"ABLV Bank" aktīvi pērn atgūti vairāk nekā 100 miljonu eiro apmērā

Likvidējamās "ABLV Bank" likvidatori pagājušajā gadā atguvuši aktīvus kopumā 109,797 miljonu eiro apmērā, kamēr likvidācijas izdevumi veidoja 36,386 miljonus eiro, liecina bankas publiskotā informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Tādējādi kopš 2018.gada 13.jūnija, kad sākās bankas pašlikvidācijas process, "ABLV Bank" likvidatori atguvuši kopumā 859,057 miljonus eiro, tostarp 2018.gadā tika atgūti 355,493 miljoni eiro, bet 2019.gadā - 393,767 miljoni eiro.

Savukārt "ABLV Bank" likvidācijas izdevumi kopš pašlikvidācijas procesa sākuma kopumā veido 94,305 miljonus eiro, tostarp bankas likvidācijas izdevumi 2018.gadā bija 21,046 miljonu eiro apmērā, bet 2019.gadā - 36,873 miljonu eiro apmērā.

2019.gada decembrī "ABLV Bank" likvidatori atguvuši aktīvus 23,999 miljonu eiro apmērā, kas ir 4,5 reizes vairāk nekā mēnesi iepriekš. No izsniegtajiem kredītiem atgūti 12,175 miljoni eiro, no ieguldījumiem - 642 000 eiro, no atgūtajiem/pārdotajiem vērtspapīriem - 224 000 eiro, no kustamās un citas mantas pārdošanas - 4000 eiro, bet no pārējiem aktīviem - 10,954 miljoni eiro.

Savukārt "ABLV Bank" likvidācijas izdevumi decembrī bija 4,281 miljona eiro apmērā, tostarp darbiniekiem izmaksājamā darba samaksa un izmaksājamie atlaišanas pabalsti, iekļaujot nodokļus, bija 1,274 miljoni eiro, naudas un finanšu instrumentu glabāšanas izdevumi - 711 000 eiro, nepieciešamie izdevumi bankas mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai likvidācijas laikā - 362 000 eiro, likvidatoru un likvidatoru palīgu atlīdzība, iekļaujot nodokļus, - 112 000 eiro, bet citi likvidācijas izdevumi bija 1,822 miljoni eiro.

Pārskats arī liecina, ka 2020.gada 31.decembrī "ABLV Bank" pieteiktie kreditoru prasījumi bija 1,966 miljardu eiro apmērā, kas ir par 1% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

"ABLV Bank" kasē un prasībās uz pieprasījumu pret centrālajam bankām decembra beigās bija 1,234 miljardi eiro, bankas prasības pret kredītiestādēm bija 449,516 miljoni eiro, kredītos banka bija izsniegusi 315,962 miljonus eiro, ieguldījumi radniecīgo un asociēto uzņēmumu pamatkapitālā veidoja 141,458 miljonus eiro, bet ieguldījumi finanšu instrumentos bija 98,237 miljoni eiro.

Kopumā "ABLV Bank" aktīvi 2020.gada beigās bija 2,267 miljardu eiro apmērā.

Savukārt bankas kapitāls un rezerves decembra beigās bija 235,196 miljoni eiro, tostarp rezerves un iepriekšējo periodu nesadalītā peļņa bija 69,593 miljoni eiro, bet zaudējumi 2020.gadā bija 55,772 miljoni eiro.

"ABLV Bank" iespējamās saistības pagājušā gada beigās bija 98 000 eiro apmērā.

Publiskotajā informācijā arī minēts, ka līdz 2020.gada beigām vairāk nekā 14 270 bankas bijušo klientu ir atguvuši noguldījumus bankā. Tie galvenokārt ir klienti ar konta atlikumiem līdz 100 000 eiro, kuriem kopumā izmaksāti 449,2 miljoni eiro no "ABLV Bank" pārskaitītās summas Noguldījumu garantiju fondā.

Tāpat norit darbs ar vairāk nekā 3000 lielāko kontu atlikumu īpašniekiem, kuru kontu atlikumi kopumā veido divus miljardus eiro. Kreditoru prasījumu izmaksas tiek veiktas tikai tad, ja pēc pārbaudes netiek konstatēti normatīvos noteiktie šķēršļi šādu izmaksu veikšanai. Pārbaudes veic bankas nolīgta starptautiska konsultantu komanda no "Ernst & Young", kura līdz 2020.gada beigām ir sākusi 2119 kreditoru pārbaudes par kopējo prasījumu kopsummu 1,35 miljardi eiro.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka, maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, "ABLV Bank" akcionāri ārkārtas sapulcē 2018.gada 26.februārī nolēma pašlikvidēties, savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome 2018.gada 12.jūnijā atļāva "ABLV Bank" sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu. Eiropas Centrālā banka no 2018.gada 12.jūlija ir anulējusi "ABLV Bank" izsniegto licenci.

"ABLV Bank" problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīklu ("FinCEN") 2018.gada februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. "FinCEN" publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām. "ABLV Bank" apsūdzības ir noraidījusi.