Pētnieks: Mediķiem Covid-19 aizsargtērpos būtu jāsaīsina darba diena

Mediķu, kuri ikdienā strādā Covid-19 aizsargtērpos, darba dienai vajadzētu būt īsākai, nekā ierasts, piemēram, sešas stundas, uzskata Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Rehabilitācijas fakultātes profesors Aivars Vētra.

Kā informēja universitātē, profesors ir izpētījis, ka aizsargtērpu ierobežotās kustību brīvības dēļ mediķi mēdz ātrāk nogurt, jo pieaug organisma enerģijas patēriņš, proti, par 11% palielinās skābekļa uzņemšana, kā arī par 6% paātrinās sirdsdarbība.

RSU norādīja, ka profesora Vētras vadībā pētnieku komanda veic darbu pie droša un ergonomiska aizsargtērpa izstrādes fizioterapeitiem, ergoterapeitiem un citiem funkcionālajiem speciālistiem.

Lai noskaidrotu, kādi ir fiziskie ierobežojumi un apgrūtinājumi, strādājot līdzšinējos Covid-19 aizsargtērpos, pētnieki aptaujāja 163 veselības aprūpes speciālistus, kā arī veica klīnikās izmantojamo aizsargtērpu kustību brīvības testēšanu, to salīdzinot ar līdzīgām terapeitiskajām darbībām sporta apģērbā.

Pētījums apstiprina, ka aizsargtērpa lietošana samazina ārstniecības personāla fiziskās spējas, palielina enerģijas patēriņu, kā arī paātrina elpošanu un sirdsdarbību.

"Nesamazinot darba dienu, kas pavadīta, strādājot aizsargtērpā, mūsu ārstniecības sistēma izdegšanas dēļ var zaudēt arvien lielāku mediķu skaitu. Darbs līdz spēku izsīkumam nav perspektīvs risinājums," teicis Vētra, piebilstot, ka pētījums notiek sadarbībā ar RSU Darba drošības un vides veselības institūta direktoru asociēto profesoru Ivaru Vanadziņu un Rīgas Tehniskās universitātes asociēto profesori Ingu Dāboliņu.

RSU piebilda, ka ergoterapeits Rūdolfs Cešeiko, balstoties uz Vētras pētījumu, salīdzina fiziskās slodzes rādītājus, veicot vingrinājumus ar trenažieri aizsargtērpā un ikdienas apģērbā.

"Strādājot aizsargtērpā, organisms ātrāk uzsilst, un ikdienas slodze prasa lielāku enerģijas patēriņu, kas var tuvoties katra cilvēka augstākajai spēju robežai," uzsvēris Cešeiko. Ergoterapeits norādīja, ka pēc darba aizsargtērpos nepieciešama regulāra atpūta, piemēram, intensīvai darba stundai sekojot atpūtas pusstundai.

RSU minēja, ka arī Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs, RSU docētājs Artūrs Šilovs atbalsa nepieciešamību samazināt mediķu izdegšanas risku, gan ierobežojot darba stundu skaitu aizsargtērpos, gan izmantojot citas iespējas, piemēram, nosakot Covid-19 specializēto nodaļu darbiniekiem papildatvaļinājumu.

Viņaprāt, ārkārtas stāvokļa laikā ārstniecības personāls, īpaši specializēto nodaļu darbinieki, ir pakļauti lielākai fiziskai un emocionālai pārslodzei, tādēļ ir nepieciešams laicīgi domāt par iespējām nākotnē izvairīties no šo speciālistu izdegšanas.