Prezidents izsludinājis Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likumu
Valsts prezidents Egils Levits ir izsludinājis Saeimā 2020.gada 3.decembrī pieņemto Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likumu, informēja prezidenta kancelejā.
Levits arī izteicis savu vērtējumu par pilsoniskās izglītības koncepcijas nepieciešamību Latvijā un konkrētiem darbiem un pasākumiem šajā jomā, kas varētu stiprināt mūsu valsti, tās drošību un demokrātisko valsts iekārtu.
Valsts prezidents norāda, ka likumprojekta izstrādes un apspriešanas gaitā veidojās dialogs starp politikas veidotājiem šajā jomā un sabiedriskajām organizācijām, kas jau šobrīd sekmīgi darbojas un sniedz vērtīgu ieguldījumu pilsoniskas sabiedrības veidošanā un bērnu un jauniešu patriotisma veicināšanā.
Valsts prezidents uzsver, ka patriotisma veicināšana, Satversmē noteikto demokrātisko vērtību nostiprināšana un valsts drošības un aizsardzības spēju veicināšana nav tikai ekskluzīvs par to atbildīgo valsts institūciju uzdevums. "Šajā jomā reālus panākumus mēs spēsim sasniegt, kopā strādājot visai mūsu sabiedrībai, un es te redzu kā ļoti būtisku tieši sabiedrisko organizāciju lomu," atzīst Levits.
Aicinot politikas veidotājus un sabiedriskās organizācijas pilnveidot savstarpējo dialogu likuma ieviešanas gaitā, Levits raksta, ka "visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas sekmīgā ieviešanā būs nepieciešams sabiedrisko organizāciju atbalsts un iesaiste, novērtējot viņu iepriekšējos sasniegumus, spējot ieinteresēt un iedvesmot bērnus un jauniešus iepazīt un apgūt valsts aizsardzībā izmantojamas iemaņas".
Likuma vērtējumā atzīmēts - lai demokrātiskā valsts iekārta labi funkcionētu, pilsoņiem jāspēj cilvēka tiesības un brīvības adekvāti sabalansēt ar pienākumiem un atbildību pret sabiedrību un savu valsti. "Taču par atbildīgu pilsoni, kas izprot savu lomu un uzdevumus demokrātijā, nepiedzimst. Par tādu kļūst - audzināšanas, izglītības, socializācijas, pieredzes rezultātā," atzīmē Levits.
Valsts prezidents uzsver, ka Latvijai kā demokrātiskai valstij ar salīdzinoši neilgu demokrātisko pieredzi ir ļoti nepieciešama pilsoniskās izglītības koncepcija un sabiedrības debates par pilsonisko izglītību, bet ne tikai skolās.
"Tieši šajā - pilsoniskās izglītības - ietvarā es redzu arī jauno valsts aizsardzības mācību. Uz pieņemto likumu es raugos kā uz svarīgu, bet ne vienīgo elementu kopējā bērnu un jauniešu pilsoniskās izglītības sistēmā. Tā ir sistēma, kur dažādi pilsoniskās izglītības elementi tiek integrēti atsevišķos mācību priekšmetos, piemēram, sociālajās zinībās, vēsturē vai novadu mācībā, tagad arī valsts aizsardzības mācībā. Taču tie būtu jēdzīgi attīstāmi, veidojot visaptverošu pilsoniskās izglītības sistēmu kā svarīgu daļu no skolas izglītības procesa," pauž Levits.
LETA jau vēstīja, ka partija "Progresīvie" aicināja Valsts prezidentu Egilu Levitu neizsludināt Saeimā pieņemto likumu "Par valsts aizsardzības mācību un jaunsardzi", kas paredz skolās kā obligātu ieviest aizsardzības mācību, jo uzskata, ka izmaiņas novedīs pie "nevēlamas izglītības militarizācijas".