Levits: Aizsargmasku nevalkāšanas aicinājumi ir daļa no hibrīdkara

© Ģirts Ozoliņš/F64

Patlaban viens no hibrīdajiem ieročiem, kas vērsts pret Latviju, ir arvien skaļākie aicinājumi nevalkāt aizsargmaskas Covid -19 pandēmijas apstākļos, šādu viedokli intervijā Aizsardzības ministrijas portālam "sargs.lv" paudis Valsts prezidents Egils Levits.

Prezidenta skatījumā, mūsdienās Latvijai nav jāgatavojas tikai iespējamiem nedraudzīgas valsts bruņota iebrukuma draudiem, bet jāmācās operatīvi atbildēt uz arvien jaunākiem hibrīdkara paveidiem, kas tiek izmantoti iekšpolitiskās situācijas destabilizācijai.

Lai gan hibrīdie draudi vairumam NATO dalībvalstu vairs nav jaunums, tie, Levita vērtējumā, pēdējā laikā kļuvuši aktīvāki. Viņaprāt, robeža starp ārējo ietekmi un iekšējiem procesiem hibrīduzbrukuma laikā arvien vairāk un vairāk izplūst. Tālab Latvijas aizsardzības nozarei jāspēj rast risinājums, kā reaģēt uz šiem draudiem.

Politiķis atzinis, ka aizvien sarežģīts ir jautājums, kā efektīvi risināt informatīvā kara problēmu. "Tas ir specifisks demokrātijas jautājums. Tas neattiecas tikai uz Latviju. Demokrātiska valstu iezīme ir tā, ka pilsoņi paši veido politiku. Tā var būt kvalitatīvāka vai mazāk kvalitatīva, bet to veido pilsoņi. Ja uzbrucējs ietekmē sabiedrisko domu, tas panāk, ka demokrātisku procesu veidā tiek pieņemti tādi lēmumi, kas ir pretrunā ar valsts un tās sabiedrības interesēm. Šīs problēmas risināšanā visiem ir aktīvi jāiesaistās," norādījis prezidents.

Levits akcentējis, ka primāri ikvienam Latvijas pilsonim jāapzinās situācijas, kad kāds mēģina manipulēt ar viņa apziņu vai rīcību, liekot rīkoties pret savas valsts, sabiedrības un galu galā paša personīgajām interesēm.

Viņa vērtējumā, līdz šim Latvija atradusies priekšpostenī, meklējot pretlīdzekļus dezinformācijas uzbrukumiem un sabiedrības apziņas manipulēšanai. Tikmēr daudzas Rietumvalstis līdz pat 2014.gadam, kad Krievija sāka hibrīdo karadarbību pret Ukrainu, pret šo problēmu attiekušās ar zināmu naivuma devu.

Levits gan uzvēris, ka Latvijas spējas tikt galā ar informatīvajiem uzbrukumiem aizvien nav pietiekamas, tādēļ viens no uzdevumiem aizsardzības nozarei tuvāko gadu laikā būšot uzlabot taktiku un līdzekļus, kā pret tiem vērsties.

Uz jautājumu, vai atsevišķu politiķu izteiktie aicinājumi nevalkāt maskas Covid-19 pandēmijas laikā ir uzskatāma kā daļa pret Latviju vērstās hibrīdās karadarbības, prezidents atbildēja apstiprinoši.

"Tā noteikti ir daļa no hibrīdās karadarbības. Pretmasku kustība noteikti vājina Latvijas valsti, rada haosu un ekonomisku lejupslīdi. Ja tu gribi vājināt pretinieku, tā ir ļoti laba metode. Šis ir viens no hibrīduzbrukuma izpausmes veidiem. Ir ļoti svarīgi, lai iedzīvotāji to izprastu. Kādā veidā ļaundari panāk savu? Viņi panāk, ka indivīdi "uzķeras" uz nepatiesajiem vēstījumiem, nonāk manipulētāja ietekmē un tad veic darbības, kas kaitē pašiem pilsoņiem. Tāpēc ir svarīgi, lai sabiedrība apgūst zināšanas, kā šos draudus atpazīt un kā ar tiem cīnīties," uzsvēris Levits.

Latvijā

Izglītības un zinātnes ministrija 2027.gadā īstenos starptautisku izglītības salīdzinošo pētījumu par skolēnu pilsoniskajām prasmēm "ICCS 2027", aģentūra LETA uzzināja ministrijā.

Svarīgākais