Parādu dzēšana Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) praksē notikusi tikai attiecībā uz pasaules nabadzīgākajām valstīm, kas atbilst noteiktiem ekonomikas attīstības kritērijiem, bet Latvija šajā kategorijā ar savu ekonomiskās attīstības līmeni nevar nokļūt, uzsver Latvijas Bankas Ārējo sakaru pārvaldes vadītājs Juris Kravalis.
Viņa skatījumā priekšvēlēšanu laikā izskanējušās runas par aizdevēju "uzmešanu" un parāda neatmaksāšanu ir jāaizmirst, jo Latvijai kā mazai un atvērtai, no eksporta un investīcijām atkarīgai valstij daudz vairāk nekā lielvalstīm jārūpējas par savu labo reputāciju.
"Ja darbojamies uzticami, tad mums ir zemākas procentu likmes par ārējo parādu, tātad vairāk naudas paliek valsts vajadzībām. Ja Latvijas valsts ir uzticama, tad mūsu uzņēmumiem ir vieglāk strādāt ar ārvalstu partneriem. Uzticamība palīdzēs atjaunot kreditēšanu, procentu likmēm nebūs milzīgas pievienotās likmes, kādas būtu, uzticamību zaudējot, un kuras padarītu ražošanu gandrīz neiespējumu. Vai uzticamību var nopelnīt, atsakoties maksāt aizņemtu naudu, ko Latvija pati lūdza?" vaicā Kravalis.
Pēc viņa domām, Latvijai atliek pretējais - strādāt, lai nopelnītu. Eksperts arī uzskata, ka patlaban vērojamā ekonomikas situācijas stabilizācija Latvijā ir tieši saistīta ar tirgus dalībnieku uzticību SVF un Eiropas Savienības (ES) programmas gaitai.
"Ir skaidrs, ka tirgus reakcija uz valsts un SVF nesaskaņām būtiski sadārdzinātu vai ierobežotu finansējuma piesaistīšanu finanšu tirgos, kā rezultātā valstij tik un tā būtu nepieciešama starptautisko aizdevēju palīdzība. No šāda aspekta galvenais "sods" par "līgumsaistību ar SVF nojaukšanu līdz pamatiem", kā tas izskanējis dažu politiķu pirmsvēlēšanu kampaņā, būtu dramatisks kredītreitingu samazinājums un totāls investoru uzticamības sabrukums, kas uz ilgu laiku liegtu valstij pieeju finanšu tirgiem un attiecīgi arī ekonomikas atgūšanos," uzsver centrālās bankas Ārējo sakaru pārvaldes vadītājs.
Viņš atgādina, ka 2008.gadā globālās finanšu krīzes ietekmē tika izsmeltas Latvijas iespējas piesaistīt finansējumu finanšu tirgos, tāpēc starptautiskais aizdevums glāba Latvijas budžetu. Saskaņā ar viņa teikto 2008.gada beigās budžetā izveidojās tāds izdevumu pārsvars pār ienākumiem, ka bez aizdevuma dažu mēnešu laikā nāktos mazināt 2009.gada budžeta izdevumus par aptuveni 1,5 miljardiem latu.
"Dažs teiks, ka aizdevums bija vajadzīgs bankām, nevis valstij vai cilvēkiem. Pirmkārt, aizdevums bija un ir vajadzīgs budžetam, jo Latvija vēl joprojām tērē ik dienu trīs miljonus latu nenopelnītas naudas. Taisnība, ka neliela daļa aizdevuma palīdzēja glābt "Parex banku", kurai palīdzība tika sniegta, gluži tāpat kā citām bankām daudzviet Eiropā," saka Kravalis, piebilstot, ka banku sabrukums varētu radīt katastrofālas sekas tautsaimniecībai, uzņēmumiem, tātad arī darba vietām.
Viņaprāt, ieguldījums "Parex bankā" ir jāsamēro ar iespējamiem zaudējumiem no bankas maksātnespējas, kas "Parex bankas" gadījumā lēsti ap trīs miljardiem latu. "Turklāt neviena valsts nedzīvo izolēti, kas nozīmē, ka tā iegūst vai zaudē no citas valsts it kā tīri iekšējiem lēmumiem. Ja Zviedrija vai Vācija glābj savas bankas un tās ekonomikas cieš mazākus zaudējumus, šo valstu ekonomikas var ātrāk atkopties. Tas savukārt nozīmē, ka iegūst arī Latvija, jo šīs valstis importē Latvijas preces. Ja Latvija rūpējas par savu banku sektoru, tad iegūst arī saistītie tirgi," skaidro centrālās bankas eksperts.
Viņa skatījumā starptautiskais aizdevums galvenokārt ir paredzēts mūsu ekonomikas mērogam milzīgā budžeta cauruma aizlāpīšanai, kamēr Latvija pietuvina izdevumus ienākumiem. Kravalis atzīst, ka daļa no aizdevuma bija paredzēta banku sistēmas stabilizācijai, tomēr, ekonomikai diezgan veiksmīgi atgūstot konkurētspēju un akcionāriem pašiem stiprinot savas bankas, finanšu sektors Latvijā ir nostabilizējies, tālab Latvijas Banka uzskata, ka Latvijai nav jāizmanto viss iespējamais aizdevuma apjoms un nav jāaudzē savs ārējais parāds, bet jāaizņemas tikai tik daudz, lai segtu pakāpeniski mazināmo budžeta deficītu. "Patlaban tam līdzekļu ir pietiekami," uzsver Latvijas Bankas pārstāvis.
Tāpat viņš ir arī pārliecināts, ka starptautiskais aizdevums stimulē Latvijas ekonomiku, jo bez tā būtu ievērojami zemāki pabalsti un algas no valsts budžeta apmaksātajās darba vietās, būtu vēl mazāks iekšējais patēriņš, vēl grūtāk klātos uzņēmumiem, kā arī valsts līdzfinansējuma iespējas ES fondiem būtu daudz mazākas.
"Jāatceras, ka ekonomikas stimulēšanai tiešā veidā ir izmantojami ES fondu līdzekļi, kas ir ievērojams naudas apjoms Latvijas tautsaimniecības izmēram - tuvākajos trīs gados 2,6 miljardi latu. Turklāt patlaban jāizmanto iespēja naudu nevis vienkārši apgūt, bet ieguldīt mērķtiecīgi. Nauda jāiegulda ražojošā sfērā, ar to saistītā pētniecībā un izglītībā," akcentē Kravalis.
Kā ziņots, par finanšu atbalsta sniegšanu Latvijai 7,5 miljardu eiro (5,27 miljardu latu) apmērā 2008.gada decembra beigās vienojās Eiropas Komisija, SVF, Pasaules Banka, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) un vairākas ES dalībvalstis.
Informācija Finanšu ministrijas mājaslapā liecina, ka līdz šā gada augustam Latvija no starptautiskajiem aizdevējiem bija saņēmusi 4,2 miljardus eiro (2,95 miljardus latu).