Pētījums: tikai katrs trešais šķirtais tēvs saņem tiesības izguldināt bērnu pie sevis pa nakti

Tikai katrs trešais šķirtais tēvs saskaņā ar tiesas spriedumu saņem tiesības izguldināt bērnu pie sevis pa nakti, Latvijas Zinātnes padomes finansētajā projektā "Valsts īstenošana un biosociālās saiknes" par to, vai vientuļie tēvi ir tikai "brīvdienu izklaidētāji" secinājis Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētnieks sociālantropologs Andris Saulītis.

Kā informēja universitātē, tēvi, kuri nedzīvo kopā ar saviem bērniem, ar tiem pavada vidēji 15% no kopējā stundu skaita gadā, to viņš secinājis, analizējot Latvijas tiesu praksi.

Lai gan kopš 2016.gada ir vērojams divu procentpunktu pieaugums, pētnieks uzskata, ka tas ir pārāk neliels, un šie ar bērniem kopā nedzīvojošie tēvi sabiedrības ieskatā joprojām ir "brīvdienu izklaidētāji".

Saulītis ir izpētījis, ka Latvijā šķiras aptuveni puse laulāto, un šajā ziņā Latvija ir starp Eiropas Savienības līderiem. Pēc viņa paustā, īpaši sāpīgi to pārdzīvo nepilngadīgie bērni, jo sevišķi, ja vecāki nespēj bez konfliktiem vienoties, pie kā bērns dzīvos un kādas būs tikšanās iespējas.

Pētījumā skatīta tiesu prakse Latvijā trīs gadu garumā, noskaidrojot, cik dienu un stundu tiesas piešķir šķirtajiem tēviem, lai tiktos ar saviem bērniem. Analizēti tika gadījumi, kur vecāki nav varējuši vienoties bez tiesas palīdzības.

RSU informēja, ka pētījums liecina, ka tikai katrs trešais šķirtais tēvs saskaņā ar tiesas spriedumu saņem tiesības izguldināt bērnu pie sevis pa nakti. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc gadā šie tēvi ar bērniem pavada tikai 15% laika. Lielāks piešķirto saskarsmes stundu skaits ir tēviem Rīgā, kam pētnieks saskata divus izskaidrojumus. No vienas puses, iespējams, ārpus galvaspilsētas vecāki bieži nedzīvo viens otra tuvumā, tādēļ saskarsme objektīvu apstākļu dēļ var būt mazāka nekā gadījumos, kad abi bērna vecāki dzīvo Rīgā.

No otras puses, tas var liecināt, ka ir atšķirīga izpratne par tēva lomu šķirtajās ģimenēs galvaspilsētā un reģionos.

Pētnieks uzsvēra, ka tiesas nav pilnībā brīvas savos spriedumos - pieņemot lēmumu, tās balstās gan uz sabiedrības uzskatiem par tēvu saskarsmes laiku, gan pašu tēvu iesniegtajām prasībām lietas ierosināšanas pieteikumā.

"Pētījuma rezultāti rāda, ka sabiedrībā pastāv atšķirīgi uzskati, kā vientuļajām mātēm un vientuļajiem tēviem ir jāiesaistās bērna audzināšanā," norādīja sociālantropologs.

Kā pozitīvu tendenci Saulītis iezīmēja to, ka tiesas arvien biežāk aicina abas puses izmantot mediatorus un atgriezties tiesā jau ar izlīgumu. Pēdējo trīs gadu laikā gandrīz pusē gadījumu lietas iznākums ir izlīgums, bet agrāk tiesas lielākoties tikai daļēji apmierināja prasību.

Pētījuma idejas pirmsākumi meklējami pirms vairākiem gadiem, kad RSU sociālantropologus uzrunāja biedrība "Tēvi", aicinot izpētīt vientuļo tēvu stāvokli sabiedrībā, pauda RSU. Atsaucoties aicinājumam, pētnieku grupa analizēja tiesas spriedumus no 2012.gada līdz 2016.gadam, kas izmantota kā salīdzinoša informatīvā bāze projektā "RELATE.LV".