Aptauja: Katrs desmitais Lielbritānijas latvietis Covid-19 pandēmijā ir apsvēris iespēju atgriezties

Attēlam ir ilustratīva nozīme © Mārtiņš Zilgalvis/F64

Katrs desmitais Latvijas valstspiederīgais, kas pašlaik dzīvo Apvienotajā Karalistē, Covid-19 pandēmijas laikā ir apsvēris iespēju emigrēt, liecina Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētnieka Mārtiņa Kaprāna decembrī veiktā tiešsaistes aptauja.

Kā informēja pētnieks, aptaujā iegūtie dati liecina, ka 53% aptaujas dalībnieku - Lielbritānijas latvieši - ir apsvēruši iespēju pārcelties uz Latviju, daudz retāk, proti, 18% - uz citu valsti, bet turpat trešdaļai no tiem, kas ir domājuši par emigrēšanu, nav bijusi prātā konkrēta mērķa valsts. Katrs trešais aptaujas dalībnieks jeb 35% aptaujāto ir arī norādījuši, ka Covid-19 pandēmijas laikā no šā gada aprīļa līdz decembrim ir apmeklējis Latviju.

Tāpat aptaujas dati rāda, ka lielākajai daļai jeb 54% Latvijas valstspiederīgo pandēmijas laikā nav samazinājušies ienākumi, tomēr katrs ceturtais jeb 24% aptaujāto ir pieredzējuši nelielu vai būtisku ienākumu kritumu. Vienlaikus 27% respondentu atzīst, ka Covid-19 pandēmijas laikā viņiem ir samazinājusies darba slodze, bet katrs piektais jeb 21% Lielbritānijas latviešu ir norādījuši, ka strādājuši attālināti. Turklāt trešdaļa no aptaujātajiem šogad ir saņēmuši Lielbritānijas valdības garantēto dīkstāves pabalstu.

Kaprāns norādīja - lai gan nav zināms, cik daudz Latvijas valstspiederīgo ir inficējušies ar jaunā koronavīrusa izraisīto slimību, iegūtie dati, viņaprāt, palīdz apjaust pandēmijas sociālekonomisko seku apjomu. Pēc pētnieka paustā, salīdzinošā analīze parāda, ka latviešu, kas dzīvo Apvienotajā Karalistē kopš 2000.gada, apmierinātība ar darba apstākļiem un atalgojumu ir būtiski sarukusi Covid-19 pandēmijas laikā. Taču Kaprāns vienlaikus uzsvēra, ka breksita radītā neziņa Lielbritānijas latviešus satrauc vairāk nekā pandēmijas sekas.

Pētnieks uzsvēra, ka Apvienotā Karaliste ir starp Eiropas valstīm, kurās reģistrēts viens no augstākajiem Covid-19 inficēšanās rādītājiem. Aptaujas rezultāti gan liecina, ka tikai neliela Latvijas valstspiederīgo daļa jeb 19% satraucas par risku inficēties ar Covid-19, vai arī par iespēju zaudēt darbu pandēmijas rezultātā - tā norādījuši 23% respondentu.

Puse aptaujāto jeb 51% aptaujas dalībnieku, kuriem bērni mācās Lielbritānijas izglītības iestādēs, ir bažīgi par to, kādas sekas, Covid-19 atstās uz viņu bērnu izglītības kvalitāti. Tāpat respondentu atbildes liecina, ka samērā liela latviešu daļa jeb 36% neuzticas Lielbritānijas veselības aprūpes sistēmas spējai nodrošināt kvalitatīvu aprūpi ar Covid-19 inficētajiem pacientiem.

Apvienotajā Karalistē pašlaik dzīvo lielākā Latvijas valstspiederīgo kopiena, kuru pēc dažādām aplēsēm veido aptuveni 120 000 cilvēku, pauda pētnieks.

Tiešsaistes aptauja tika veikta "SurveyMonkey" platformā no 6.decembra līdz 19.decembrim, izmantojot sociālā tīkla "Facebook" piedāvāto mērķauditoriju atlases metodi. Aptauja notika latviešu un krievu valodā, un tajā bija aicināti piedalīties cilvēki, kas dzīvo Apvienotajā Karalistē, bet vienlaikus ir Latvijas pilsoņi vai arī jūtas piederīgi Latvijai.

Kopumā aptaujā piedalījās 1518 respondenti. Aptauja tika veikta Kaprāna pēcdoktorantūras pētniecības projektā "Baltijas migranti Lielbritānijā: adaptācijas stratēģijas un nākotnes scenāriji".

Latvijā

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) tā dēvēto Maskavas namu Marijas ielā, Rīgā, piekto izsoli pēc kārtas piedāvās iegādāties ar 2,142 miljonu eiro sākumcenu, liecina informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis".

Svarīgākais