Armands Ruks Policijas dienā novēl izturību, možu garu un veselību

Šodien atzīmējot Valsts policijas 102.gadadienu, Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks novēl izturību, možu garu un veselību.

Ruks paziņojumā sociālajā tīklā "Facebook" norāda, ka šis gads ir bijis pilns ar izaicinājumiem, bet policija ir stipra un ar visu tiekot galā.

"Labi veicam savus uzdevumus. Un par to liels jums paldies, un paldies jūsu ģimenēm. Novēlu visiem izturību, možu garu un galvenais - veselību! Paldies!" profesionālajos svētkos novēl Ruks.

Šis īpaši sarežģītais laiks nav vienkāršs un prasa lielu izturību no ikviena - arī policijas. Lai gan šogad svētki ir citādāki, ir svarīgi paturēt un spēt saglabāt svētku sajūtu sirdī un prātā.

Arī iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) savā "Facebook" ievietotajā paziņojumā likumsargiem izsaka pateicību par individuālu ieguldījumu valsts kopējās drošības stiprināšanā, gan arī par to, ka ikdienā tie aizsargā katru no Latvijas iedzīvotājiem.

"Šī gada laikā Valsts policijā mēs esam uzsākuši ļoti būtiskus procesus. Mēs darīsim visu, lai policija būtu moderna, lai jums būtu labi, ērti darba apstākļi. Lai arī kopumā sabiedrība vairāk uzticētos Valsts policijai," norāda Ģirģens.

Policijas vēsture aizsākās 1918.gada 5.decembrī, kad Latvijas Tautas padome pieņēma pagaidu noteikumus par iekšējās apsardzības organizēšanu, kas kļuva par policijas izveides tiesisko pamatu. Faktiskais policijas izveides process noslēdzās līdz ar kara darbības izbeigšanos 1920.gada pavasarī.

Daudzskaitlīgākā Latvijas Republikas policijas struktūra bija Kārtības policija ar vienībām visos Latvijas apriņķos, kā arī Liepājas, Daugavpils un Rīgas prefektūrām. 1919.gada vasarā pie Rīgas prefektūras sāka darboties policijas skola, kas ar 1927.gadu pārgāja Iekšlietu ministrijas tiešā pārziņā. Policijas skola sagatavoja darbiniekus visām policijas vienībām.

1919.gada jūnijā sāka veidoties Dzelzceļu policija, kas uzturēja kartību un sabiedrisko drošību dzelzceļa teritorijā. Līdztekus veidojās arī Kriminālās un Politiskās policijas pārvaldes. Atbilstoši likumam par Centrālo kriminālpoliciju, abas pārvaldes bija iekļautas vienā Iekšlietu ministrijas departamentā, un to kompetences noteica iekšlietu ministrs.

Latvijas Republikas policiju likvidēja 1940.gadā, pēc Latvijas Republikas okupācijas un iekļaušanas PSRS. 1940. un 1941.gadā bija represēti vairāk nekā 600 Latvijas Republikas policijas darbinieku. Vajāšanām tika pakļauti arī viņu ģimenes locekļi. 1941.gada 14.jūnijā tika arestēti un izsūtīti vairāk nekā 300 Latvijas Republikas policistu.

2015.gadā Saeima vienbalsīgi 5.decembri atzina par oficiālu Policijas darbinieku dienu, to iekļaujot likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām".