Valdošā vara 2020.gadā Covid-19 krīzes aizsegā pieņēma daudzus politiski riskantus lēmumus, vērtējot politiskās norises aizvadītajā gadā, sacīja sabiedrisko attiecību aģentūras "Mediju tilts" līdzīpašnieks, politologs Filips Rajevskis.
Rajevskis uzskata, ka valdošās varas darbības 2020.gadā bijušas ar mainīgiem rezultātiem - ja pavasarī tā bija pelnījusi dāvanas, tad rudenī - žagarus. Rajevska ieskatā kopumā šajā ieilgušajā krīzē valdošās varas darba vērtējums ir neitrāls. Kritiku politologs veltīja tam, ka politiķi nebija sagatavojušies Covid-19 otrajam vilnim, par ko ilgstoši un ļoti laicīgi brīdinājuši eksperti.
"Žagari valdībai būtu par to, ka tā absolūti neizmantoja atelpas periodu vasarā," teica Rajevskis.
Pozitīvu vērtējumu gan pelnījuši visi valsts iedzīvotāji par to, ka valsts ir spējusi funkcionēt jaunos apstākļos, uzskata Rajevskis, atgādinot, ka kopš pavasara liela daļa darbu notiek attālināti. "Ir lēnāk, bet valsts nav paralizēta. Valsts nav apstājusies, ekonomiskie rezultāti nav tik graujoši slikti, un tas nozīmē, ka mēs kā valsts un sabiedrība esam diezgan adaptīvi, par ko esam visi pelnījuši dāvanas," sacīja eksperts.
Viņaprāt, viens no spilgtākajiem notikumiem 2020.gadā Latvijā bija pirmais "lokdauns". "Labi atceros to piektdienu martā, kad pat vispārdrošākie neprognozēja ārkārtējās situācijas izsludināšanu, kas bija ļoti jaudīgs moments," teica Rajevskis.
Atmiņā paliks arī tas, ka krīzes pilnbriedā tika mainīti nodokļi, kā arī sarežģītos apstākļos, attālināti pieņemta "milzīga administratīvi teritoriālā reforma".
Rajevskis uzskata, ka visas Saeimas pieteiktās izmaiņas daļa sabiedrības vēl nav pamanījusi, jo Covid-19 krīzes stāsts "visu fantastiski aizēno". "Valdošā vara nav palaidusi garām iespējas, ko dod kārtīga krīze. Valdība pieņēmusi politiski riskantus lēmumus, kas no sabiedriskās domas viedokļa var būt negatīvi - teritoriālā reforma, nodokļi, mikrouzņēmuma nodokļa režīma reorganizācija - maksimāli izmatots tas, ka visi ļoti koncentrēti uz Covid-19, kas cilvēkiem nojauc prātu," teica eksperts. Viņaprāt, dažādi lēmumi par reorganizācijām, kas mijas ar neskaidriem atbalsta mehānismiem, radījuši "duļķainības sajūtu", turklāt, ja lēmumu pieņemšanas brīdī "nebija bļaušanas no sabiedrības", tad tas nenozīmē, ka tas nenotiks, normām stājoties spēkā.
Politologa ieskatā pavasara periods ir parādījis, ka Latvijas sabiedrībai ir svarīga un simpatizējoša izlēmīgu un noteiktu rīcību veikšana. "Mūsu sabiedrība nepieņem to, kas notika rudenī - daudz runā un nespēj pieņemt lēmumu. Tas atgādina 2008.gada krīzi, kad strauji tika pieņemti izlēmīgi lēmumi, lieta virzījās uz priekšu un sabiedrība to saprata. Labāk sunim asti nocirst uzreiz, nevis žēlojot cirst pa gabaliņam. No tā cilvēki nogurst," vērtēja eksperts.
Rajevskis prognozē, ka personālijas valdībā tomēr mainīsies. "Krīzes mazināšanās un atkāpšanās ir tas laiks, kad politiķi, kas asociējas ar krīzi, noriet un nomainās. Viņi paši ir noguruši un sabiedrība no viņiem ir nogurusi," pauda eksperts, pieļaujot, ka jau nākamā gada otrajā pusē varētu piedzīvot izmaiņas valdības sastāvā.
Tas, kādas varētu būt šīs izmaiņas, patlaban prognozēt grūti, jo katrs politiskais spēlētājs uz manevru iespējām skatās no sava skatupunkta. "Ja viens neredz citas koalīcijas variācijas, tad otrs gan tādas var saskatīt. Būtiska būs arī jaunā līderība "KPV LV", kas varētu sākt pārmaiņas pati savā ministru flangā. Tāpat ir svarīga kopējā atmosfēra valdībā, kuras reitingi ir gaužām zemi. Šādā situācijā politiskās partijas sāk domāt - pēc sešiem mēnešiem ir pašvaldību vēlēšanas, bet pēc pusotra - Saeimas vēlēšanas. Partijas sāk domāt, kā tām gatavoties, un tas var būt impulss pamainīt sejas. Tāpat nav zvanīts, ka Kariņš pats nepasaka, ka ir vienkārši noguris, jo šie divi gadi ir bijuši ļoti smagi. Visādas situācijas var būt. Kādreizējais premjers Valdis Dombrovskis (JV) jau arī atkāpās ļoti negaidīti un neprognozēti," vērtēja eksperts.
Vērtējot procesus sabiedrībā, Rajevskis akcentēja, ka katrās vēlēšanās ir gaidas pēc "bruņinieka baltā zirgā". Pēdējās vēlēšanās šādi "bruņinieki" nākuši ar ļoti populistiskām iezīmēm, taču tagad, kad partijas, kas funkcionējušas šajā nišā, ir zaudējušas lielu atbalstu sabiedrībā - JKP un "KPV LV" - ir parādījusies vieta jauniem spēlētājiem. "12.decembra pasākumus varētu uzskatīt par šādas nišas kapacitātes testēšanas pasākumu," vērtēja Rajevskis, atzīstot, ka populistu segmentā ir diezgan daudz vēlētāju balsu.
Rajevska ieskatā Covid-19 krīzes vadīšana uz gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām īpaši neatsauksies, jo šajās vēlēšanās pilsoņi ir pragmātiskāki. Tāpat, viņaprāt, 2021.gadā izpaliks tradicionālā vēlēšanu sajūta, jo Rīgā vēlēšanas nenotiks, bet tieši procesi galvaspilsētā veido vēlēšanu gaisotni publiskajā telpā.
