LVM: apaļo kokmateriālu pārdošanas process atbilst likuma normām un ir ekonomiski pamatots

AS “Latvijas valsts meži” (LVM) organizētais apaļo kokmateriālu sortimentu pārdošanas process atbilst likumdošanas un iekšējo normatīvo aktu prasībām, kā arī ir bijis ekonomiski pamatots, laika posmā no 2016. līdz 2020. gadam uzņēmumam nodrošinot papildu peļņu 14,5 miljonu eiro apmērā, liecina LVM padomes veiktais visaptverošais apaļo kokmateriālu sortimentu pārdošanas procesa izvērtējums. Tas ir balstīts uz neatkarīgu ekspertu veikto tā atbilstības, finansiālo, ekonomisko un juridisko ekspertīzi.

Ņemot vērā plašsaziņas līdzekļos pavasarī izskanējušos apgalvojumus, kā arī apaļo kokmateriālu sortimentu pārdošanas procesa nozīmīgumu LVM stratēģisko mērķu sasniegšanā, 2020. gada 10. jūnijā LVM padome uzsāka konkrētā pārdošanas procesa visaptverošu auditu, pieaicinot neatkarīgus ekspertus - zvērinātu advokātu biroju “Sorainen”, SIA “Deloitte Latvia”, kā arī Latvijas Zinātnes padomes (LZP) tiesību zinātņu ekspertu Dr.iur. prof. Jāni Kārkliņu.

LVM padomes priekšsēdētājs Jurģis Jansons uzsvēra, ka LVM padomes mērķis, veicot šo vērtējumu, bija noskaidrot atbildes uz jautājumiem, proti, vai LVM apaļo kokmateriālu sortimentu pārdošanas process atbilst iekšējiem un ārējiem tiesību aktiem un, vai tā īstenošana bija ekonomiski efektīva un atbilda akcionāra interesēm. “ Ekspertu darba rezultātā esam guvuši apstiprinošas atbildes uz šiem jautājumiem,” sacīja J. Jansons.

Padziļinātais izvērtējums apliecina, ka LVM īstenotais apaļo kokmateriālu sortimentu pārdošanas process atbilst stratēģijas dokumentiem, iekšējiem normatīvajiem aktiem, ārējiem normatīvajiem aktiem un labai biznesa praksei, bet finansiālā analīze un ekonomiskais izvērtējums parāda, ka tas ir bijis ekonomiski pamatots, atbilstošs uzņēmuma finanšu mērķiem un ir īstenots akcionāra interesēs. Savukārt juridiskās ekspertīzes atzinums apliecina, ka LVM pārdošanas process atbilst Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumam, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumam un Konkurences likumam.

“Gandrīz pusgadu ilgušais audita process un tā rezultāti LVM padomes ieskatā vērtējami kā ļoti nozīmīgi un lietderīgi: tie nostiprināja pārliecību par uzņēmuma darba atbilstību un sniedza neatkarīgu ieskatu un ieteikumus, kas stiprinās uzņēmuma darbību un pārvaldību,” piebilda Jurģis Jansons.

Vērtējot iegūto papildu peļņu no šodienas skatu punkta , analīze apstiprina, ka tehnoloģiskās koksnes produkta pārdošana analizētajā nepilnu piecu gadu laika periodā bija rentabla, neskatoties uz to, ka papīrmalkai, kas izmantota salīdzinājumam, 2017. un 2018. gadā bija novērojams straujš cenu pieaugums. Ņemot vērā tās tirgus kritumu 2019. un 2020. gadā (līdz pat situācijai, kad papīrmalkas produktus tirgū vispār nepieprasīja), faktiskā papildu peļņa no tehnoloģiskās koksnes realizācijas 2016.-2020. gados sasniedza 14,5 miljonus eiro.

Viedokļi

Arvīds Ozols, Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors:

Gribu uzsvērt, ka viena, bet noteikti ne būtiskākā lieta, bija gūt pārliecību par publiski izteikto pārmetumu (ne)patiesumu, bet otra lieta, kas, manuprāt, ir daudz svarīgāka, ir apaļkoksnes pārdošanas sistēmas padziļinātā izvērtēšana, kas sniedz secinājumus un ieteikumus šīs sistēmas tālākai uzlabošanai un iespējamo risku novēršanai nākotnē. Šī ir būtiskākā pievienotā vērtība veiktajam izvērtējumam, par ko LVM padome ir izteikusi savus priekšlikumus uzņēmuma valdei. Akciju turētājs sekos līdzi, kā uzņēmumam sokas šo jautājumu risināšanā

Kristaps Klauss, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors:

Nozare jau iepriekš uzsvēra, ka ir nepieciešams pēc iespējas ātrāk veikt neatkarīgu auditu un izmeklēšanu, lai novērstu jebkādas šaubas par tehnoloģiskās koksnes pārdošanas procesu AS "Latvijas Valsts meži". Diemžēl mūsdienu publiskajā vidē ir ļoti viegli izteikt nepamatotus pārmetumus un radīt šaubu ēnu pār uzņēmumu, kam var būt tālejošas un smagas sekas. Šajā gadījumā maldinošā informācija par tehnoloģiskās koksnes pārdošanas procesu publiskajā telpā parādījās vienlaikus ar informāciju par iespējamu valsts stratēģisko uzņēmumu privatizāciju. Varējām novērot, ka to sāka izmantot gan AS "Latvijas Valsts meži" reputācijas graušanai, gan kā argumentu uzņēmuma iespējamās privatizācijas pamatošanai. Audita rezultāti apliecina, ka šis privatizācijas arguments ir izrādījies pilnībā nepamatots. Jāņem arī vērā, ka reputācijas graušana uzņēmumiem, kas strādā starptautiskā tirgū ar starptautiskiem sadarbības partneriem, var izraisīt smagas sekas un maksāt ļoti dārgi visai Latvijas tautsaimniecībai.