Fūrmanis: Nav skaidrs, kāpēc ārkārtas stāvokli veselības nozarē neizsludināja jau pirms mēneša

Pazīmes par to, ka ārkārtas stāvoklis Latvijas veselības nozarē ir jāizsludina jau pirms mēneša, bija pietiekami daudz, tāpēc nav skaidrs, kāpēc Valsts operatīvā medicīniskā komisija to ir izdarījusi tikai vakar, šorīt intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents Roberts Fūrmanis.

Fūrmanis sacīja, ka lasot visu pieejamo normatīvo aktu bāzi un salīdzinot situāciju, kas notiek Latvijā ar veselības nozari Covid-19 apkarošanas laikā, tad ārkārtas situāciju varēja izsludināt jau pirms mēneša. "Pazīmes, ka jāizsludina ārkārtas situācija, bija pirms mēneša, iespējams, pat senāk un mani satrauc, kādas sekas varētu radīt šāda kavēšanās," piebilda Fūrmanis.

Tāpēc Fūrmani uztrauc tas, kas notiks pēc nedēļas vai divām, jo lielās universitāšu slimnīcas jau ir pārslogotas. "Es redzu, ka liela daļa sabiedrības ievēro valstī noteiktos drošības pasākumus, to pašu dara man tuvie un labi zināmie cilvēki, bet paralēli tam, neskatoties uz visu drošības pasākumu ievērošanu, vīruss izplatās diezgan plaši," sacīja Fūrmanis.

Viņš arī atgādināja, ka paralēli vīrusa Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumiem, cilvēki turpina gūt traumas, iekļūst avārijās, vai saslimts ar citām kaitēm, tādējādi mediķu darbu noslogojot vēl vairāk. Piemēram, šajos apstākļos vecāki un bērni pavada lielāku laiku mājās, nekā tas bija iepriekš, līdz ar to palielinās riski traumām mājās un joprojām vecākiem ir zināšanu trūkums par bērniem drošu vidi mājās.

Lai gan Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents Roberts Fūrmanis arī saņēmis gūzmu ar naidīgiem komentāriem internetā, viņš aicināja arī citus mediķus nebaidīties un runāt par grūto veselības nozares cīņu ar Covid-19 infekciju.

Fūrmanis atcerējās gadījumu, kas bija noticis ar viņu personīgi, kad sociālajos tīklos aizstāvēja sava kolēģa viedokli par vakcinācijas nepieciešamību. "Pār mani vēlās naidīgu komentāru gūzma, bet jāsaka, ka šobrīd tie uzbrukumi notiek krietni vairāk, tāpēc aicinu mediķus nebaidīties un paust savu viedokli, jo sabiedrībai ir jāzina, kāda ir patiesā situācija cīņā ar Covid-19," sacīja Fūrmanis.

Viņš atzina, ka Covid-19 stāvoklis Latvijā ir cilvēku mentālā stāvokļa "lakmusa papīrītis", jo ir redzams, cik daudz cilvēku cieš no psihiskām problēmām un tās nāk uz āru, tostarp sociālajos tīklos. "Ar to ir izskaidrojams, kā veidojas tā dēvētās viltus ziņas," piebilda Fūrmanis.

Jau ziņots, ka Valsts policija sākusi resorisko pārbaudi par naidīgiem komentāriem internetā pret ģimenes ārsti Gundegu Skruzi-Janavu, kura publiski pauda profesionālo redzējumu par sejas masku nepieciešamību arī mazāko klašu skolēniem.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja Skruze-Janava, pagājušajā nedēļā viņa Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" skaidroja, ka sejas masku nēsāšana skolēniem nav bīstama un nevar radīt veselības apdraudējumu. Ārstes skaidrojums video formātā tika publicēts arī interneta vidē, kur to drīz vien pavadīja liels daudzums naidīgu un rupju komentāru, tostarp aicinot fiziski izrēķināties ar šo konkrēto mediķi.

Lai arī daži no komentāriem vēlāk tika dzēsti, Skruze-Janava tos fiksēja ekrānšāviņos un vērsās policijā. Ģimenes ārste aģentūrai LETA pastāstīja, ka no policijas ir saņēmusi atbildi, ka par viņas iesniegumos minētajiem faktiem sākta resoriskā pārbaude.

Tāpat jau vēstīts, ka līdz ar Covid-19 pandēmijas dēļ noteiktās ārkārtējās situācijas pagarināšanu valdība decembra sākumā lēma, ka no 4.janvāra visās skolās gan skolēniem, gan skolotājiem stundu laikā un ārpus mācību procesa obligāti būs jānēsā sejas maskas.

Īsi pēc tam portālā "Manabalss.lv" tika savākti vairāki desmiti tūkstošu parakstu ar aicinājumu atcelt minēto prasību.

Jau ziņots, ka pieaugošā stacionēto Covid-19 pacientu skaita dēļ Valsts operatīvās medicīniskās komisijas sēdē vakar nolemts izsludināt ārkārtas stāvokli veselības aprūpes sistēmā, žurnālistiem pavēstīja Veselības ministrijas valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško.

Tādējādi Veselības ministrija varēs likt otrā un trešā līmeņa slimnīcām pēc iespējas operatīvāk pārņemt pacientus no universitāšu un reģionālajām slimnīcām.

"Vienojāmies, ka tiek veidota īpašas sadarbības teritorijas," atklāja valsts sekretāre, skaidrojot, ka tās pārraudzīs koordinators, lai varētu operatīvi apmainīties ar informāciju par slimnīcu ieviestajiem pakalpojumu ierobežojumiem. Sadarbības tīkli veidosies ap reģionālajām slimnīcām, un tajos ietilps pirmā un otrā līmeņa slimnīcas.

"Jau četrās slimnīcās, tajā skaitā Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, ir sasniegts kritiski augsts esošo gultu noslogojums," sacīja valsts sekretāre.

Līdz ar ārkārtas situācijas izsludināšanu "mēs varam arī dot lielākas tiesības slimnīcu vadītājiem", norādīja Mūrmane-Umbraško, skaidrojot, ka tas tostarp sniegtu lielāku kontroli pār darbinieku atvaļinājumiem. Tāpat slimnīcām būtu vienkāršāk piesaistīt cilvēkresursus Covid-19 pacientu ārstēšanai.

Tādējādi ārstniecības iestādes Covid-19 pacientu aprūpē varēs iesaistīt medicīnas personālu, kas ierastos apstākļos nestrādātu ar infekcijas slimības pacientiem, kā arī piesaistīt citu specialitāšu ārstus.