Tuvāko nedēļu laikā valdība plāno lemt par atļauju izsniegšanu diviem uzņēmējiem, kuri iecerējuši Baltijas jūrā pie Latvijas krastiem būvēt vērienīgus vēja parkus, šovakar vēsta LTV raidījums ''de facto''.
Abi projekta īstenotāji savulaik jau saņēmuši atļauju ieviest jaunas jaudas un to projektiem rezervēta zeme, izpētes un pēc būtības būvēšanas atļaujas jau būs nākamais solis. Taču ''de facto'' norāda, ka grandiozo projektu virzību nav kavējis fakts, ka Latvijas likumdošana patlaban nemaz neparedz veidus, kā šādus vēja parkus jūrā būvēt un kurš par šo procesu uzraudzību būs atbildīgs.
Baltijas jūru vēja parku būvniecībai patlaban nolūkojuši četri uzņēmēji. Divi no tiem – ''Baltic Wind Park" un "JK Energy" jau tikuši krietni tālu – ekonomikas ministrijas speciālisti atzīst, ka jau pavisam drīz šie uzņēmēji varētu saņemt atļauju izpētes un būvniecības sākšanai. ''Es prognozētu, ka tas ir nedēļu jautājums nevis mēnešu jautājums, kad mēs esam gatavi iet uz Ministru Kabinetu,'' "de facto'' sacīja ministrijas valsts sekretāra vietnieks Gatis Ābele.
Raidījums ziņo, ka abu uzņēmēju plāni tiešām ambiciozi – topošo vēja parku izpētei rezervēti vairāk nekā 690 kvadrātkilometri jūras teritorijas. Arī plānotā vēja ķērāju jauda gana iespaidīga – vairāk nekā gigavats enerģijas. Latvijas vēja enerģijas asociācijas prezidents Paulis Barons uzņēmēju grandiozos plānus jūrā skaidroja ar to, ka ''citur Eiropā tāda vēja nav, uz zemes ne tik, tā ir garšīga vieta priekš biznesa, tāpēc arī tie cilvēki tur pulcējas, tas ir dabīgi''.
''de facto" ziņo, ka saprotama ir uzņēmēju vēlme arī šādā veidā attīstīt vēja parku biznesu, taču Latvijas likumi patlaban vispār nenosaka kārtību, kā dot atļaujas vēja parku būvniecībai jūrā. Likumi tikai patlaban tiek izstrādāti, taču tas nav traucējis abiem komersantiem jau tikt līdz pēc būtības otrajam solim vēja parku būvniecībā. Ekonomikas ministrija atzīst, ka likuma robs uzņēmējiem nācis par labu un tagad par ar katru no tiem saistītiem lēmumiem atsevišķi lemj Ministru kabinets.
Savukārt Vēja enerģijas asociācijas prezidents apgalvoja, ka ne jau robu izmantojušie tagad būtu nosodāmi, bet gan tie, kuri nav mēģinājuši savu biznesa ideju realizēt visiem veidiem. ''Viņš [uzņēmējs] redz, ka viņš tiešā ceļā ne pa durvīm, tad iet apkārt un ielien pa sētas durvīm vai pa logu, nu tad izrādās, ka viņš atradis robu, jā, viņš atradis to ceļu, ar kuru attīstīt savu uzņēmējdarbību. Nu ja cits nav tik veikls un pa to logu nevar ielekt iekšā, tad tas ir durakos,'' raidījumam sacīja Barons.
Raidījums arī norāda uz, iespējams, tikai sakritību, bet abu pašreiz ārpus likuma regulējuma esošo vēja parku attīstītāji rādās ir gana labās attiecībās ar ekonomikas nozari pārraugošo partiju. ''JK Energy'' šovasar premjeram Valdim Dombrovskim vēstulē pasūdzējās, ka projekta virzībai nepieciešamie lēmumi pārāk kavējas un pats premjers uzdeva Ekonomikas ministrijai darbus virzīt nedaudz steidzīgāk. Savukārt ''Baltic Wind Park" īpašnieku pārstāvis Andrejs Siliņš vēl šogad augustā "Jaunajam laikam'' ziedojis maksimālo iespējamo ziedojuma summu – 18 000 latu. Viņš interviju "de facto" atteicis, taču apgalvojis, ka ziedojums neesot saistāms ar vēja parka projektu.
Tikmēr ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) sakās nezinām ne, kas ir Andrejs Siliņs, ne arī, kas ir "Baltic Wind Park", lai gan ministrija jau tuvākajā laikā valdībā iesniegs rīkojuma projektu par atļauju izsniegšanu vēja parka izpētei un būvniecībai.
Kampars vien atzina, ka esot kādi uzņēmēji, kuri jūrā vēju ķert tiešām gribot, bet, viņaprāt, tuvākos piecos gadus nekāda nopietna attīstība šajā biznesā neesot gaidāma. ''Patlaban man nav zināms par nopietnām investīcijām izpētei, vairāk tāda vēstuļu rakstīšana, kur viens cilvēks staigā ar mapītēm apkārt un es nedomāju, ka tur ir liela nauda ieguldīta,'' "de facto" sacīja Kampars.
Ministrija patlaban strādā pie likumdošanas izmaiņām, lai jūras teritorijas izmantošana būtu reguēta ar likumu. Taču jau patlaban skaidrs, ka abi uzņēmēji, kas laikus paguva likuma robu izmantot, būs ieguvēji. Citi, kuri arī vēlēsies jūrā sākt ķert vēju, būs spiesti jau platības iegūt izsoles kārtībā. Arī Latvijas vēja enerģijas asociācija atzīst, ka rūmes jau nākamajiem pretendentiem būs mazāk, taču jūras teritorijas potenciāls esot gana plašs. Turklāt, visticamākais, patlaban abiem vēja parkiem rezervētās platībās pilnībā nebūšot nepieciešamas.
Ministrijas pārstāvis lēš – visu pieteikto projektu realizācijai nepieciešamās investīcijas mērāmas vairākos miljardos latu un vien nosaka, lai uzņēmējiem veicas! Tikmēr vēja enerģijas asociācijas vadītājs pārliecināts, ka projekti būs dzīvotspējīgi un arī naudas devēji atradīšoties, ja vien ministrijas spēšot sakārtot likumdošanu – patlaban viss notiekot pārāk gausi.