Atzinumi par Pasaules bankas (PB) sagatavotajām rekomendācijām budžeta izdevumu samazināšanai Latvijas valdībai ir slepeni, tāpat kā pašas rekomendācijas.
Neatkarīgā centās noskaidrot, ko Labklājības ministrijā (LM) domā par šiem PB ieteikumiem sociālajā jomā un ko Veselības ministrija (VM) – par veselības jomā piedāvātajiem risinājumiem.
PB sagatavotie ieteikumi satur priekšlikumus izdevumu samazinājumam, veidojot nākamā gada budžetu. PB iesaka nemaksāt pensiju piemaksas visiem pensionāriem un samazināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu pensijām. No vienas puses, PB ieteikumi vērsti uz to, lai pasargātu trūcīgākos un samazinājumu veiktu uz lielākajām pensijām, taču tas, ka PB kā robežu piedāvā izmantot 140 latu pensiju (vai pat 80 latu pensiju vienā no variantiem par ienākuma nodokļa piemērošanu), liecina, ka, iespējams, PB neizprot līdz galam Latvijas pensionāru situāciju. Samazinot neapliekamo minimumu pensijām PB piedāvātajā veidā, samazinātos ne tikai lielās pensijas, bet praktiski visiem pensionāriem, pat tiem, kuri pašlaik var pretendēt uz maznodrošinātā statusu, tātad pensijas samazināšanas gadījumā viņi būtu sociālo dienestu klienti.
Līdz piektdienai nozaru ministrijām bija jāsagatavo savi atzinumi par PB ieteikumiem un jāiesniedz Finanšu ministrijai (FM), kas ziņojumu un arī ministriju komentārus piedāvās izskatīt Reformu vadības grupā, lai par tiem lemtu valdība. Tā kā tie ir slepeni dokumenti, LM negrasās neko komentēt. "Pēc būtības mūsu pozīcija nav mainījusies," Neatkarīgajai saka LM speciāliste Ilona Jurševska. Tās pamatā ir koncepcija par sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti. "Mēs neatbalstām citus samazinājumus," tā I. Jurševska.
Tiesa, koncepcijā paredzētie risinājumi uz nākamā gada budžetu attiecas maz – piedāvāts no nākamā gada pensiju piemaksu un vecāku pabalstu izmaksu pārcelt uz pamatbudžetu, iesaldēt pensiju indeksāciju, pāriet uz 1. un 2. līmeņa pensiju kapitāla uzskaiti un uzkrāšanu, vadoties no faktiski veiktajām iemaksām. Īstenojot koncepcijā ietvertās idejas, budžeta samazinājums būtu 11 miljoni latu.
VM tik skeptiski uz PB dokumentu neskatās, iespējams, tāpēc, ka PB līdztekus paziņojusi, ka "veselības aprūpes budžetā lielāki samazinājumi nav iespējami". VM pārstāvis Oskars Šneiders Neatkarīgajai saka: lielos vilcienos VM viedoklis sakrīt ar PB – veselības aprūpes sistēmai pieejamo līdzekļu izmantošana jāpadara efektīvāka. "Arī mūsu plānotie pasākumi saskan ar ieteikumu – uzlabot efektivitāti, un tas jau tika darīts zināms valdībai vasarā, ziņojot par situāciju veselības aprūpē," stāsta O. Šneiders. Reformu centrālā ideja ir attīstīt ambulatoro sektoru. Tāpat VM atbalsta vidējā ārstēšanās termiņa samazināšanu – PB iesaka samazināt slimnīcā pavadīto dienu skaitu līdz 6,5 (pašlaik tas ir vidēji ir virs 7).
Tāpat par gultasvietu skaitu – VM plāno līdz 2012. gadam samazināt to līdz 450 uz 100 000 iedzīvotāju (pašlaik šis rādītājs ir 550). O. Šneiders gan precizē atšķirīgo metodiku: PB savā dokumentā min akūto gultasdienu skaitu, tāpēc figurē skaitlis 350 gultasvietu, bet "mēs iekļaujam arī psihiatriju, narkoloģiju un citas", tāpēc pēc būtības VM pozīcija saskanot ar PB.
Tomēr PB priekšlikumos ir arī tādi, kur Latvijas puse nesaskata nekādu pienesumu budžetam. Tas attiecas uz ierosmi palielināt pacienta līdzmaksājumus. "Mums ir iedzīvotāju grupas, kuras ir atbrīvotas no pacientu iemaksām vai kurām ir atvieglojumi, piemēram, bērni, taču tagad celt tiem, kuri nepieder pie šīm grupām, bet arī saņem nelielus ienākumus, neredzam jēgu. Tas pasliktinās pieejamību veselības aprūpes pakalpojumiem," saka O. Šneiders.
VIEDOKLIS
Roberts Zēliks, Pasaules bankas prezidents*:
– Lēmumi sociālajā jomā ir jāpieņem Latvijas valdībai – ne Pasaules banka, ne citi starptautiskie aizdevēji nevar tās vietā šos lēmumus pieņemt. Latvija ir demokrātiska valsts, kur arī tautai ir sava noteikšana. Banka var piedāvāt un piedāvā dažādus variantus, mēs parādām citu valstu pieredzi, kā efektīvāk risināt budžeta jautājumus. Bet mēs nevaram pateikt konkrēti, kas Latvijai jādara pensiju jomā. Taču ir ļoti ierobežots izvēļu loks rīcībai – palielināt nodokļus vai samazināt izdevumus.
*Viesojoties Latvijā šāgada augustā