18. novembrī, visticamāk, tomēr rīkos balli

© skanpix

Valsts prezidenta pēdējais prezidentūras gads, jaunais parlamenta sasaukums un jaunā valdība varētu būt tie iemesli, kādēļ Latvijas 92. gadadienas vakarā radīs iespēju rīkot pieņemšanu.

Pērn ekonomiskās krīzes dēļ no tās atteicās. Pirms gada 18. novembrī Valsts prezidents ar ārvalstu vēstniekiem pulcējās Rīgas pils dārzā, kur kopā vēroja svinīgo uguņošanu. Šogad 18. novembrī, visticamāk, Lielajā ģildē notiks pieņemšana. Lēmumu par tās rīkošanu un norises vietu paredzēts pieņemt nākamās nedēļas laikā, kad Latvijā no Ķīnas būs atgriezies prezidents Valdis Zatlers.

Rīgas pilī nevēlas negribot atteikties no koptās tradīcijas – 18. novembra vakarā rīkot tradicionālo svētku pieņemšanu, kurai vairāk ir simboliska nozīme. Pagaidām vēl nav zināma tās norises vieta, jo kā ticamākais vārds tiek minēta Lielā ģilde, lai gan netiek izslēgts arī Nacionālais mākslas muzejs un Latvijas Nacionālā opera. Par labu Lielajai ģildei kalpo fakts, ka tieši tur pērn bija svētku koncerts iedzīvotājiem, kuri ar savu darbu ir devuši būtisku pienesumu Latvijai. Arī šogad tur būs Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra un galvenā diriģenta Karela Marka Šišona dāvana – koncerts.

Taču Latvijas 92. jubilejas kulminācija būs nevis tradicionālā svētku uguņošana, kas pulksten deviņos vakarā notiks Rīgā, 11. novembra krastmalā, bet gan pērn iedibinātā tradīcija – kopīga Latvijas himnas – Baumaņu Kārļa lūgsnas Dievs, svētī Latviju! dziedāšana.

"Lai kur mēs arī atrastos, Tēvzeme katram ir tikai viena. Kaut īstenībā dziedāsim savas valsts himnu tajā vietā, kur nu katrs atradīsimies, Latvijā vai svešatnē, mēs zināsim, ka kopā ar mums Latvijas himnu dzied daudzi simti tūkstošu tautiešu uz zemeslodes. Tātad himnu dziedāsim Anglijā un Īrijā pulksten 19 pēc Griničas laika, Ņujorkā, Bostonā un Toronto pulksten 14, Čikāgā pulksten 13, Kalifornijā pulksten 11, Maskavā pulksten 22, bet Melburnā un Sidnejā to dziedāsim 19. novembrī pulksten 6, Krasnojarskā pulksten 2," teikts organizatoru ziņojumā.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais