Profesore: Vakcīnas spēs mazināt Covid-19 izplatību, lai arī pilnībā nenovērsīs saslimšanas iespējas

© Ģirts Ozoliņš/F64

Pašlaik nav pierādījumu, ka Covid-19 vakcīnas spēs pilnībā novērst pirmreizēju vai atkārtotu saslimšanu ar vīrusu, tomēr vakcīnas spēs mazināt vīrusa izplatību, šodienas sarunā "Covid-19 vakcinācija, jautājiet droši" sacīja imunizācijas valsts padomes vadītāja Dace Zavadska.

Eksperte teica, ka pašlaik nav datu, kuri pierādītu, ka izslimojot ar Covid-19 vīrusu nav iespējama atkārtota saslimšana.

"Pēc 90 dienām cilvēkam ir iespēja saslimt atkārtoti, bet vakcinācija varētu cilvēka imunitāti padarīt stiprāku un noturīgāku," sacīja speciāliste, uzsverot, ka vakcinēšanās ir viens no drošākajiem veidiem, kā pasargāt savu organismu no nopietniem vīrusa simptomiem.

Arī infektologs, profesors Uga Dumpis sacīja, ka arī pēc izslimošanas cilvēkam ir iespēja saslimt ar Covid-19 atkārtoti, tāpēc vakcinācija varētu samazināt vīrusa izplatību, jo saslimušais, kuram nav simptomu, ir "mazāk lipīgs".

Zavadska uzsvēra, ka pašlaik nav datu par to, vai pēc vakcinēšanas būs nepieciešama revakcinēšanās, bet informācija par to būs pieejama nākamā gada sākumā.

Atbildot uz cilvēku jautājumiem par Covid-19 vakcīnas blakusparādībām, Zāļu valsts aģentūras vadītājs Svens Henkuzens norādīja, ka pilnīgi visām zālēm ir noteiktas blakusparādības, bet tas nenozīmē, ka tās ir bīstamas. Viņš norādīja, ka gan pacientam, gan ārstam ir jāziņo par blakusparādībām.

Viņš norādīja, ka Eiropas Zāļu aģentūra reizi mēnesī gatavos ziņojumu par vakcīnas drošumu.

Arī Zavadska sacīja, ka šāda veida globāla vakcinācija notiek pirmo reizi, tāpēc šis vakcinēšanas tīkls ir ļoti plašs, un ja būs kāds signāls par nopietnām blakusparādībām, sabiedrība par to uzzinās.

Ģimenes ārsts Ainis Dzalbs norādīja, ka blakusparādības no vakcīnām Latvijā gandrīz nav fiksētas, bet sacīja, ka protams, ja būs tādi gadījumi, kuri rada bažas, tad arī ģimenes ārsti par to ziņos.

Latvijā

Dokumentālā kino režisore, vairāku satriecošu grāmatu autore Dzintra Geka uzskata: ir vajadzīgas gan filmas, gan grāmatas par pagājušā gadsimta šausmām, ko organizēja un realizēja austrumpuses okupanti. Lai neaizmirstu. Lai mācītos no kļūdām. Lai izskaustu vientiesību. Tieši tāpat kā padomju karaspēks iebruka Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, iznīcinot cilvēkus, tāpat Krievijas karaspēks tagad iebrucis Ukrainā. Nekas nav mainījies. 1990. gada 4. maijs – Neatkarības deklarācijas pieņemšana – bija cerību stars Latvijai. To atceras arī Dzintra Geka. Vai turpmāk kas mainīsies?

Svarīgākais