas novada domes priekšsēdētājs (ZZS).
Premjers Krišjānis Kariņš 16.decembrī veselības ministrei Ilzei Viņķelei, labklājības ministrei Ramonai Petravičai un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pienākumu izpildītājam Artim Pabrikam nosūtīja rezolūciju nekavējoties rīkoties, lai ierobežotu infekcijas slimības izplatību sociālās aprūpes iestādēs.
Labklājības ministrija redzamus soļus veica trīs nedēļas vēlāk: tā 6.un 8.janvārī sociālās aprūpes centriem nosūtīja vēstules ar ieteikumiem un atgādinājumiem par epidemioloģisko drošību.
“Tādas vēstules tiek diezgan regulāri sūtītas, tā nav pirmā vēstule, ik pa laikam sūtam, atgādinām. Jo dažkārt - arī pēdējā informācija, kas izskanēja, kas principā ir dezinformācija, ka 50% piemaksas kaut kad pēc trīs mēnešiem saņems. Ir svarīgi arī, lai šīs vēstules ne tikai saņem, bet arī izlasa, kas tur ir rakstīts,” par sadarbību ar pansionātiem stāsta labklājības ministre Ramona Petraviča.
Decembrī pēc LM priekšlikuma politiķi noteica, ka arī pansionātos strādājošajiem būs 50 procentu piemaksa par darbu ar Covid-19 pacientiem. Pusi no piemaksas segs valsts, pusi - pašvaldības, un to izmaksās par darbu, sākot no 1. decembra.
Tas, ko labklājības ministre šonedēļ piedāvāja kā īpašu jaunumu - sociālās aprūpes centros ik dienas veikt ātros antigēnu testus darbiniekiem, arī patiesībā nav nekāds jaunums. Austrumu slimnīcas laboratorija jau 14.decembrī sociālās aprūpes iestādēm izsūtīja piedāvājumu apmācīt darbiniekus strādāt ar šiem testiem.
Jau minētajā sanāksmē ar pašvaldību pansionātu un Veselības ministrijas pārstāvjiem 18.decembrī Latvijas Covid-19 laboratoriju tīkla koordinators un RAKUS Laboratorijas dienesta vadītāja vietnieks Sergejs Ņikišins visus klātesošos informēja par izsūtītajām vēstulēm un atgādināja par iespēju arī apgūt nepieciešamās prasmes testu veikšanai: “Testu veic apmācīts medicīnas vai laboratorijas darbinieks, vai darbinieks, kurš izgājis apmācību. Un obligāti jālieto visi individuālās aizsardzības līdzekļi.”
Uz apmācību piedāvājumu pēc vairākām nedēļām - 6.janvārī, atsaucās tikai pansionāts “Ezerkrasti”. Līdz šai nedēļai arī vienīgie. Testi jāveic ar deguna iztriepi, rezultāts - pārdesmit minūšu laikā. Taču pagaidām nav skaidrs, vai aprūpes centriem pietiks cilvēkresursu, lai ik dienas veiktu šādus testus. “Ja ir norādīts, ka sociālās aprūpes centriem ir jāorganizē mediķu apmācība, lai varētu veikt šo testēšanu, tad es labprāt redzētu, kā ministriju līmenī tiek organizēta konkrēta sistēma, kā to izdarīt” saka Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Ilze Rudzīte.
Aprūpes centriem šonedēļ bija jāpasaka, cik viņiem ir darbinieku un cik tiem vajadzētu testu mēnesim vai diviem. Sarunu procedūru ātro testu iegādei organizēs Aizsardzības ministrija.