Pēdējo divu-trīs sezonu laikā parādi par apkuri Latvijā ir pieauguši aptuveni par 30%, norādīja biznesa portāla "Nozare.lv" rīkotās diskusijas par namu apsaimniekošanu dalībnieki.
"Rīgas siltuma" komercdirektora vietniece Tatjana Kuļešova informēja, ka rīdzinieku parāds par patērēto siltumu 15.oktobrī bija 1,5 miljoni latu, parāda nomaksas procents ir 97%. "Ja šā gada situāciju salīdzina ar pagājušo gadu, tad tā ir aptuveni par 2% sliktāka nekā pērn. Situācija ir vērtējama kā apmierinoša, lielākā daļa namu pārvalžu un ēku apsaimniekotāju ir veikuši 100% apmaksu par patērēto siltumenerģiju un viņiem nav problēmu ar apkures pieslēgšanu," skaidroja Kuļešova.
Viņa sacīja, ka patlaban jau apkurei ir pieslēgti 75% no kopējā klientu skaita. Protams, ne visi apsaimniekotāji ir tikuši galā ar parādiem, un viņiem tuvākajā laikā ir jāsaspringst un jāatrisina parādu jautājums, uzsvēra Kuļešova.
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks Aino Salmiņš informēja, ka LPS ir apkopojusi datus par parādiem, izvērtējot situāciju uz 1.septembri. No 118 pašvaldībām informāciju LPS sniedza 73 pašvaldības.
"Salīdzinot šos datus ar maija datiem, sapratām, ka parādu nasta pieaug ļoti strauji, jo vasaras laikā parādu summa samazinājusies pavisam nedaudz. Uz 1.maiju parāds par apkuri bija 25 miljoni latu, bet uz 1.septembri parāds bija 19,7 miljoni latu, tajā skaitā lielajās pilsētās - 13 miljoni latu. Analizējām to, cik procentuāli liels ir parāds pret iepriekšējo apkures sezonu un rēķinājām, kāda ir atpalicība maksājumos. No deviņām lielajām pilsētām piecās parāda apjoms ir lielāks par 20% pret iepriekšējo apkures sezonu, kas vidēji ir 1,5 mēnešu nenomaksāts parāds. Trešdaļai pārējo pilsētu situācija ir līdzīga, bet ir pilsētas, kur parāda apjoms ir pat 30%, piemēram, Kandava, Vangaži. Parādu apjoms no maija līdz septembrim valstī ir samazinājies vidēji par 22,4%," sacīja Salmiņš.
"No tā var secināt, ka ne vienmēr vaina ir ļaunprātīgajos nemaksātājos, bet pie vainas ir tas, ka cilvēki apkures sezonas laikā gluži vienkārši nespēj samaksāt rēķinus. To parāda vasaras mēneši, kad parāds ir samazinājies – tātad cilvēki maksā savu iespēju robežās. Trūcīgo un maznodrošināto skaits valstī ir 42% pēc oficiālās statistikas datiem, taču LPS uzskata, ka šis procents ir vēl lielāks," piebilda Salmiņš.
Latvijas Nekustamo īpašumu pārvaldnieku un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis skaidroja, ka Latvijā kopumā situācija ir krietni bēdīgāka nekā Rīgā, jo ir vairāk noslēgti ēku apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumi.
"Brīdī, kad tiek noslēgts šis līgums, apsaimniekotājam ir vairāk jāstrādā ar iedzīvotājiem, jāatskaitās par finanšu situāciju, tāpēc realitātē iznāk, ka ar katru ēku tiek strādāts kā ar atsevišķu kooperatīvu, nevis kā ar ēku kopumu. Apsaimniekotājam vairs nav nekādu tiesību kaimiņu mājas naudu pārskaitīt tai mājai, kurā ir vairāk parādnieku. Līdz ar to citās pilsētās parādu nasta ir vairāk jūtama, jo nav līdzekļu, ko pārskaitīt siltuma ražotājiem," sacīja Beikmanis.
Viņš uzskata, ka arī Rīgā parādu nasta ir daudz lielāka, jo 1,5 miljoni latu ir parāds "Rīgas siltumam", savukārt namu pārvaldes neatklāj, kāds ir dzīvokļu īpašnieku parāds namu pārvaldēm un tie ir daudzi miljoni latu. "Reālāk situāciju parāda dati par pēdējām divām-trim apkures sezonām, kurās parādu apjoms ir palielinājies par aptuveni 30%," piebilda Beikmanis.