Valsts kontrole: Finanšu noziegumu izmeklēšanas efektivitāte pēdējo gadu laikā nav uzlabojusies

Lai arī  noziedzīgo nodarījumu finanšu un ekonomikas jomā izmeklēšana un iztiesāšana ir atzīta par valsts prioritāti, tomēr nevar apgalvot, ka šo noziegumu izmeklēšanas efektivitāte pēdējos gados būtu augusi, secināts Valsts kontroles izvērtējumā par noziedzīgu nodarījumu ekonomikas un finanšu jomā izmeklēšanu un iztiesāšanu.

Revīzijā secināts, ka visās revīzijas izlasē iekļautajās izmeklēšanas iestādēs šīs specifikas kriminālprocesu uzkrājums pēdējos trīs gados lielākoties nav mazinājies un arī šīs kategorijas lietu iztiesāšana aizvien ieilgst.

Revīzijas apjomā iekļauto izmeklēšanas iestāžu lietvedībā esošajiem kriminālprocesiem uz 2020.gada sākumu 63% kriminālprocesu bija vecāki par trīs gadiem un ievērojama daļa no tiem ir uzsākti pirms vairāk nekā desmit gadiem, tai skaitā daži kriminālprocesi ir uzsākti laika posmā no 2005. līdz 2009.gadam.

Tāpat no revīzijas izlasē iekļautajām 27 krimināllietām, kas 2020.gada augustā vēl atradās iztiesāšanā, 56% kriminālprocesu ir uzsākti pēdējo septiņu gadu laikā, savukārt 44% kriminālprocesu ir vecāki par septiņiem gadiem, bet četros no tiem krimināltiesiskās attiecības nav noregulētas jau 12 gadus.

Revīzijā pausts, ka prokurori ir tie, kas pēc savas pārliecības ceļ valsts apsūdzību, un arī tiesā pierādīšanas pienākums ir prokuroram kā valsts apsūdzības uzturētājam, uz kuru pamatā gulstas visu pierādīšanas priekšmetā ietilpstošo faktu. Turklāt tiesa ir ierobežota mainīt prokurora celtās un uzturētās apsūdzības saturu vai robežas - tiesa var atzīt par pierādītiem no apsūdzības atšķirīgus noziedzīgā nodarījuma faktiskos apstākļus, ja ar to nepasliktinās apsūdzētā stāvoklis un netiek pārkāptas viņa tiesības uz aizstāvību.

VK secināja, ka krimināltiesisko attiecību taisnīga noregulējuma panākšana iespējami ātrā un efektīvā veidā ir atkarīga galvenokārt no pirmstiesas kriminālprocesa efektivitātes, kā arī valsts apsūdzības un tās uzturēšanas kvalitātes tiesā kopumā.

Revīzijā tika uzskaitīti būtiskākie pirmstiesas kriminālprocesu un iztiesāšanu negatīvi ietekmējošie faktori, kuru novēršanai ir jāveic nepieciešamie pasākumi. Tika secināts, ka ir jārod risinājumi ilgstošām problēmām, kas saistītas ar vienotas izpratnes trūkumu par tiesību normu piemērošanu, neskaidrību par būtiskākajiem pierādāmajiem apstākļiem un nepieciešamo pierādījumu kopumu vainas pierādīšanai.

Revīzijā noskaidrots, ka vislielākās neskaidrības un grūtības rada Krimināllikuma normu piemērošana par piesavināšanos, izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināmo maksājumu nomaksas, par politiskās organizācijas vai politisko organizāciju apvienības nelikumīgu finansēšanu, starpniecību nelikumīgā finansēšanā, nelikumīga finansējuma pieņemšanu un izspiešanu, par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, valsts amatpersonas bezdarbību, valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanu, kā arī joprojām arī par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

Lai efektīvāk pierādītu noziegumu, Valsts kontrole iesaka izstrādāt vadlīnijas par tipiskiem pierādāmiem apstākļiem un saistītiem faktiem noteiktu kategoriju lietās, kā arī par tipiskiem palīgfaktiem, kam pievēršama uzmanība, izvērtējot pierādījumu izmantošanu kriminālprocesā.

Vairums izmeklētāju, prokuroru un tiesnešu atzina, ka trūkst gan minēto vadlīniju par dažādiem noziedzīgu nodarījumu finanšu un ekonomikas jomā veidiem, gan pieredzes apmaiņas pasākumu par to izmeklēšanu. Noziedzīgu nodarījumu finanšu un ekonomikas jomā pierādīšanai aizvien lielāka un pat izšķiroša nozīme ir netiešajiem pierādījumiem. Tomēr izmeklētājiem, prokuroriem un tiesnešiem nav pietiekamu zināšanu un izpratnes par netiešo pierādījumu izmantošanu, un tādēļ tie praksē netiek pietiekami plaši izmantoti, secināts revīzijā.

Tāpat trūkst vienotas izpratnes par to, vai kriminālprocesā ir nepieciešams pārbaudīt visas iespējamās saistītās epizodes un mēģināt pierādīt vainu attiecībā uz tām visām, vai arī laikus noteikt, par kādu daļu izmeklēšana tiks veikta un ar ko būs pietiekami vainas pierādīšanai. Valsts kontrole iesaka ieviest vienotu praksi, lai jau izmeklēšanas sākumā izmeklētājs ar uzraugošo prokuroru vienotos par izmeklēšanas virzieniem un robežām, ar ko ir pietiekami personas saukšanai pie kriminālatbildības. Tādējādi nebūtu jāvelta nesamērīgi resursi visu iespējamo epizožu un iespējamo saistīto nodarījumu noskaidrošanai un pierādīšanai.

Tāpat secināts, ka ir jārod ilgtermiņa risinājums regulārai un sistemātiskai izpētei par tiesību normu piemērošanu un neatliekami jāuzsāk vērtēt iespējas normatīvā regulējuma pilnveidei revīzijā konstatētajos gadījumos, kurus par būtiskiem risināmiem jautājumiem ir atzinuši tiesību normu piemērotāji, tiesību zinātnieki un ārvalstu eksperti.

Valsts kontrole saredz iespējas pilnveidot Krimināllikuma normas, lai kriminālatbildību valsts amatpersonām par noziedzīgiem nodarījumiem dienestā piemērotu ne tikai gadījumos, kad ar nelikumīgo rīcību ir radīts tiešs mantisks zaudējums, bet arī citos gadījumos, kad nelikumīgas rīcības dēļ saskatāms ievērojams kaitējums valsts varai vai pārvaldības kārtībai. Tās ir, piemēram, Krimināllikuma normas, kas paredz kriminālatbildību amatpersonām par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, valsts amatpersonas bezdarbību.

Valsts kontroles vērtējumā, īpaši būtiski ir padziļināti un vispusīgi izvērtēt priekšlikumus par tādiem Krimināllikuma regulējuma trūkumiem, kurus praksē saredz prokuratūras struktūrvienība, kas veic izmeklēšanas uzraudzību, kriminālvajāšanu un apsūdzības uzturēšanu tiesā sarežģītākajos kriminālprocesos par koruptīviem noziedzīgiem nodarījumiem. Tā, piemēram, tā saskata nepieciešamību pilnveidot Krimināllikuma normas, izvērtējot kriminālatbildības ieviešanu par tā saucamo "amatpersonu piebarošanu". Tie ir gadījumi, kad mantiski vai citādi labumi tiek piedāvāti, nodoti un pieņemti nevis par konkrētu amata darbību, bet gan tādēļ, lai amatpersonu orientētu uz labvēlīgu rīcību attiecībā pret labuma devēju vai kādu trešo personu nākotnē.

Kriminālprocesa likuma normu pilnveide būtu jāvērtē arī attiecībā uz to, kad, vai, ar kādiem nosacījumiem un kā uzsākams un izbeidzams kriminālprocess, kā arī ar kādiem nosacījumiem un kā var tikt apturēts kriminālprocess.

Revīzijā tiek uzsvērts, ka ir jāizvērtē un jārod Latvijas situācijai piemērotākie ilgtermiņā realizējamie risinājumi krimināltiesiskās sistēmas attīstībai, proti, atbilstošākā rīcība, lai nodalītu "būtisko" no "mazāk būtiskā" un kvalificētākos resursus koncentrētu sarežģītāko un valsts intereses visbūtiskāk ietekmējošo kriminālprocesu izmeklēšanai, kā arī, lai kopumā mazinātu krimināltiesiskās sistēmas noslodzi.

Kā tūlītēju Latvijā ieviešamu risinājumu Valsts kontrole iesaka izvērtēt iespēju standartizēt un pēc iespējas vienkāršot izmeklēšanas procedūras, tai skaitā vienkāršāko un maznozīmīgo kriminālprocesu gadījumos, attiecīgi arī pārskatot sadarbību starp izmeklētājiem un uzraugošajiem prokuroriem, un vērtējot iespējas padziļinātas specializācijas ieviešanai arī prokuroru vidū.

Lai efektivizētu pirmstiesas procesu, tajā skaitā efektīvāk izmantotu pieejamos prokuroru resursus, Valsts kontroles ieskatā, būtu jāievieš vismaz divu veidu izmeklētāju un prokuroru sadarbības mehānismi. Viens - sarežģītiem, valsts intereses būtiski skarošiem kriminālprocesiem, kuros ir liela uzraugošā prokurora iesaiste procesa veida un izmeklēšanas virzienu izvēlē, izmeklēšanas robežu, nepieciešamo pierādījumu, izmantojamo metožu noteikšanā. Otrs - vienkāršiem kriminālprocesiem, kam ir standartizēta izmeklēšana, zināmas sākotnējās izmeklēšanas darbības, nepieciešamie pierādījumi, izmantojamās pierādīšanas metodes un nav nepieciešama izmeklētāja un uzraugošā prokurora cieša sadarbība.

Tāpat ir jāīsteno pasākumi, lai procesa virzītāji dažādās kriminālprocesa stadijās varētu saņemt kvalificētu "tehnisku" un konsultatīvu atbalstu.

Būtiski ir arī atrisināt jautājumu par kvalitatīvu un ātru kredītiestāžu kontu izrakstu, kā arī elektronisko sakaru komersantu sniegto datu apstrādi un analīzi. Pašlaik izmeklētāji pēc savām iespējām un izpratnes veic kontu izrakstu un elektronisko sakaru komersantu sniegto datu analīzi. Valsts kontroles ieskatā, tas paildzina kriminālprocesa norisi un rada risku nepietiekami kvalitatīvai datu analīzei, kam var būt izšķiroša nozīme kriminālprocesā nozīmīgu apstākļu un personas vainas pierādīšanai. Minēto datu analīzei būtu jāpiesaista speciālisti ar zināšanām finanšu un ekonomikas jomā, kuri labi orientējas finanšu un darījumu plūsmās, identificē komercpraksei neraksturīgu rīcību, aizdomīgus darījumus, un saistītās personas.

Valsts kontroles vērtējumā, kvalificēti speciālisti ar zināšanām finanšu un ekonomikas jomā, analītiķi krimināltiesiskajā sistēmā ir nepieciešami visos kriminālprocesa posmos, bet to pieejamība tirgū nav tik liela, lai iesaistītās institūcijas spētu attīstīt augsta līmeņa kompetenci.

Tāpēc ir jāvērtē, kāda kompetence attīstāma centralizēti, piemēram, prokuratūrā, visu institūciju vajadzībām, un kāda papildu kapacitāte veidojama institūcijās individuāli. Tāpat būtu jārod risinājumi arī kvalitatīva konsultatīvā atbalsta saņemšanai par jautājumiem grāmatvedības, finanšu un ekonomikas jomā, kuru pareizai izprašanai un interpretācijai ir nozīme kriminālprocesā būtisku apstākļu noskaidrošanai, uzskata Valsts kontrole.

Lai nodrošinātu krimināltiesību un kriminālprocesuālo tiesību normu vienveidīgas, konsekventas prakses veidošanu un piemērošanu, Latvijas krimināltiesiskās sistēmas ietvaros izvērtēt un rast atbilstošākos risinājumus, Valsts kontrole piedāvā ieviest rīcības mehānismu, kādā iesaistītās institūcijas - prokuratūra, Tieslietu ministrija, Iekšlietu ministrija un izmeklēšanas iestādes - regulāri veic pasākumus, lai identificētu tās Krimināllikuma normas, attiecībā uz kurām nav pietiekamas skaidrības piemērošanai un kuras praksē tiek interpretētas dažādi, vai ir citas problēmas piemērošanā, kā arī to, vai piemērošanas problēmas ir visu tiesību normu piemērotāju vidū vai raksturīgas tikai atsevišķu izmeklēšanas iestāžu kriminālprocesos, vai atsevišķos reģionos izmeklētājiem un prokuroriem.

Šim nolūkam, piemēram, būtu veicama regulāra tiesību normu piemērošanas analīze un regulāras izmeklētāju, prokuroru un tiesnešu aptaujas.

Valsts kontrole secināja, ka ir jāpiedāvā rīcības mehānismi, kuri balstās uz tiesas spriedumu un juridiskās literatūras izpēti par Krimināllikuma normām, kuru piemērošanas praksē ir problēmas.

Revīzija veikta, atsaucoties Ministru kabineta aicinājumam veikt lietderības revīziju, kura būtu koncentrēta tieši uz kriminālprocesiem par noziedzīgiem nodarījumiem ekonomikas un finanšu jomās.

Šī revīzija noslēdz pēdējo gadu laikā veikto revīziju ciklu. 2017.gadā veiktā Valsts kontroles revīzija par pirmstiesas izmeklēšanas efektivitāti Valsts policijā bija pirmā šī cikla revīzija.

Revīzijā tika iegūti viedokļi par izlasē iekļautu aktīvu kriminālprocesu virzību kavējošiem faktoriem no izmeklētājiem - procesa virzītājiem, to tiešajiem priekšniekiem, prokuroriem un tiesnešiem.

Revīzijas ietvaros sadarbībā ar OECD ekspertiem vērtēts arī prokuratūras institucionālais modelis un darba organizācija ar mērķi noskaidrot, vai prokuratūras darbību tai noteikto funkciju izpildē ir iespējams uzlabot.