Ģimenes ārsti: Vakcinēšanas tempam pret Covid-19 vajadzētu būt ātrākam

© REUTERS/SCANPIX/LETA

Vakcinēšanai pret Covid-19 tempam vajadzētu būt ātrākam, pēc tikšanās ar Veselības ministriju (VM) atzina Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide.

Viņa klāstīja, ka asociācija otrdienas vakarā saņēma no VM vakcinēšanas plānu, bet trešdien notika tikšanās ar VM par plāna izpildi. Veide atzina, ka plānā nebija iekļautas atbildes uz jautājumiem, kas skar ģimenes ārstus.

"Mums bija divi svarīgākie jautājumi, un viens no tiem - kad tiks vakcinēti ģimenes ārsti un komandas, lai mēs varētu izpildīt to milzīgo plānu, ko ministrija mums paredzēja," klāstīja organizācijas vadītāja.

Tikšanās laikā VM esot solījusi nedēļas laikā sagatavot Latvijas karti, norādot vietas, kur ģimenes ārsti varēs saņemt potes pret Covid-19.

Savukārt uz otro jautājumu atbildes līdz galam netika gūtas, apgalvoja Veide. Ģimenes ārstiem nav saprotams, kāpēc lielāks uzsvars sabiedrības vakcinēšanā tiek likts uz "AstraZeneca" vakcīnām, kuru reģistrēšana pašlaik ir aizkavējusies. "Mēs gribam sagaidīt straujāku tempu, lai panāktu to, kas noteikts gada griezumā. Vakcinācija ir vienīgais veids, kā var apturēt šo infekciju," skaidroja asociācijas vadītāja, aicinot plašāk izmantot jau pašlaik tirgū pieejamās vakcīnas.

Vienlaikus ģimenes ārsti norāda arī uz grūtībām izpildīt VM paredzēto attiecībā uz vakcinēto skaitu ģimenes ārstu praksēs. "Tas būs jādara paralēli ikdienas darbam un pārkārtojoties. Mums ir ne tikai akūtie, bet arī hroniskie slimnieki, bērni. Nāk februāris un marts, potēšana pret ērču encefalītu, citām slimībām," skaidroja Veide.

Lai nodrošinātu plašāku vakcinēšanu, ir jāiesaista arī pašvaldību slimnīcas, privātie veselības centri, norādīja ģimenes ārstu pārstāve.

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas (LLĢĀA) vadītāja Līga Kozlovska aģentūrai LETA pastāstīja, ka pēc šodienas tikšanās ar VM joprojām ir atsevišķas neskaidrības par vakcīnu piegādi.

Pēc viņas sacītā, sestdien un svētdien ģimenes ārstiem būs iespēja vakcinēties pret Covid-19 Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā, savukārt nākamajā nedēļā - ceturtdien - šāda iespēja arī būs Bauskas slimnīcā.

Paralēli Nacionālais veselības dienests veic ģimenes ārstu aptauju, kas varētu noslēgties tuvāko divu dienu laikā, stāstīja Kozlovska. Pēc viņas sacītā, Latvijā ir 567 ģimenes ārsti, kas aktīvi vakcinē, tādējādi NVD prognozē, ka šie ģimenes ārsti būs aktīvi arī vakcīnu pret Covid-19 veikšanā. Tomēr LLĢĀA vadītāja apšauba, vai visi 567 būs gatavi iesaistīties vakcinēšanā pret Covid-19.

LLĢĀA esot prasījuši NVD, lai šāda aptauja tiktu veikta, jo tad būtu iespējams arī noteikt, kurās ģimenes ārstu praksēs ir gana pacientu, lai tās varētu nodrošināt vakcinēšanu bez ievērojamiem devu zudumiem. "Tur ir vajadzīga laicīga plānošana, bet, lai to veiktu, ir jābūt pamatinformācijai," sacīja Kozlovska.

Tāpat paredzēts, ka vakcinācijai jānodrošina atsevišķas telpas, turklāt tiekot plānots, ka to nodrošinās atsevišķās dienās, kad citus pacientus ģimenes ārsts nepieņems. Tas, pēc Kozlovskas sacītā, raisa organizatoriskus jautājumus par hronisko un ierasto pacientu, kā arī Covid-19 sasirgušo aprūpes un saziņas nodrošināšanu. "Ja mūsu prakse tiek aizslēgta, tad ko mēs darīsim ar pārējiem pacientiem?" neizpratni pauž Kozlovska.

Vienlaikus esot paredzēts, ka pusi jeb aptuveni 25 000 personu ik nedēļu vakcinēs tieši ģimenes ārsti.

Jau ziņots, ka Latvijas Covid-19 vakcinācijas plāna īstenošana pamatā tiek saistīta ar "AstraZeneca" vakcīnām, bet galvenās vakcinēšanas jaudas varētu nodrošināt ģimenes ārsti un privātās ārstniecības iestādes, liecina VM izstrādātais Covid-19 vakcinācijas stratēģijas ieviešanas plāns, kuru otrdien izskatīs valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē.

Plāns valdībā tiek skatīts pēc tam, kad gan premjers Krišjānis Kariņš (JV), gan atsevišķas politiskās partijas ir veltījušas pārmetošus jautājumus VM par to, ka Latvijai trūkstot "skaidra un ikvienam saprotama vakcinācijas pret Covid-19 plāna". Politiķu neizpratni raisījuši jautājumi, kāpēc vakcinēšanas pirmajās dienās Latvijā vērojams zems temps, kas, piemēram, atpaliek no kaimiņvalsts Lietuvas, un kāpēc veselības nozare plānojusi iegādāties salīdzinoši mazu skaitu "Pfizer" vakcīnu, kas līdz trešdienai Eiropas Savienībā bija vienīgās apstiprinātās un lietojamās vakcīnas pret Covid-19.

VM iesniegtais plāns liecina, ka šī gada pirmajā ceturksnī lielākais potenciālais vakcinēšanas apjoms tiek saistīts ar "AstraZeneca" vakcīnām, kuru apstiprināšana Eiropas Zāļu aģentūrā (EZA) pašlaik ir aizkavējusies. Tiek plānots, ka no "AstraZeneca" gada pirmajā ceturksnī tiks saņemti ap 424 000 vakcīnu, no "BioNTech"/"Pfizer" - ap 98 000, no "CureVac" - 63 000, bet no "Moderna" - ap 42 000. EZA pašlaik kā otro vērtē "Moderna" pieteikumu vakcīnas reģistrēšanai.

Līdzīgi arī gada otrajā ceturksnī lielāko vakcīnu skaitu - ap 850 000 - iecerēts iegūt no "AstraZeneca". Eksperti un amatpersonas ir skaidrojuši, ka "AstraZeneca" vakcīnas salīdzinājumā ar "BioNTech"/"Pfizer" izstrādājumiem ir vienkāršāk izplatāmas un lietojamas, jo tām ir mazāk specifiskas prasības glabāšanas temperatūrai, turklāt tās esot arī lētākas.

Atbilstoši EZA plānotajam vakcīnu reģistrācijas grafikam un vakcīnu ražotāju sniegtajām vakcīnu piegādes aplēsēm, tiek prognozēts, ka 2021.gada janvārī tiks piegādātas vakcīnas, lai nodrošinātu ārstniecības personu vakcināciju un 2021.gada janvārī vai februārī uzsāktu ilgstošas sociālās aprūpes klientu un darbinieku vakcināciju, ko turpinās 2021.gada februārī.

Plānots, ka 2021.gada februārī būs iespēja uzsākt senioru, kas ir vecāki par 80 gadiem, vakcināciju. Tādējādi tiek prognozēts, ka pirmajā gada ceturksnī, ja būs optimāla vakcinējamo līdzestība, esot iespējams nodrošināt vakcinācijas iespēju 16% Latvijas iedzīvotāju. Kopumā līdz 2021.gada marta beigām ražotāji solījuši piegādāt vakcīnas ap 325 000 cilvēku vakcinācijai.

Lai bez rindām veiktu prognozēto vakcinējamo cilvēku apjomu, 2021.gada pirmajos trijos mēnešos būtu jānodrošina vidēji 50 131 vakcinācijas epizode nedēļā, atbilstoši pieejamo vakcīnu apjomam katrā mēnesī. No 2021.gada aprīļa līdz jūnijam prognozētais piegādāto vakcīnu apjoms dubultosies, līdz ar to plānā tiek atzīts, ka būtu jādubulto vakcinācijas kabinetu kapacitāte, nodrošinot 100 000 vakcinācijas epizodes nedēļā.

Plānā galvenās vakcinēšanas jaudas tiek saistītas ar ģimenes ārstiem un privātajām ārstniecības iestādēm, taču nav lasāms, vai ar tām jau tiek slēgti līgumi par attiecīgā pakalpojuma sniegšanu.

VM lēš, ka privātie veselības centri varētu nodrošināt ap 25 600 vakcinācijas nedēļā, tostarp "MFD grupa" - ap 17 000, "Veselības centru apvienība" - ap 3700, "Veselības centrs 4" - ap 1800, bet pārējie - ap 3000.

Ģimenes ārstu prakses spēšot nodrošināt ap 25 000 vakcināciju nedēļā, valsts un pašvaldību slimnīcas - ap 10 000, pašvaldību ambulatorās ārstniecības iestādes - ap 5000, tādējādi kopējā vakcinēšanas jauda tiek lēsta ap 65 600 potēm nedēļā.

Svarīgākais