Zemkopības ministrija: Šis gads nesa vēl nebijušus izaicinājumus
Šis gads ik uz soļa nesa vēl nebijušus izaicinājumus lauksaimniekiem, zivsaimniekiem un pārtikas ražotājiem, atzina Zemkopības ministrijā (ZM).
"Līdz ar Covid-19 pandēmiju Latvijas sabiedrība pārliecinājās, cik valstiski nozīmīgas ir lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozares - kamēr Covid-19 krīzes sākumā citās valstīs veikalu plaukti ilgstoši bija tukši, tikmēr mēs pārtikas produktu trūkumu nepieredzējām. Latvijas lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ražošanas nozares spēj saražot vairāk pārtikas, nekā prasa vietējais patēriņš. Latvijas iedzīvotāji var būt pavisam droši - pārtika mums ir un būs pietiekami," pauda ministrijā.
Tāpat ZM norādīja, ka, mērķtiecīgi atbalstot Latvijas lauksaimniecību, zivsaimniecību un pārtikas ražošanu, šīs nozares ir kļuvušas par spēcīgām un valstiski nozīmīgām, dodot būtisku ieguldījumu Latvijas tautsaimniecības attīstībā.
"Lai nozares pārvarētu Covid-19 pandēmijas izraisītās ekonomiskās grūtības, ZM tām sniedza plašu ārkārtēju atbalstu visa gada garumā. Covid-19 pandēmija bija nesaudzīga pret Latviju un visu pasauli, tajā pašā laikā meteo apstākļi pēdējā gada laikā bija ļoti labvēlīgi, kā rezultātā 2020.gadā Latvijā tika novākta graudaugu rekordraža," atzīmēja ministrijā.
ZM minēja, ka Latvijas lauksaimnieki, zivsaimnieki un pārtikas ražotāji šogad spēja izmantot gan valsts piešķirto finansējumu, gan arī Eiropas Savienības (ES) atbalstu Covid-19 krīzes izraisīto seku mazināšanai, kā arī vispārējai attīstībai.
Ekonomikas stimulējošajiem pasākumiem Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanai nodrošināts papildu finansējums 10 miljonu eiro apmērā, atbalstot pasākumus kredītprocentu daļējai dzēšanai un sējumu un dzīvnieku apdrošināšanas polišu iegādes daļējai kompensācijai.
Lai palīdzētu lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem pārvarēt Covid-19 epidēmijas negatīvo ietekmi, pēc ZM ierosinājuma, valdība 14.aprīlī nolēma piešķirt 45,5 miljonu eiro atbalstu, tostarp 35,5 miljonus eiro tiešam lauksaimniecības ražotāju un pārstrādātāju atbalstam - piena ražošanai, liellopu audzēšanai, cūkkopības nozarei, pārtikas ražotājiem, skolu ēdinātājiem. "Šis atbalsts ir kā "drošības spilvens", kas garantēja un joprojām garantē atbalstu lauksaimniecības un pārtikas uzņēmumiem gadījumos, kad tie saskaras ar ieņēmumu vai apgrozījuma samazinājumu un krājumu pieaugumu Covid-19 negatīvās ietekmes rezultātā," piebilda ministrijā.
2020.gadā sākta "Finanšu attīstības institūcijas "Altum"" administrētā aizdevumu programma "Mazie aizdevumi lauku teritorijās". Programmas ietvaros aizdevumu arī 2021.gadā varēs saņem mazie un vidējie lauksaimnieki apmērā līdz 100 000 eiro, tostarp līdz 35 000 eiro apgrozāmajiem līdzekļiem.
ES atbalsta mehānismu ietvaros lielāko Latvijas lauku attīstības programmas 2014.-2020.gadam (LAP 2014-2020) pieejamo atbalsta īpatsvaru lauksaimnieki ir izmantojuši, veicot investīcijas saimniecībās, paaugstinot to konkurētspēju un iegādājoties jaunākās tehnoloģijas, kas sekmē gan darba ražīguma pieaugumu un uzlabo darba apstākļus, gan nodrošina saimniekošanu ar videi draudzīgām metodēm un resursu ekonomiju, minēja ZM. Kopsummā atbalstu saņēmuši un ieguldījumus veikuši 6365 lauksaimnieki visā Latvijas teritorijā.
ZM informēja, ka LAP 2014-2020 ietvaros, izmantojot LEADER pieeju, īstenotas 2069 aktivitātes, tostarp 833 vietējās ekonomikas stiprināšanai un 1236 iniciatīvas vietas potenciāla attīstībai. Radītas arī 110 jaunas darba vietas.
Līdztekus lauku teritorijās ir veicināta uzņēmējdarbības un darba tirgus attīstība - 1312 lauku uzņēmumi ir sākuši vai attīstījuši tādas ar lauksaimniecību nesaistītas darbības kā lauku tūrisms, pārtikas mājražošana, amatniecība, kokapstrāde, kā arī dažādu pakalpojumu nodrošināšana vietējiem iedzīvotājiem.
Bioloģisko saimniecību izaugsmes veicināšanai, pateicoties veiksmīgam lauksaimnieku, nevalstisko organizāciju un valsts iestāžu kopdarbam, ir nodrošināts, ka visas identificētās ES nozīmes dabas vērtības mežos un laukos ar vienkāršotām metodēm var pieteikt Eiropas Lauksaimniecības Fonda lauku attīstībai atbalstam, minēja ZM.
2020.gadā 3918 lauksaimnieki ir pieteikuši saimniecību platības atbalstam Lauku atbalsta dienesta īstenotajā programmā "Bioloģiskā lauksaimniecība", tādējādi kopīgi nodrošinot Latvijai 6.vietu ES pēc bioloģiski apsaimniekotām lauksaimniecības zemes platībām.
Zivsaimniecības nozares stimulēšanai 2020.gadā, nodrošināta iespēja piekrastes un iekšējo ūdeņu zvejniekiem iegādāties dīzeļdegvielu ar samazinātu akcīzes nodokļa likmi degvielas uzpildes stacijās.
Tāpat ministrijā atzīmēja, ka 2021.gadā sāksies jauns septiņu gadu plānošanas periods.
Atbilstoši 2020.gada 21.jūlijā panāktajai vienošanos par ES budžetu turpmākajiem septiņiem gadiem un ES atveseļošanas plānu Covid-19 seku mazināšanā, kopējā Latvijas tiešo maksājumu aploksne 2021.-2027.gadam būs 2,48 miljardi eiro. To starpā finansējums lauku attīstībai 2021.-2027.gadam paredzēts 848 miljonu eiro apmērā, papildus piešķirot finansējumu 85 miljonu eiro apmērā lauku attīstības pasākumiem, lai veicinātu atgūšanos no Covid-19 krīzes.