No Būtiņģes termināļa Baltijas jūrā noplūdusi nafta; tā virzās uz Latvijas pusi [papildināts]

Lietuvā no kompānijai "Orlen Lietuva" piederošā Būtiņģes termināļa pirmdien Baltijas jūrā noplūdusi nafta, kas virzās uz Latvijas pusi, paziņojušas Lietuvas amatpersonas.

Lietuvas Vides aizsardzības aģentūras prognoze liecina, ka, ņemot vērā vēja un straumju virzienu, tuvāko triju diennakšu laikā piesārņojums krastu nesasniegs, bet šī prognoze tiks koriģēta, kolīdz būs apkopoti precīzāki dati.

"Orlen Lietuva" pievakarē apliecinājusi, ka termināļa akvatorijā mehāniska bojājuma dēļ ūdenī izplūdusi jēlnafta, bet precīzs tās apjoms būs zināms pēc piesārņojuma likvidēšanas. Sākotnēji kompānija norādīja, ka noplūdusi viena līdz divas tonnas naftas.

Kā pastāstījis Lietuvas Jūras spēku Jūras glābšanas koordinācijas centra komandieris Eugenijus Vaļikovs, naftas plankums tiek norobežots ar bonām un turpinās piesārņojuma savākšana, bet grūti prognozēt, cik ilgs laiks tam būs vajadzīgs. Pēc viņa teiktā, piesārņojuma vietā ieradies arī Latvijas Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra kuģis no Liepājas, kas vajadzības gadījumā palīdzēs.

"Orlen Lietuva" ziņu aģentūrai BNS atsūtītā komentārā raksta, ka jēlnaftas noplūde apturēta, incidenta vietā darbojas uzņēmuma avārijas seku likvidēšanas grupa, savukārt kompānijas apsardzes komanda patrulē jūrā un apsekojusi piekrasti no Sventājas līdz Liepājai, bet piesārņojums šai posmā nav novērots.

Vides ministrs Simons Ģentvils savukārt norādījis, ka videi nodarītā kaitējuma apmēri atkarīgi no laikapstākļiem.

"Vējš un viļņi sekmē piesārņojuma izkliedēšanos un iztvaikošanu, bet, no otras puses, zemā temperatūra nepalīdz dabai pašai ar to tikt galā," teikts ministra paziņojumā. Pēc viņa vārdiem, lielāko kaitējumu piesārņojums var nodarīt jūras putniem, bet naftas daudzums nav liels, tādēļ apdraudējums esot minimāls.

Iepriekš Ģentvils sociālajā tīklā "Facebook" rakstīja, ka naftas noplūde notikusi, kad Būtiņģes terminālī atvienojusies šļūtene.

Lietuvas Vides aizsardzības departamenta komunikācijas nodaļas vadītājs Arūns Maļinovskis pavēstīja, ka izplūdusī nafta jūrā sedz apmēram vienu kvadrātkilometru.

Viņš norādīja, ka vides inspektori sākuši izmeklēšanu un aprēķina videi nodarīto kaitējumu, kas būs jāatlīdzina termināļa operatoram.

Izplūdušo naftu savāks Lietuvas Jūras spēku meklēšanas un glābšanas kuģis "Šakiai", bet Gaisa spēku helikopters vēlāk pārbaudīs, vai jūrā nav palikuši naftas plankumi.

"Orlen Lietuva" komentārā teikts, ka pēc incidenta steidzami sasaukta Ārkārtējo situāciju operāciju centra apspriede un izveidota komisija, kas izmeklēs notikušo.

Būtiņģes terminālis darbojas kopš 1998.gada un pieder Polijas kompānijas "PKN Orlen" meitasuzņēmumam "Orlen Lietuva", kas to izmanto vienīgi jēlnaftas importam sev piederošās Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcas vajadzībām.

Uzņēmuma paziņojumā norādīts, ka incidenta dēļ rūpnīcas darbs netiks traucēts, jo jēlnaftas uzkrājumi ļaus tai darboties saskaņā ar plānu.

1999.gada decembrī terminālī pirmo reizi pārplīsa šļūtene, kas tiek izmantota naftas pārsūknēšanai. Toreiz nafta jūrā neizplūda, bet 2001.gadā terminālī notika divas avārijas - martā, sūknējot naftu Norvēģijas tankkuģī "North Pacific", stiprā vējā pārtrūka trose, kas noturēja kuģi pie bojas, kuģis sāka dreifēt, pārtrūka naftas šļūtenes un jūrā izplūda trīs tonnas naftas; daļa piesārņojuma sasniedza Latvijas teritoriālos ūdeņus.

Tā paša gada novembrī, zem ūdens pārplīstot šļūtenei, jūrā izplūda 59 tonnas naftas, no kurām izdevās savākt tikai desmit tonnas. Videi nodarītais kaitējums tika lēsts 2,6 miljonu litu (apmēram 750 000 eiro) apmērā, un prokuratūra ierosināja krimināllietu par jūras piesārņošanu.

Toreiz tika paziņots, ka šļūteņu ražotājs iesaka ik pēc trim gadiem tās nomainīt, taču tas nebija izdarīts.

Vēl viens incidents Būtiņģes terminālī notika 2008.gada janvārī, kad, izkraujot tankkuģi "Stena Antarctica", jūrā izplūda aptuveni 400 kilogrami naftas, kas sasniedza Lietuvas krastu pie Sventājas.

Tuvākajās dienās Baltijas jūrā, Liepājas tuvumā, sagaidāmi viļņi divu metru augstumā, tāpēc pašlaik nav iespējama no Būtiņģes termināla noplūdušās jēlnaftas piesārņojuma savākšana vai norobežošana ar bonām, aģentūrai LETA sacīja Valsts vides dienesta (VVD) sabiedrisko attiecību vadītāja Kristīne Kļaveniece.

Saskaņā ar VVD rīcībā esošo informāciju, pirmdien Lietuvā no uzņēmuma "Orlen Lietuva" piederošā Būtiņģes termināla Baltijas jūrā noplūdusi viena līdz divas tonnas jēlnaftas. Tas noticis, atvienojoties termināļa cauruļvadam, pa kuru tikusi sūknēta nafta. Noplūdušās naftas plankums jūrā ir aptuveni 3,7 kilometrus garš un 100 metrus plats, un tas vēja un straumju ietekmē no Lietuvas ir nokļuvis Latvijas ūdeņos un virzās paralēli piekrastei septiņu kilometru attālumā no krasta.

Kā stāstīja Kļaveniece, Latvijas Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku flotiles Krasta apsardzes dienesta veiktā naftas plankuma dreifa modelēšanas prognoze liecina, ka, ņemot vērā laika apstākļus, vēja un straumju virzienu, tuvākajās piecās diennaktīs naftas piesārņojums virzīsies gar Latvijas piekrasti apmēram līdz Ziemupei un tiks ienests tālāk jūrā. Pašlaik esot grūti noteikt, vai un kāds daudzums no noplūdušās naftas nokļūs Latvijas piekrastē.

VVD sadarbībā ar Krasta apsardzes dienestu strādā, lai noteiktu Latvijas teritorijā nonākušā naftas piesārņojuma apjomu. Pēc faktu noskaidrošanas VVD gatavos prasību piesārņotājam par videi nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) "Twitter" pavēstīja, ka VVD sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku flotiles Krasta apsardzes dienestu strādā, lai noteiktu no Būtiņģes termināļa Baltijas jūrā Latvijas teritorijā nonākušā naftas piesārņojuma apjomu.

Arī ministrs norādīja, ka pēc faktu noskaidrošanas tiks gatavota prasība piesārņotājam par videi nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu.

Tikmēr Latvijas Zaļā partija (LZP) izplatīja paziņojumu, kurā pārmeta Plešam vilcināšanos reaģēt uz Būtiņģes termināla naftas noplūdi. Kā aģentūru LETA informēja LZP pārstāve Līga Bulmeistere, partijas ieskatā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) un tās pakļautībā esošajām institūcijām bija ātrāk jāreaģē un jāinformē sabiedrība par šādu pārrobežu vides piesārņojuma gadījumu.

Pēc LZP vārdiem, Būtiņģes naftas termināla atrašanās Baltijas jūrā ir "bumba ar laika degli", tādēļ naftas noplūde no tā esot likumsakarīga. Baltijas jūras bioloģiskā daudzveidība samazinās ik gadu, un tam iemesls ir jūras būtiskais piesārņojums, tādēļ šādas nekontrolētas naftas noplūdes no Būtiņģes termināla var kļūt liktenīgas novārdzinātajai Baltijas jūras ekosistēmai, brīdina Zaļās partijas pārstāvji.

"Viens no vides aizsardzības pamatprincipiem ir "piesārņotājs maksā", tādēļ ceram uz VARAM politiskās vadības iesaisti, lai tā sekotu līdzi ne tikai naftas produktu savākšanai jūrā, bet arī kompensējošo pasākumu iedarbināšanai nepieciešamības gadījumā," uzsvērts LZP paziņojumā, "nedrīkst pieļaut, ka par pārrobežu piesārņojuma seku likvidēšanu, kur ekoloģisko avāriju izraisījusi citas valsts puse, maksātu Latvijas nodokļu maksātāji."

Kļaveniece atgādināja, ka šis ir trešais gadījums, kopš Būtiņģes naftas termināla darbības sākuma 1999.gada rudenī, kad noplūdusī nafta ir nonākusi Latvijas teritorijā.

Būtiņģes naftas termināla peldošā platforma atrodas 1,3 kilometrus no Lietuvas-Latvijas robežas un 7,3 kilometrus no krasta.