Skolēnu sekmes eksāmenos kopumā nav pasliktinājušās
Izanalizējot skolēnu iegūtos novērtējumus šī gada centralizētajos eksāmenos, Valsts izglītības satura centrs (VISC) secinājis, ka nav pamata bažām par kopējo vidējo sasniegumu kritumu un, lai arī atsevišķos mācību priekšmetos vidējie sasniegumi šogad ir kritušies, to atšķirības no iepriekšējiem gadiem ir statistiski nenozīmīgas.
VISC apkopotie dati liecina, ka salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem skolēnu vidējie sasniegumi šogad bijuši labāki angļu valodas, latviešu valodas un literatūras, bioloģijas, franču valodas, krievu valodas un vācu valodas eksāmenos. Par statistiski nozīmīgu izglītības satura speciālisti atzīst gan tikai sasniegumu uzlabošanos angļu valodas eksāmenā un latviešu valodas un literatūras eksāmenā.
Vienlaikus vidējie sasniegumi bijuši zemāki fizikas, matemātikas un vēstures eksāmenos, kā arī latviešu valodas eksāmenā mazākumtautību izglītības programmās.
VISC secinājis, ka šogad izteikti augstāki vidējie sasniegumi centralizētajos eksāmenos fizikā, ķīmijā, matemātikā un vēsturē bijuši skolām ar mazākumtautību izglītības programmām. Kā norāda VISC Pārbaudījumu īstenošanas nodrošinājuma nodaļas vadītājs Rūdolfs Kalvāns, daži eksperti šādu atšķirību tiecas skaidrot ar atšķirīgajām mācību metodēm vai mācību literatūru, tomēr tas ir vairāk pieļāvumu līmenī.
Toties par diezgan drošu skaidrojumu tam, kādēļ visaugstākie vidējie rezultāti centralizētajos eksāmenos bijuši Rīgas skolām, savukārt lauku skolām kopumā ir izteikti zemāki vidējie centralizēto eksāmenu rezultāti, Kalvāns uzskata atšķirības pilsētu un lauku iedzīvotāju sociālekonomiskajā stāvoklī, kas tieši ietekmē izglītības pieejamību, iespējas iegādāties mācību literatūru un kaut vai tādi faktori kā skolēna mācību vietas nodrošinājums ar rakstāmgaldu, datoru un interneta pieslēgumu.
Lielā mērā bērna eksāmenu rezultātus ietekmē arī vecāku izglītība, tas, cik daudz skolēns lasa bez skolā noteiktās obligātās literatūras. Lai arī, kā norāda VISC speciālists, šie faktori rezultātus iespaido mazākā mērā nekā citās pasaules valstīs, tie tomēr ir uzskatāmi par nozīmīgākiem nekā, piemēram, finansējuma apmērs, kas no iekšzemes kopprodukta valstī tiek atvēlēts izglītībai, bērna apmeklētās izglītības iestādes vai klases lielums, vai pedagoģisko likmju skaits uz vienu izglītojamo skolā.
Savukārt viszemākie vidējie rezultāti centralizētajos eksāmenos pēdējo trīs gadu laikā bijuši profesionālajām un vakara (maiņu) vidusskolām, kurām viszemākie rezultāti bijuši eksāmenos angļu valodā, ķīmijā, matemātikā un fizikā.
Šogad, salīdzinot rajonu starpā rezultātus eksāmenos ar vislielāko kārtotāju skaitu (angļu valodas, matemātikas, latviešu valodas un literatūras un vēstures eksāmenus), viszemākie rezultāti konstatēti Daugavpils, Ludzas, Rēzeknes un Jelgavas rajonos.
Savukārt visaugstākie rezultāti konstatēti Rīgā, centra rajonā un Zemgales priekšpilsētā, Balvu un Ventspils rajonos, kā arī eksāmena kārtotāju vidū augstskolās.