Latvija ir izdarījusi visus priekšdarbus, lai, tāpat kā citas Eiropas valstis, nekavējoties uzsāktu vakcinēšanu pret Covid-19 tiklīdz tas būs iespējams, līdz ar to "spekulācijas" par vakcinācijas plāna neesamību neatbilst patiesībai, žurnālistiem apgalvoja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).
Politiķe skaidroja, ka pirms mēneša Veselības ministrija saņēma sarakstu ar darāmajām lietām, lai varētu sākt izmantot "BioNTech" un "Pfizer" ražotās vakcīnas, "bet tagad viss iet uz finālu". Pēc viņas vārdiem, sagatavošanās darbi patlaban esot pilnā sparā.
"Vakcīna pret Covid-19 ir mūsu drošības garantija un inficēšanās mazināšanas iespēja. Aicinu arī uzdot jautājumus, interesēties par vakcīnu un rūpīgi izvēlēties informācijas ieguves avotus. Apkārt ir daudz novecojušas un nepatiesas informācijas, kas nav pierādījumos balstīta. Es uzsveru, ka vakcinācija Latvijas iedzīvotājiem būs brīvprātīga," sacīja ministre.
Zāļu valsts aģentūras direktors Svens Henkuzens atklāja, ka no pirmajām 12 000 "BioNTech" un "Pfizer" vakcīnas devu, kas ļaus vakcinēt 6000 personu, lielākā daļa aizies Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcai, kas saņemtu 3240 vakcīnas devas 1620 cilvēku vakcinēšanai, un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam, kam piešķirs 3000 devas 1500 cilvēku vakcinācijai.
Daugavpils reģionālajai slimnīcai plānots novirzīt 1800 devas 900 cilvēku vakcinācijai. 1170 devas saņemtu PSKUS, lai vakcinētu kopumā 585 cilvēkus. Vidzemes slimnīca saņemtu 630 devas, savukārt pa 450 devām saņemtu Liepājas reģionālā slimnīca, Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca un Jēkabpils reģionālā slimnīca. Savukārt Rēzeknes slimnīca saņems 360 devas, bet Jelgavas pilsētas slimnīca - 270.
Henkuzens atzīmēja, ka vakcinācijas procesā tiek paredzēts, ka sliktākajā gadījumā var notikt aptuveni 10% līdz 20% vakcīnu materiāla zudums. Kā iepriekš skaidrojuši speciālisti, tas saistīts ar to, ka vakcīnas tiks piegādātas par devu lielākos iepakojumos, un pēc atvēršanas var būt grūti nodrošināt to uzglabāšanu.
Pēc Henkuzena paustā, tiek plānots veidot vakcinācijas kabinetu karti un ar masu mediju atbalstu informēt sabiedrību par vakcīnas gaitu.
Līdz šim Eiropas Zāļu aģentūra ir saņēmusi divus pieteikumus vakcīnu reģistrācijai - no "Moderna" un "BioNTech" kopā ar "Pfizer". Pēc ZVA direktora sacītā, patlaban tiek izskatīta iespēja Eiropas Savienības visās valstīs vakcināciju sākt vienā laikā.
Visvairāk vakcīnu Eiropas Savienībā pirks no "AstraZeneca", savukārt "BioNTech" un "Pfizer" vakcīna, lai gan visticamāk pirmā nonāks Latvijā, tiks iepirkta relatīvi mazos daudzumos.
Pēc Henkuzena paustā, vakcīnas apmēru sadale Eiropas Savienības apmēros ir balstīta uz iedzīvotāju skaitu, tomēr tiek ievērots arī vienlīdzības princips. Tāpat ZVA direktors uzsvēra, ka reģistrācijas prasības Covid-19 vakcīnām nekādā mērā netiks atvieglotas.
Nākamā gada otrajā ceturksnī, pēc ZVA direktora aplēsēm, vakcīnas varētu būt pieejamas 40% Latvijas iedzīvotāju.
"Paredzēts, ka pirms vakcinācijas veikšanas vakcinācijas kabinetos obligāti jānodrošina ārsta vai ārsta palīga konsultācija, bet vakcinēšanu varēs veikt ne tikai ārsts vai ārsta palīgs, bet arī medicīnas māsa. Pēc vakcinācijas veikšanas informācija par vakcināciju būs jāievada iedzīvotāja profilā e-veselības sistēmā, lai varētu operatīvi un ātri šos datus uzglabāt un apstrādāt," skaidroja Henkuzens.
Vaicāts par vakcīnu izplatīšanas loģistiku, Nacionālā veselības dienesta Finanšu vadības departamenta Iepirkumu nodaļas vadītāja vietnieks Ainārs Lācbergs stāstīja, ka tiek rīkota sarunu procedūra, un loģistika tiks nodrošināta divos dažādos iepirkumos. "Ir doma izsūtīt piedāvājumus pieciem pretendentiem," piebilda Lācbergs, piebilstot, ka ir arī apzinātas aptuvenās izmaksas.
Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska savukārt skaidroja, ka prioritārās vakcinējamo personu grupas var mainīties, vadoties pēc epidemioloģiskās situācijas un loģistikas.
Patlaban notiekot darbs pie vakcinācijas kabinetu un personāla apzināšanas. Tiekot plānots izmantot medicīnas iestāžu tīklu, kas iepriekš regulāri veicis gan slimnīcu darbinieku, gan iedzīvotāju vakcinēšanu pret sezonālo gripu.
Kā skaidro ZVA, lai nodrošinātu vakcīnu pret Covid-19 pieejamību vakcinācijas kabinetos, nepieciešamais vakcīnu apjoms reizi nedēļā ārstniecības iestādei būs jāpasūta no Slimību profilakses un kontroles centra, bet vakcīnu faktisko piegādi uz ārstniecības iestādēm veiks zāļu lieltirgotavas.
Tādējādi vakcinēšanas kārtību un vakcīnas saņēmēju plūsmas koordināciju vakcinācijas kabinetā katra ārstniecības iestāde nodrošinās individuāli, decentralizēti veidojot sarakstus ar personām, kas pieteikušās vakcinēties, un datumu un laiku, kad tiks veikta vakcinācija.
Pieteikties vakcinācijai iedzīvotāji varēs, piezvanot konkrētajam vakcinācijas kabinetam, tāpat kā gripas vakcīnām. Iedzīvotajiem arī būs pieejama vakcinācijas kabinetu karte un telefona numuri, ar kuru starpniecību varēs pieteikties vakcinācijai.
Kā norāda ZVA, detalizēta informācija par vakcinēšanas veikšanas kārtību ārstniecības iestādēs apkopota īpaši izstrādātā vakcinācijas rokasgrāmatā. Tajā norādītas prasības vakcinācijas kabinetu aprīkošanai, personālam, kas tiesīgs veikt vakcinēšanu, vakcinācijas veikšanas kārtība, informācija par vakcīnu uzglabāšanu.
Lai informētu ārstniecības iestādes un medicīnas darbiniekus par vakcinēšanas procesu Latvijā, ZVA un Valsts imunizācijas padome, organizē tiešsaistes seminārus par vakcinācijas kārtību ar vakcinācijas kabinetiem un slimnīcu vadītājiem. Ārstniecības personām izstrādāta vakcinēšanas rokasgrāmata un prezentācija.
Informācija par vakcīnām pret Covid-19 regulāri tiek publicēta un atjaunota Zāļu valsts aģentūras tīmekļvietnē "www.zva.gov.lv", tai skaitā iekļaujot biežāk uzdotos pacientu jautājumu par vakcīnām pret Covid-19 un atbildes uz tiem, un latviešu valodā regulāri tiek publicēti Eiropas Zāļu aģentūras jaunumi.
Plašāka sabiedrības informēšanas kampaņa par to saņemšanu, atbilstoši ZVA paustajam, tiks rīkota 2021.gada pirmajā ceturksnī. Tomēr jau šobrīd notiek sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām un mediju pārstāvjiem.
Pirmās vakcīnas Latvijai varētu tikt piegādātas nākamā gada janvārī. Patlaban paredzēts saņemt ap 12 000 "Pfizer" un "BioNtech" izstrādāto vakcīnu devu un ap 127 000 "AstraZeneca" vakcīnu devu. Savukārt uzņēmuma "Moderna" izstrādātās vakcīnas piegādes datums vēl nav pieteikts, taču piegādes netiks veiktas pirms zāļu reģistrācijas un var tikt attiecīgi aizturētas.
Šaubas par Latvijas iestāžu pienācīgu gatavību sākt vakcinēšanu pret Covid-19 ir paudis premjers Krišjānis Kariņš (JV), uzsverot, ka šim procesam valstij ir jābūt gatavai līdz sīkākajām niansēm, lai iedzīvotāju masveida vakcinēšanu varētu sākt bez jebkādas aizkavēšanās.
Jau ziņots, ka otrdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē Henkuzens atklāja, ka šī gada beigās vai nākamā gada sākumā vakcīnu pret Covid-19 pieejamība būtu ļoti zema - līdz 20 000 devām, bet laika periodā no februāra līdz martam paredzēts saņemt vēl 100 000 devu.
No viņa teiktā izriet, ka plaša sabiedrības vakcinācija pret Covid-19 varētu sākties nākamā gada otrajā ceturksnī.
Pirmajā fāzē prioritāri vakcīnas saņems personas, kuras saskaras ar Covid-19 pacientiem ikdienā. Vakcinācijas kabineti būs slimnīcās, kurās tiek sistemātiski stacionēti Covid-19 pacienti.
Tā kā vakcīnu skaits pirmajai grupai - veselības aprūpes darbiniekiem - sākotnēji varētu nebūt pietiekams, "pašā augšā mums ir Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests un darbinieki, kas strādā ar Covid-19 pacientiem," sacīja Henkuzens.
Otrajā fāzē - no februāra līdz martam - turpinātos ārstniecības personu vakcinācija, vienlaikus vakcināciju veicot arī sociālo aprūpes centros. Šajā fāzē paredzēts nodrošināt vakcinācijas kabinetus pēc iespējas visu līmeņu slimnīcās, bet sociālās aprūpes centros notiktu izbraukuma vakcinēšana.
Attiecībā uz personām virs 60 gadiem, atbilstoši Henkuzena sacītajam, paredzēs sākt ar vecākajiem un "iet uz leju uz jaunākiem".