Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šodien atbalstīja un virzīja izskatīšanai trešajā, galīgajā lasījumā grozījumus Apsardzes darbības likumā, ar kuriem tiks precizēta apsardzes sertifikāta saņemšanas kārtība, apsardzes darbinieka pienākumi un iekšējās drošības dienestu darbību regulējošās normas.
Kā informēja Saeimas preses dienestā, grozījumi nosaka jaunus ierobežojumus apsarga sertifikāta saņemšanai līdzās jau spēkā esošajai likuma prasībai, ka par apsardzes darbinieku var strādāt personas, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu un nokārtojušas apsardzes darbības kvalifikācijas pārbaudījumu. Par apsardzes darbiniekiem nevarēs strādāt personas, kuras sodītas par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kā arī personas, kurām diagnosticēta alkohola, psihotropo vai toksisko vielu atkarība vai psihiski traucējumi.
Turpmāk apsardzes darbiniekiem, savu pienākumu pildīšanas laikā ierobežojot personu tiesības un brīvības, būs pienākums pēc personas pieprasījuma nosaukt savu uzvārdu, apsardzes uzņēmuma nosaukumu, uzrādīt nodarbinātā apliecību, kā arī pamatot katru tiesību ierobežojumu. Tāpat nodarbinātā apliecība un apsardzes sertifikāts pēc pieprasījuma būs jāuzrāda kontrolējošo institūciju pārstāvjiem.
Apsardzes komersantiem apliecība apsardzes darbiniekam būs jāizsniedz tūlīt pēc līguma noslēgšanas. Apliecībā būs jānorāda nodarbinātā vārds, uzvārds, personas kods, darba līguma vai uzņēmuma līguma noslēgšanas datums un numurs, apsardzes komersanta nosaukums un zīmogs, kā arī tajā jābūt fotogrāfijai.
Ar šīm papildu prasībām plānots mazināt iespēju apsardzes komersantiem, veicot apsardzes darbību, pakalpojumu sniegšanā iesaistīt apsardzes darbiniekus, ar kuriem nav noslēgts rakstveida darba līgums vai uzņēmuma līgums.
Grozījumos paredzēts, ka arī miesassargi nevarēs atklāti nēsāt ieroci.
Patlaban likums paredz, ka apsardzes darbībā aizliegts atklāti nēsāt šaujamieročus un speciālos līdzekļus, ja apsardzes darbinieks nav formas tērpā, izņemot gadījumus, kad tiek veikta personas apsardze jeb miesassardze.
Kā iepriekš norādīja policijas pārstāvji, arī patlaban miesassargi atklāti ieročus īpaši bieži nenēsājot, tādēļ īpašu izņēmumu miesassargiem nevajadzētu. Savukārt, ja ir jāizmanto ieroči, kurus nevar nēsāt apslēpti, piemēram, automātus, tad to var kvalificēt kā ieroču lietošanu.
Kā ziņots, likumprojekta izstrādes gaitā pēc Latvijas Detektīvu un drošības dienestu asociācijas un Latvijas Drošības biznesa asociācijas pasūtījuma tika veikts pētījums "Zemākā cena, par kādu apsardzes komersants spēj sniegt fiziskās apsardzes iepirkumu valsts objektam". Tā rezultātā tika noteikta fiziskās apsardzes pakalpojumu minimālā cena.
Apsardzes jomas profesionāļi uzskata, ka minētais pētījums pamato viedokli, ka, ja konkursa rezultātā tiek izvēlēts tāds apsardzes komersants, kurš pakalpojumu sniedz par cenu, kas ir zemāka par minimālo, pastāv pamatots risks, ka šis pakalpojuma sniedzējs izvairās no atbilstošas nodokļu nomaksas pilnā apmērā. Tāpat tas liecina, ka apsardzes darbiniekiem netiek veiktas piemaksas par virsstundu vai nakts darbu.
Lai vairotu pārskatāmību apsardzes uzņēmumu darbībā, ar likuma grozījumiem arī paredzēts mazināt iespēju apsardzes komersantiem, veicot apsardzes darbību, pakalpojumu sniegšanā iesaistīt apsardzes darbiniekus bez rakstveida darba līguma noslēgšanas.
Plānots, ka minētie grozījumi Apsardzes darbības likumā varētu stāties spēkā 2011.gada 1.janvārī.