Ar datu nesēju atlīdzību (DNA) apliekamo iekārtu sarakstā plānots iekļaut mobilos tālruņus, informēja Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.
Viņa pavēstīja, ka noslēguma fāzē nonākuši grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas, atmaksāšanas, sadales un izmaksas kārtību, kas reglamentē DNA noteikšanu iekārtām un datu nesējiem, ja šie datu nesēji pieļauj ierakstu un kopēšanas funkcijas. Grozījumi paredz mainīt to datu nesēju sarakstu, uz kuriem attiecas DNA, iekļaujot tajā arī mobilos tālruņus.
Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) izpilddirektore Liena Grīna norādīja, ka DNA ir neliels, vienreizējs maksājums, kuru šīs iekārtas pircējs maksā autoriem, izpildītājiem, producentiem, aktieriem, filmu producentiem par atļauju kopēt privātām vajadzībām autordarbus.
Grīna uzsvēra, ka bieži sabiedrībā šī atlīdzība tiek dēvēta par nodokli. Viņa akcentēja, ka DNA nav ne jauns nodoklis, ne jauna nodeva, bet gan samaksa par autora darba kopēšanu, kas tiek uzlikta pašam datu nesējam - iekārtai, kurai ir ieraksta funkcija, tostarp, arī mobilajam telefonam.
LaIPA izpilddirektore skaidroja, tad, kad cilvēks iegādājas jebkādā formā fiksētu muzikālo darbu, netiek nopirktas intelektuālā īpašuma tiesības uz šo darbu, bet gan iegūta atļauja izmantot konkrēto fiksācijas formu, un šī izmantošanas atļauja neparedz darba kopēšanu.
"Piemēram, arī iegādājoties grupas "Prāta Vētra" mūzikas albumu, jūs taču katrs nekļūstat par šī albuma īpašniekiem, šī darba intelektuālā īpašuma tiesības ir un paliek grupas "Prāta Vētra" mūziķiem," pauda Grīna, piebilstot, ka iekasētais maksājums nenonāk ne valsts budžetā, ne citā "kopējā katlā," bet tiek uzreiz pārskaitīts autoriem, respektīvi, Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūrā / Latvijas Autoru apvienībā (AKKA/LAA), kas tālāk sadala naudu autoriem.
Grozījumus Ministru kabineta noteikumos, papildinot datu nesēju sarakstu ar mobilajiem tālruņiem, iniciējusi KM. Kā norādīja kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA), ar grozījumiem tiks nodrošināta citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, tai skaitā kaimiņvalstīm līdzvērtīga DNA iekasēšanas sistēma, kas, viņa ieskatā, sniegs būtisku atbalstu radošajām nozarēm. Tāpat tiks izpildīts Satversmes tiesas spriedumā noteiktais pienākums regulāri pārvērtēt datu nesēju sarakstu saistībā ar tehnoloģiju attīstības radītajām pārmaiņām.
Pēc mūzikas producenta un mūziķa Rūdolfa Budzes jeb "DJ Rudd" domām, ir nevietā arguments, ka ir cilvēki, kuri nekad neko nav kopējuši un ka tāpēc ir nejēdzīgi no viņiem prasīt kādu maksu. Viņš atzīmēja, ka runa ir par iespēju lietot konkrēto datu nesēju vai ierīci kopēšanai. Viņš kā piemēru minēja automašīnu, kurā ir virkne ierīču, ietaišu un iespēju, kuru iebūvēšana automašīnā veido tās cenu.
"Mēs kā pircēji tāpat maksājam par šīm ierīcēm un iespējām pat tad, ja daļu no tām nekad neizmantosim," situāciju raksturoja Budze, norādot, ka ir gandarīts par autoru viedokļa ņemšanu vērā, lemjot par DNA sarakstā iekļauto datu nesēju papildināšanu ar modernajām ierīcēm atbilstoši tehnoloģiskajai attīstībai.
Mūzikas izdevniecības "MicRec" un Mūzikas producentu apvienības valdes priekšsēdētāja Elita Mīlgrāve savukārt uzsver, ka galvenā kauja gan par sabiedrības izpratni, gan arī autoru tiesību aizstāvēšanu izcīnīta jau pirms 15 gadiem, kad Latvijā tikai pēc Satversmes tiesas iejaukšanās pieņemts visā Eiropā pieņemtais regulējums par DNA, bet tagad ilgi notikušas cīņas par nepieciešamību atjaunot sarakstu, ņemot vērā jauno tehnoloģiju ienākšanu mūsu ikdienā.
Viņa atzīmēja, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nemaz nezina un savos maciņos nav izjutuši DNA iekasēšanu par sarakstā iekļautajiem datu nesējiem, jo nav runas par būtisku ietekmi uz produktu cenām gala lietotājam. Mīlgrāve norādīja, ka to apliecina citviet veiktie pētījumi, ka DNA nekādi vai ļoti maz ietekmē produkta gala cenu.
Mūzikas producentu apvienības valdes priekšsēdētāja uzsvēra, ka ierasti tā ir diskusija starp autoriem un lielajiem mobilo telefonu un citu iekārtu tirgotājiem, kuri ir tiešie iekārtu pārdevēji, un viņu vēlmi atbildīgi rīkoties, samaksājot DNA un nodrošinot autoriem iespēju saņemt atlīdzību par savu darbu, jo autoriem DNA ir ļoti būtiska, arī kā godīgs risinājums autortiesību un blakustiesību ievērošanā.
"Un šajā ziņā Latvija nav unikāla - šāds DNA veids ir atzīts par labu esam vairumā Eiropas valstu," izmaiņas MK noteikumos komentēja Mīlgrāve, atzīmējot, ka jautājums nav par to, vai vajag, bet gan par to, kad tas notiks.
Mūzikas producentu apvienības valdes priekšsēdētāja norādīja, ka vairumā valstu mobilie telefonu ir iekļauti ar DNA apliekamo iekārtu sarakstā, tostarp, piemēram, Lietuvā. Arī Igaunijā patlaban notiek datu nesēju saraksta pārvērtēšana un Latvija ir līdzīgā situācijā.