Sabiedriskie mediji iziet no reklāmas tirgus

No šī gada sabiedriskie mediji - Latvijas Televīzija, Latvijas Radio un "lsm.lv" - iziet no reklāmas tirgus.

Latvijas sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus un attīstībai 2020.gadā no valsts budžeta tika piešķirti 5,5 miljoni eiro, bet 2021.gadam piešķirts finansējums vēl 8,3 miljonu eiro apmērā. Tas paredzēts sabiedrisko mediju darbības stabilitātei un attīstībai. Savukārt daļa sabiedrisko mediju līdzšinējo reklāmas ieņēmumu turpmākajos gados varētu nonākt komerciālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu reklāmas tirgū.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ir izstrādājusi vadlīnijas sabiedrisko mediju darbībai ārpus reklāmas tirgus. Vadlīnijas apraksta Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā pieļautos izņēmuma gadījumus, kad sponsorēšana, informatīvu paziņojumu izvietošana vai pašreklāma ir pieļaujama. Kā pamatprincips izvirzīts tas, ka sabiedriskie mediji no šīm darbībām nedrīkst pelnīt vai kropļot konkurenci reklāmas tirgū.

Atbilstoši vadlīnijām sabiedriskie mediji no janvāra raidījumos nedrīkst iekļaut komerciālus paziņojumus, kas mudina iegādāties konkrētu preci vai pakalpojumu. Pieļaujami tikai atsevišķi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā noteiktie izņēmumi.

Vadlīnijas paredz iespēju īstenot sponsorētus un līdzfinansētus kultūras, sporta, izglītojošos raidījumus un sociālos projektus, kā arī filmas un ekranizējumus. Taču, lai nekropļotu tirgus konkurenci, nav atļauts tieši vai netieši popularizēt sponsora vai citas personas preces vai pakalpojumus.

Vadlīnijas nosaka informācijas izvietošanas iespējas par finansējuma avotiem un paredz noteiktu saskaņošanas kārtību šādiem projektiem. Līdzīgi vadlīnijas atrunā arī iespēju izvietot paziņojumus par sabiedriski nozīmīgiem pasākumiem un kopprojektu veidotājiem.

NEPLP norādīja, ka publicēt varēs arī paziņojumus par VAS "Latvijas Loto" organizēto izložu rezultātiem un izložu laimestu uzkrājumiem, kā arī sociālos paziņojumus, sabiedriskas nozīmes sludinājumus, vēstījumus, kuri skaidro Satversmes pamatvērtības, aicinājumus uz labdarību un citus aicinājumus, kas ir sabiedrības interesēs. Tāpat būs atļautas sabiedrisko mediju pašreklāmas, kā arī bezmaksas raidlaiks priekšvēlēšanu aģitācijai un paziņojumiem par tikšanos ar vēlētājiem.

Savukārt reklāmas klipus atļauts izvietot tikai tādos gadījumos, kad prasība pārraidīt reklāmas klipu ir licences līguma neatņemama sastāvdaļa, bez kuras nav iespējams iegūt īpaši svarīgu pasākumu pārraidīšanas tiesības. Šādi licences līgumi ir, piemēram, par ziemas vai vasaras olimpisko spēļu, Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku, Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku translācijām.

NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš atzina, ka padome ļoti rūpīgi sekos līdzi, lai nebūtu iespējama reklāmas tirgus kropļošana.

NEPLP locekle Ieva Kalderauska, kuras pārziņā ir LTV pārraudzība, atzīmēja, ka līdz ar iziešanu no reklāmas tirgus, LTV pašreizējo reklāmas "paužu" vietā radīs vairāk nekā 700 stundas papildu jauna oriģiālsatura pirmizrāžu gadā jeb vidēji gandrīz 15 stundas katru nedēļu.

Viņa piebilda, ka arī sabiedrisko mediju veidotajā saturā vairs nedrīkstēs būt reklāmdevēju ietekmes un, piemēram, ceļojumiem vai ēdieniem veltītā raidījumā nedrīkstēs īpaši izcelt kāda uzņēmuma vārdu vai tā zīmolu, veicinot tā atpazīstamību.

Savukārt par Latvijas Radio pārraudzību atbildīgais NEPLP loceklis Jānis Eglītis uzsvēra, ka Latvijas Radio pašreizējo reklāmas paužu vietā radīs vairāk nekā 400 stundas jauna oriģinālsatura pirmizrāžu, attīstot arī podkāstus un citus mūsdienīgus satura formātus.

Šodien stājas spēkā likums par sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem un to pārvaldību, kas nosaka minēto plašsaziņas līdzekļu stratēģisko mērķi, juridisko statusu, darbības, finansēšanas un uzraudzības pamatprincipus.

Likumā noteikts, ka sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu vispārējais stratēģiskais mērķis ir stiprināt Latvijas demokrātisko iekārtu, vārda brīvību un Latvijas iedzīvotāju sajūtu, ka viņi ir piederīgi Latvijai, kopt latviešu valodu un nacionālo kultūru saskaņā ar Satversmi, šo likumu un citiem likumiem.

Tāpat likumā noteikts, ka jaunizveidotā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) būs sabiedrisko mediju valsts kapitāla daļu turētāja. Likumā rakstīts, ka SEPLP sastāvu veidos trīs locekļi, kurus apstiprina Saeima un no kuriem vienu locekli apstiprināšanai izvirzīs Valsts prezidents, Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome un Saeima.

Likumā noteiktas vairākas prasības, kurām jāatbilst personai, lai ieņemtu attiecīgo amatu, piemēram, persona nevarēs būt politiskās partijas vai partiju apvienības izveidotas lēmējinstitūcijas vai izpildinstitūcijas loceklis, kā arī politiskās partijas biedrs. SEPLP locekļus varēs apstiprināt amatā atkārtoti, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Savukārt padomes priekšsēdētāju locekļi no sava vidus ievēlēs uz vienu gadu.

Likumā aprakstītas arī SEPLP funkcijas un kompetence, kas ietver arī to, ka padome amatā ievēl un no amata atbrīvo sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu valžu locekļus, galvenos redaktorus un sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombudu. Noteikts arī tas, ka SEPLP aizstāvēs sabiedrības intereses, neprasīs un nepieņems norādījumus ne no vienas citas institūcijas.

Tāpat likumā noteikts, ka sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa valdē būs ne vairāk kā trīs valdes locekļi, kurus ievēlēs SEPLP. Valdes locekļi nebūs tiesīgi izmantot savas pilnvaras, lai tieši vai netieši ietekmētu sabiedrisko mediju redakcionālos lēmumus. Par redakcionālās politikas veidošanu un īstenošanu būs atbildīgs sabiedriskā medija galvenais redaktors. Redaktora amata kandidātu izvirzīs valde, bet uz pieciem gadiem amatā ievēlēs SEPLP.

Jaunais likums paredz arī sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuda izveidi. Tas pārraudzīs sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu sniegto pakalpojumu atbilstību likuma projektā noteiktajam mērķim un pamatprincipiem, kā arī sabiedrisko mediju ētikas kodeksiem un redakcionālajām vadlīnijām.

Tāpat ombuds būs tiesīgs ar pamatotu iesniegumu vērsties Saeimā, rosinot SEPLP locekļa vai visas padomes atcelšanu, ja ombuds būs konstatējis, ka padomes locekļa darbība vai bezdarbība rada draudus sabiedriskā medija redakcionālai neatkarībai. Ombudu uz pieciem gadiem ievēlēs SEPLP, kandidatūras iepriekš saskaņojot ar sabiedrisko mediju ētikas padomēm.

Likumā atrunāta arī sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa saimnieciskā darbība un tās nodrošināšana. Tas paredz, ka sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa finansiālā nodrošinājuma avoti ir valsts budžeta dotācija sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai, kas nedrīkst būt mazāka kā iepriekšējā gadā, ja gadskārtējais valsts budžets nav mazāks kā iepriekšējā gada valsts budžets.

Finansiālā nodrošinājuma avoti ir arī ieņēmumi no saimnieciskās darbības, tai skaitā peļņa, dāvinājumi un ziedojumi naudas līdzekļu un mantiskā veidā, tai skaitā ārvalstu fizisko un juridisko personu dāvinājumi un ziedojumi, ieņēmumi no saņemtajām mērķdotācijām un dalības trešo personu, tai skaitā starptautisku organizāciju un fondu, organizētajos konkursos, kā arī citi normatīvajos aktos paredzēti finanšu avoti.