Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija trešdien, 20.oktobrī, pēc atbildīgo amatpersonu uzklausīšanas aicināja Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP), kā arī Latvijas Televīzijas vadību meklēt risinājumus, lai nodrošinātu sabiedriskās televīzijas pieejamību nedzirdīgajiem cilvēkiem.
Komisijas deputāti bija vienisprātis, ka patlaban pilnvērtīgi netiek nodrošinātas dzirdes invalīdu tiesības saņemt audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumus un šī situācija ir jārisina jau tuvākajā laikā. Deputāti aicināja NEPLP jau drīzumā izveidot sabiedriski konsultatīvo padomi, lai kopīgiem spēkiem strādātu pie sabiedriskā pasūtījuma projekta 2011.gadam, kas risinātu arī jautājumu par televīzijas satura pieejamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
Latvijas Nedzirdīgo savienība vērsās komisijā, norādot, ka patlaban ar subtitriem un surdotulkojumiem tiek pārraidīti tikai 1,6 procenti Latvijas televīzijas (LTV) pārraižu un pēdējo 10 gadu laikā televīzijas pieejamība dzirdes invalīdiem nav uzlabojusies. Tādējādi tiek ierobežotas viņu cilvēktiesības un pamattiesības, kā arī tiek kavēta šo cilvēku integrācija sabiedrībā, uzsvēra Latvijas Nedzirdīgo savienības prezidents Arnolds Pavlins. „Mēs neprasām privilēģijas, mēs prasām nodrošināt pamattiesības,” pauda A.Pavlins.
Savukārt LTV ģenerāldirektors Edgars Kots komisijas sēdē atzina, ka patlaban tiek meklēti risinājumi, lai nodrošinātu televīzijas programmu subtitrēšanu un ziņu surdotulkojumu, taču šogad sabiedriskajai televīzijai pieejamais finansējums ir nepietiekams. LTV 1 kanāla direktore Baiba Šmite informēja, ka tiek subtitrētas valsts amatpersonu svinīgās uzrunas, kā arī atsevišķi raidījumi, savukārt surdotulkojums tiek nodrošināts ziņu pārraidēm.
Arī NEPLP priekšsēdētājs Ābrams Kleckins atzina, ka stāvoklis nav normāls, un vienojās kopīgi ar Latvijas Nedzirdīgo savienību izstrādāt prioritāro raidījumu sarakstu, kuriem varētu nodrošināt subtitrēšanu vai surdotulkojumu.
„Mēs vēlamies redzēt situācijas risinājumu. Nav pieļaujams, ka nedzirdīgiem cilvēkiem netiek nodrošinātas tiesības uz informācijas pieejamību,” norādīja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ingrīda Circene, uzdodot atbildīgajām amatpersonām mēneša laikā nākt klajā ar priekšlikumiem problēmas risināšanai.