Par Covid-19 viltus ziņu izplatīšanu aizturēts aktīvists Jeremejevs un feldšere Kornatovska

© f64.lv, Ģirts Ozoliņš

Valsts policija šodien aizturējusi Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) feldšeri Marinu Kornatovsku un aktīvistu Valentīnu Jeremejevu saistībā ar viltus ziņām par Covid-19, liecina rīcībā esošā informācija.

VP preses pārstāve Gita Gžibovska aģentūrai LETA apliecināja, ka Kibernoziegumu apkarošanas nodaļa iepriekš sāktā kriminālprocesā saistībā ar sociālajā tīklā "Facebook" publicētām viltus ziņām par Covid-19 infekciju aizturējusi kādu vīrieti un sievieti.

Viltus ziņas ir saistītas ar sabiedrības drošības apdraudējumu, un tās izraisījušas sabiedrisko rezonansi, radījušas neizpratni par likumību un ir vērstas pret epidemioloģisko drošību.

Kriminālprocess ir sākts pēc Krimināllikuma panta par huligānismu. Par šādu nodarījumu var piemērot brīvības atņemšanu līdz diviem gadiem, piespiedu darbu vai naudas sodu.

Patlaban izmeklēšana kriminālprocesā turpinās un izmeklēšanas interesēs policija plašāku informāciju nesniedz, līdz ar to nav zināms, vai personām tiks piemēroti kādi drošības līdzekļi. Likums paredz, ka personu var aizturēt līdz 48 stundām un, ja nepieciešams, tad var piemērot drošības līdzekļus, no kuriem bargākais ir apcietinājums. Par apcietinājuma piemērošanu lemj tiesa.

Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma" aizvadītajā nedēļā ziņoja, ka plašu ievērību sociālajos tīklos guvis "skandalozā aktīvista Valentīna Jeremejeva" video. Tajā apkopotas lielākoties jau dzirdētas sazvērestības teorijas par Covid-19. Šajā video sazvērestības teorijas klāstījis cilvēks, kurš tiek pieteikts kā mediķis un RAKUS darbinieks.

Vairāk nekā pusstundu garajā video feldšere Marina Kornatovska lielākoties atstāsta jau vairākkārt dzirdēto sazvērestības teoriju "klasiku" - Covid-19 esot izdomāts, statistika par inficētajiem esot viltota, slimnīcu pārslodze esot mīts, vēl neieviestās vakcīnas patiesībā būšot nāvējošas. Feldšere aizrunājas līdz tam, ka ārsti slimnīcā apzināti kaitējot pneimonijas pacientiem.

"Tajā ārstēšanā, kas tiek nozīmēta pneimonijas slimniekiem, ārstēšanas algoritms ir aizdomīgs un nesaprotams. Es redzu citu klīnisko ainu, bet man ir aizdomas, ka tas nav vīrusa saasinājumu dēļ, bet dēļ tā, kas tiek darīts ar pacientiem ārstēšanas laikā," norādījusi feldšere. Pēc viņas domām, tiek eksperimentēts, kā ātrāk nogalināt vai radīt iespaidu, ka cilvēks ir izārstēts.

Dienu iepriekš sieviete bija izplatījusi audio failu ar citiem izdomājumiem - Ķīpsalā tiekot veidota Covid-19 pacientu slimnīca, bet koronavīrusa vakcīnas būšot nāvējošas.

Kornatovska ir feldšeris-ārsta palīgs RAKUS Toksikoloģijas un sepses klīnikā, kur tiek izvietoti Covid-19 pacienti.

Slimnīca publiski paziņojusi, ka kategoriski norobežojas no sociālajos tīklos paustās informācijas par Covid-19 pacientu ārstēšanu. Saistībā ar notikušo arī pašā ārstniecības iestādē sākta dienesta izmeklēšana, lai izvērtētu šo konkrēto gadījumu.

Ārstniecības iestādē aģentūrai LETA apstiprināja, ka feldšere joprojām skaitās kā slimnīcas darbinieks. Bet, kā skaidroja Austrumu slimnīcas Juridiskās daļas vadītājs Eduards Broks, darba tiesiskajās attiecībās ir zināma procedūra, kas ir jāievēro. "Starp slimnīcu kā darba devēju un darbiniekiem ir darba tiesiskās attiecības, kas pēc būtības ir privātas attiecības," atzīmē Broks.

Vadoties pēc viņa paustā, Darba likumā ir konkrēta kārtība, kā rīkoties gadījumos, kad tiek konstatēts kāds disciplīnas pārkāpums. Pēc fakta konstatēšanas darbiniekam ir jāiesniedz rakstisks skaidrojums par to, kas izdarīts. Tālāk tiekot vērtēts pārkāpuma smagums un piemērots attiecīgs sods - tā var būt piezīme vai rājiens, bet smagākā gadījumā tā arī var būt atlaišana.

"Parasti tas notiek mēneša laikā, jo šeit ir uzlikti strikti termiņi," piebilda Broks.

LETA jau ziņoja, ka šogad kopš pandēmijas sākuma Latvijā policija aizturējusi vairākas personas saistībā ar viltus ziņu izplatīšanu par Covid-19.

Vasaras beigās Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa piemērojusi piespiedu darbu 2001.gadā dzimušam jaunietim, kurš internetā publicējis viltus ziņas, tostarp par it kā Covid-19 izplatību Cēsīs.

Jaunietis gada sākumā interneta vietnē bija uzrakstījis, ka "Cēsīs reģistrēti pirmie koronavīrusu inficēšanās gadījumi; cilvēkus lūdz uzmanīties!", kas izraisīja plašu sabiedrisko rezonansi un ietekmēja valsts un pašvaldību iestāžu darbu.

Minētie apgalvojumi neatbilda patiesībai, jo konkrētajā periodā oficiāli netika reģistrēts neviens saslimšanas gadījums. Valsts policija iepriekš norādīja, ka minētās viltus ziņas, kas bija saistītas ar veselības drošības apdraudējumu, sabiedrībā radīja būtisku satraukumu un nedrošības sajūtu, kā arī traucēja valsts un pašvaldību iestāžu darbu veselības aizsardzības jomā.

Vasarā prokuratūra nodeva Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesai krimināllietu pret Niku Endziņu, kurš apsūdzēts par nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu sociālajā tīklā "Facebook", kā arī par huligānismu. Patlaban lieta vēl nav izskatīta.

Saskaņā ar apsūdzību šogad 30.janvārī vīrietis savā dzīvesvietā uzņēma un vēlāk publicēja "Facebook" videoierakstu ar nosaukumu "Koronas vīruss ir Latvijā! Lūdzu, dalies un brīdini citus!".

Videoieraksts saturēja izteikumus, kuru paušanas veids ir cieņu aizskarošs un naidīgi vērsts uz nesaticības provocēšanu pret ķīniešu tautības cilvēkiem un Ķīnu kā valsti, izsakot, ka ķīniešus un Ķīnu kā valsti vajag likvidēt un ķīnieši prot izgatavot tikai viltotas preces un viltotus mobilos telefonus.

Tāpat šajā videoierakstā viņš tīši izplatīja viltus ziņas par koronavīrusa Covid-19 izplatību Latvijas teritorijā. Minētais apgalvojums neatbilda patiesībai, jo konkrētajā periodā oficiāli netika reģistrēts neviens saslimšanas gadījums.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais