Pagaidām nav pozitīvu ziņu par progresu dzelzceļa projekta "Rail Baltica" vienota infrastruktūras pārvaldības modeļa ieviešanā, ceturtdien valdības sēdē atzina satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).
Pagājušā gada decembrī Baltijas valstu premjerministri nāca klajā ar kopīgu paziņojumu, kas tostarp skāra "Rail Baltica" projekta pārvaldības modeli. Premjerministri uzsvēra, ka trīs Baltijas valstīm jāvienojas par kopīgu "Rail Baltica" infrastruktūras pārvaldības modeli, lai maksimāli izmantotu "Rail Baltica" ekonomisko potenciālu un veicinātu tā pievilcību nākotnes lietotājiem, tostarp, starptautiskajā līmenī.
Tomēr patlaban Linkaits par sarunu progresu nevar pateikt neko iepriecinošu. Pēc ministra teiktā, līdz šim kontakts nav bijis ar kolēģiem Lietuvā, kā arī līdz ar valdības krišanu kontakti zaudēti Igaunijā. Linkaits gan piebilda, ka arī pirms Igaunijas valdības krišanas šīs valsts pozīcija nebija vērsta uz integrāciju.
Linkaits uzsvēra, ka Latvijai ir divi partneri, kuri "Rail Baltica" infrastruktūras pārvaldību redz citādāk. Satiksmes ministrs nesniedza plašāku situācijas izklāstu, bet norādīja, ka par minēto jautājumu viņš vēlēsies informēt valdību pēc mēneša.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) atgādināja, ka Latvijas valdības koalīcijas partneri par vienotu "Rail Baltica" pārvaldības modeli jau runājusi pērn augustā, visām partijām esot vienisprātis par vienota infrastruktūras pārvaldības modeļa nepieciešamību.
Savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pauda apņēmību šo jautājumu risināt ar abu kaimiņvalstu valdību vadītājiem.
Premjers norādīja, ka iepriekšējā Igaunijas valdībā bija "viens koalīcijas partneris", kas nebija tik ļoti orientēts uz Eiropas sadarbību. Tajā pašā laikā Kariņš lika noprast, ka gadījumā, ja par Igaunijas premjerministri tiks iecelta Kaja Kallasa, tad sarunas par "Rail Baltica" projektu varētu virzīties uz priekšu.
Viņš norādīja, ka kopīgā darba laikā Eiropas Parlamentā Kariņš guvis pārliecību, ka Kallasa iestājas par vienotu pieeju "Rail Baltica" projektā, vienlaikus paužot cerību, ka Igaunijas politiķe savu nostāju nav mainījusi.
"Šajā pusgadā visu kopīgajam mērķim ir jābūt sarunām ar Lietuvu un Igauniju, lai vienotos par vienotu pieeju "Rail Baltica" projektā. Eiropas Komisija jau ir paudusi, ka gadījumā, ja nebūs vienota pieeja, tad kopējais projekta īstenošanai nepieciešamais finansējums var būt grūtāk pieejams," brīdināja Kariņš.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Plānots, ka "Rail Baltica" dzelzceļa līnija būs gatava satiksmei 2026.gadā.
