Bordāns: ST spriedumā par viendzimuma pāru aizsardzību primāri jāņem vērā bērna labākās intereses

Ministra preses sekretārs Andris Vitenbergs informēja, ka šonedēļ notikušās tikšanās laikā ar Valsts prezidentu Egilu Levitu un Saeimas Juridiskās komisijas vadītāju Juri Jurašu (JKP) Bordāns pārrunāja sabiedrībā rezonansi ieguvušo ST spriedumu, kurā tika atzīts, ka arī mātes partnere ir tiesīga izmantot paternitātes pabalstu. Bordāns uzsvēra, ka "visos gadījumos primāri jāņem vērā bērna labākās intereses, proti ST minētā sprieduma nolēmuma daļu ir balstījusi secinājumā, ka nepieciešams ievērot bērna labāko interešu principu, un minētais attiecināms gan uz tiesību normu jaunradi un likumdošanas procesu, gan arī pieņemot lēmumus attiecībā uz konkrētiem bērniem," viņš sacīja.

Ministrs norādīja, ka patlaban Latvija vēl ir tikai ceļā uz tādu tiesisko regulējumu, kas palīdzētu visaptveroši noteikt bērna labākās intereses, un primāri izpildvarai ir jāstrādā pie šāda regulējuma ieviešanas. "Saeimai vispirms būtu jāapstiprina grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kas paredz uzdevumu Ministru kabinetam izstrādāt kārtību, kādā nosakāmas bērna labākās intereses," uzsvēra politiķis.

Viņš sacīja, ka ir sadzirdējis viedokļus, un pašlaik ir veicināma sabiedrības apspriede par vērtībām. "Šādas diskusijas ir nepieciešamas arī pēc ST sprieduma, lai rastu labāko risinājumu sprieduma izpildē," norādīja Bordāns.

Kā vēstīts, ST par neatbilstošu Satversmei atzina likuma normu, kas viendzimuma pāriem pēc bērna dzimšanas neparedzēja tiesības uz minēto atvaļinājumu.

ST priekšsēdētāja Sanita Osipova, skaidrojot spriedumu, norādīja, ka ikvienai personai ir tiesības uz savas fiziskās un garīgās integritātes, goda un cieņas aizsardzību, kā arī tiesības dzīvot pēc sava prāta, un saskaņā ar savu būtību attīstīt un pilnveidot savu personību, pēc iespējas mazāk ciešot no valsts iejaukšanās tajā.

Tāpat viņa sacīja, ka Satversmes 96.pants nosaka, ka ikvienai personai ir tiesības uz tās neaizskaramību. "Viens no personas privātās dzīves elementiem ir tās dzimumuzvedība, personas dzimumuzvedības brīvība ir aizsargājama neatkarīgi no tā, kādā formā tā izpaužas, vai kāda ir personas seksuālā orientācija. Privātās dzīves ietvaros cilvēkam ir tiesības nodibināt dažāda rakstura attiecības, tai skaitā arī seksuālas," sacīja Osipova.

Viņa teica, ka sabiedrību veido ne vien tādas personas kuras veido ģimeniskas attiecības ar pretēja dzimuma pārstāvjiem, bet arī tādas personas, kuras šādas attiecības veido ar sava dzimuma pārstāvjiem. "Valstij vienādā mēra ir jārespektē arī tie sabiedrības locekļi, kuri veido viendzimuma attiecības, un ir jārespektē tas, ka šādiem pāriem var veidoties ģimenes," uzsvēra ST priekšsēdētāja.

Viņa sacīja, ka valstij ir jānodrošina, lai bērns uzaug ģimeniskā vidē, un, izstrādājot tiesisko regulējumu, kas skar bērnu, likumdevējam ir pienākums izvērtēt tā ietekmi uz skartajām bērna tiesībām. "Likumdevējam ir jāveicina sabiedrības saliedētība, nevis otrādi," teica Osipova.

ST spriedums izraisīja plašu sabiedrības rezonansi, un vairāki politiķi pauda viedokli, ka ST lēmums apdraud ģimeniskās vērtības, bet Katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs sacīja, ka šāda aizsardzība viendzimuma ģimenēm ir vajadzīga, jo tā ir sociālā realitāte.

Trešdien, 9.decembrī, Saeimas Sociālo un darba lietu komisija ar asām debatēm sāka spriest par sociālās aizsardzības nodrošināšanu visiem dzīvesbiedriem, bet nekādus lēmumus nepieņēma.