Iedzīvotājus visvairāk kaitina reklāmas televīzijās

Jaunākais tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia pētījums Latvijas iedzīvotāju mediju patēriņa ieradumu izpēte liecina, ka no medijiem lielākā uzticība ir radio, žurnāliem un avīzēm, savukārt, pētot lietotāju paradumus par reklāmām, secināts, ka visnegatīvāk tiek vērtēta reklāma televīzijā.

Medijs, kuram visvairāk uzticas tā lietotāji, ir radio. 80 procenti radioklausītāju uzticas vai drīzāk uzticas radio; žurnāliem uzticas vai drīzāk uzticas 73 procenti to lasītāju; avīzēm – 72 procenti lasītāju, internetam – 71 procents lietotāju, bet televīzijai – 65 procenti skatītāju. "Televīzijai izteikti mazāk uzticas Rīgas iedzīvotāji, bet izteikti vairāk nelielu ciematu un lauku iedzīvotāji," Neatkarīgajai stāsta TNS Latvia mediju pētījumu lielo klientu direktors Mārtiņš Traubergs.

Rīgas Stradiņa universitātes žurnālistikas programmas vadītāja, mediju eksperte Anda Rožukalne norāda, ka šajos datos nav pārāk lielas atšķirības – desmit procentu robežās no lielākās līdz mazākajām. Viņa to skaidro ar mediju specifiku. "Informācija drukātajos medijos ir daudz ilgāk un praktiskāk lietojama. Televīzija vairāk ir izklaidētājs un pasīvs medijs, kura nav orientēta uz auditorijas iesaistīšanu. Savukārt avīzēm un žurnāliem ir sava auditorija, kuru notur gadiem ilgi. Prese mēģina nevis ar katru numuru, bet ilgstošāk veidot attiecības ar auditoriju. Tas arī rada uzticību. Ja salīdzina radio vai televīzijas ziņas, reportāžas, tās ir ātri uztaisītas un ātri pazūd, bet ļoti daudzi preses materiāli no satura viedokļa ir daudz rūpīgāk veidoti, saturīgāki," ir pārliecināta A. Rožukalne.

Savukārt 66 procenti mediju patērētāju ir neapmierināti ar reklāmu televīzijās, 75 procentus apmierina drukātās reklāmas avīzēs. "Drukātie mediji ir tie, kuros izvietotā reklāma patērētāju nenogurdina un salīdzinoši retāk nekā citos medijos izraisa negatīvas emocijas," uzskata M. Traubergs.

TNS Latvia veica datorizētās tiešās telefonintervijas laikā no 14. jūlija līdz 3. augustam, un tajās bija 905 pabeigtas intervijas vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Latvijā

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ir jāļauj ieviest atšķirīgus un konkrētās valsts klimatiskajiem apstākļiem atbilstošus pasākumus, aģentūrai LETA pauda biedrības "Zemnieku saeima" ārpolitikas eksperts un Apvienības par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi valdes loceklis Valters Zelčs.