Aptauja: teju 60% aptaujāto Covid-19 pandēmijas laikā jāiet uz darbu

© Kaspars Krafts/F64

Neilgā laikā vīrusa saslimšana Covid-19 ir pilnībā izmainījusi mūsu dzīvi, radot virkni izaicinājumu ikvienam - drošība un stabilitāte ir kļuvusi par galveno prioritāti. Attālināts darbs ir viens no veidiem, kā izvairīties no plašas kontaktēšanās un paaugstināta saslimšanas riska, tomēr ne visiem ir šāda iespēja, īpaši tirdzniecībā un ražošanā strādājošajiem. AAS BALTA (PZU grupa) rīkotā aptauja* liecina, ka aktīvajā Covid-19 infekcijas izplatības laikā 22% darbinieku savā darba vietā nejūtas droši.

Aptaujas dati liecina, ka 59% aptaujāto galvenokārt darba dienās atrodas klātienē savā darba vietā.

Katrs piektais strādā daļēji attālināti, daļu darba laika tomēr atrodoties darba vietā. Tas nozīmē, ka visi šie darbinieki - kopā vairāk nekā 75% - darba uzdevumu vai specifikas dēļ nonāk kontaktā ar citām personām. Rīgā un Pierīgā attālināti strādā nedaudz virs 50% nodarbinātajiem, bet situācija reģionos, kur daudz cilvēku strādā ražošanas uzņēmumos, liecina, ka darbs pat vairāk nekā 70% gadījumu norit klātienē (Kurzemē -73%, Latgalē - 72%, Vidzemē - 71%). Lai gan 90% aptaujāto uzskata, ka darba devējs nodrošinājis nepieciešamos piesardzības pasākumus, katrs piektais tomēr nejūtas pasargāts un labprātāk strādātu no mājām.

Vairums aptaujāto norāda, ka pret drošības pasākumiem vīrusa ierobežošanai izturas ļoti atbildīgi, tomēr trešdaļa (33%) atzīst, ka paši ne vienmēr pilnībā ievēro drošības priekšnosacījumus. Tāpat joprojām netrūkst to, kuri saslimšanas risku neuztver nopietni, - aptuveni 5% no respondentiem (pārsvarā vecumā līdz 50 gadiem), un tas rada vēl lielāku apdraudējumu citiem. Tas ir vēl viens riska faktors darba vietā, kas var izraisīt nopietnas sekas.

Vērojama tendence, ka biežāk attālināti tiek nodarbināti jauni cilvēki, kuri dzīvo lielpilsētās - 20% no aptaujātajiem, visvairāk vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem - Rīgā (30%). Salīdzinājumam - laukos šis radītājs ir tikai 12%. Lielāku nedrošību darba vietā izjūt cilvēki bez bērniem vai ar vienu bērnu (24%).

Latvijā

Nodokļu reformas un grūtās budžeta situācijas dēļ no nākamā gada netiks ieviestas izmaiņas pašvaldību finanšu izlīdzināšanā, intervijā aģentūrai LETA atzina viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV).

Svarīgākais