Sūtot preces uz Lielbritāniju, nāksies saskarties ar dažādām formalitātēm

© f64.lv, Kaspars Krafts

Atsakoties no brīvās preču kustības starp Eiropas Savienību (ES) un Lielbritāniju, ietekme uz fiziskām personām būs milzīga, jo parādīsies administratīvais slogs, atzīst Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes Muitošanas metodikas daļas vadītāja Irēna Knoka.

Knoka klāstīja, ka fiziskās personas saskarsies ar trīs galvenajām lietām, kur jārēķinās ar muitas iejaukšanos viņu plānos. Pirmais, pasta sūtījumi, to saņemšana un pasta sūtījumu nogādāšana no Apvienotās Karalistes uz Latviju. Otrkārt, ar Muitas dienesta uzraudzību nāksies saskarties arī ceļotājiem. Treškārt, runa ir arī par tiem, kas plāno atgriezties uz dzīvi Latvijā. Arī viņiem būs jāsakaras ar muitas formalitāšu kārtošanu, uzsvēra Knoka.

Pēc Knokas paustā, komersantiem, tāpat kā sadarbojoties ar trešajām valstīm, arī būs jākārto muitas formalitātes. Komersantiem ir jāreģistrējas muitas vajadzībām, jāsaņem specializētas "EORI" numurs. Tāpat ir jāpārliecinās par savām zināšanām un prasmēm muitas jautājumos. Komersantam ir jāpārdomā, vai pašam kārtot muitas formalitātes, vai arī izvēlēties kāda profesionāļa sniegtos pakalpojumus preču muitošanā. Knokas ieskatā tā ir lieliska alternatīva tiem, kuri ar muitas formalitātēm saskarās pietiekami reti.

Knoka klāstīja, ka komersantiem rūpīgi jāpārdomā preču pārvietošanas maršruti iesaistītajās dalībvalstis, caur kurām preces tiks vestas, tāpat ir jāpārdomā, kādus transporta veidus izmantos. Pēc Knokas paustā, komersantiem jārēķinās, ka ārējās robežas šķērsošana Nīderlandē, Beļģijā un Francijā var nedaudz atšķirties. Viņa skaidroja, ka tas ir tāpēc, ka ostu formalitātēm ir paredzētas īpašas muitas un arī ostu izstrādātas elektroniskās sistēmas, kuru darbībai bieži vien ir nepieciešama speciāla reģistrācija. Knoka pauda aicinājumu - pirms nodod preces sūtījumam, ir jāpārliecinās, vai nu pašiem, vai arī ar loģistikas partnerim kopā pārrunājot informāciju, kāda ir jāzina, lai preces varētu droši pārvest pāri ārējai robežai.

Knoka cita starpā pavēstīja, ka ceturtdien Francijas muita rīkoja īpašu semināru, kas bija veltīts sistēmai "Smart Border" pie Eirotuneļa. Viņa norādīja, ka tuvākajās dienās šai informācijai vajadzētu parādīties arī Francijas muitas tīmekļvietnē. Knoka pavēstīja, ka robeža būs pilnībā elektronizēta, bez elektroniska dokumenta, muitas deklarācijas būs ar svītrkodu, tādēļ, viņas ieskatā, šai robežai komersantiem tuvumā rādīties nav lielas jēgas.

Knoka norādīja, ka pārejas periods beidzas un pirmajā 1.janvārī mēs pamodīsimies jaunā pasaulē. Viņa aicināja saprast, lai no Apvienotās Karalistes veiktie sūtījumi būtu saņemami Latvijā, tie būs jāatmuito. Viņa skaidroja, ka no muitas viedokļa pasta sūtījumi tiek dalīti komerciālos un nekomerciālajos sūtījumos. Knoka aicināja ņemt vērā, ka par komerciāliem sūtījumiem cita starpā tiek saprasti arī pirkumi internetveikalos.

Savukārt kā nekomerciālie sūtījumi klasificējas dāvanas, ko sūta viena fiziska persona otrai bez atlīdzības. Lai gan no kopējā sūtījumu skaita, tā ir neliela daļa, bet tuvojoties Ziemassvētkiem dāvanu apjoms no Apvienotās Karalistes varētu būtiskie pieaugt.

"Tāpēc mēs aicinām visus, kuri rēķinās, ka viņu tuvinieki varētu šādas dāvanas uz Latviju sūtīt, uzrunāt viņus to darīt nekavējoties, lai dāvanas varētu saņemt vēl šajā gadā. Pretējā gadījumā dāvanas pie zināmiem nosacījumiem diemžēl nāksies atmuitot," uzsvēra Knoka.

Viņa turpināja, ja dāvana pēc vērtības pārsniedz 45 eiro, par to būs jāiesniedz muitas deklarācija un jāsamaksā gan muitas, gan arī pievienotās vērtības nodoklis (PVN). Savukārt, ja dāvanā ir ieliktas akcīzes preces, tad klāt nāk arī akcīzes nodoklis. Tāpat ierobežojumi ir noteikti gan alkoholiskajiem dzērieniem, gan cigaretēm - nosūtīt var ne vairāk kā litru stiprā alkoholiskā dzēriena un 50 cigarešu. Knoka norādīja, ka daudz stingrāka pieeja ir komerciālajiem sūtījumiem.

Viņa atgādināja, ka visi pirkumi interneta veikalos ir komerciāli sūtījumi un komerciālus sūtījumus apliek ar nodokļiem, ja to vērtība pārsniedz 22 eiro. Nedaudz sarežģītāka gradācija ir precēm vērtībā no 22 līdz 150 eiro, par tām ir jāmaksā tikai PVN. Ja sūtījuma vērtība pārsniedz 150 eiro ir jāmaksā muitas nodoklis, gan PVN. Knoka atzīmēja, ka nekādi atbrīvojumi netiek attiecināti uz alkoholiskajiem dzērieniem, smaržām un tualetes ūdeņiem.

"Latvijas muitai lielas problēmas rada interneta veikalos iegādātie tabakas izstrādājumi, kas nopirkti interneta veikalos. Ar šādiem sūtījumiem mēs diezgan regulāri saskaramies un ir jārēķinās, ka tas ir pārkāpums un šie sūtījumi tiek konfiscēti," pauda Knoka.

Viņa turpināja, lai saņemtu sūtījumus no Apvienotās Karalistes, kas būs apliekami ar maksājumiem, ir jāiesniedz muitas deklarācija. Fiziskā persona muitas deklarāciju var iesniegt arī pati. Knoka skaidroja, ka tas ir izdarāms bez maksas pieslēdzoties VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmai. Tomēr, ja cilvēkam rodas kādi sarežģījumi vai bažas par savām prasmēm izmantot datoru, vienmēr var izvēlēties sūtītāja - pakalpojuma sniedzēja muitošanas pakalpojumus. Tas ir gan Latvijas pasts, gan arī "Eksprespasts", kuri veic sūtījumu piegādi, diemžēl jārēķinās, ka šie pakalpojumi būs maksas.

Pēc Knokas paustā, ja cilvēks var iepirkties veikalā, visai ticami, ka šie cilvēki prot apieties ar datoru un viņiem nevajadzētu baidīties pašiem iesniegt savu muitas deklarāciju. Viņa skaidroja, ka VID tīmekļvietnē "Muitas" sadaļā par sūtījumiem ir ļoti plaša informācija, arī par muitas deklarācijas aizpildīšanu, video pamācības, apraksti, attēli - to visu var izmantot un aizpildīt deklarāciju īpaši tām precēm, kuru vērtība ir mazāk par 1000 eiro.

Atgriežoties pie jautājuma par ceļotājiem, Knoka aicināja ņemt vērā, ka šķērsojot valsts robežu vietās, kur tā ir arī ES ārējā robeža, jebkurai personai ir pienākums deklarēt skaidru naudu. Viņa skaidroja, ka tas var ietekmēt tos cilvēkus, kas godīgi nopelnījuši savu naudu, bet kādu personisku apsvērumu dēļ, ir izvēlējušies to ņemt līdzi fiziskā veidā. Knoka atgādināja, ka jebkurai personai, šķērsojot ES ārējo robežu, ir pienākums deklarēt skaidru naudu, ja tās ekvivalents pārsniedz 10 tūkstoši eiro.

Viņa minēja piemēru, ja cilvēks ceļo caur citām bloka dalībvalstīm, piemēram, Franciju, tad vietējā muita var palūgt deklarēt arī kādas vērtīgākas rotas, ja tās ir. Knoka, atgriežoties pie jautājuma par ceļotājiem klasiskā izpratnē, tad ceļotājs drīkst ievest preces savā personīgajā bagāžā, lidojot ar lidmašīnu, ja to vērtība nepārsniedz 430 eiro. Savukārt citiem transporta veidiem ierobežojums nedaudz atšķiras - ja persona ceļo pa sauszemi, tie ir 300 eiro, bet bērniem līdz 15 gadiem, neatkarīgi no ieceļošanas veida, tie ir 285 eiro un tāpat, kā pasta sūtījumiem, ir noteikti ierobežojumi arī akcīzes preču pārvietošanai.

Knoka skaidri norādīja, ka, lidojot ar lidmašīnu no trešajām valstīm drīkst ieviest 200 cigaretes, var būt arī mazāki daudzumi citu tabakas izstrādājumu veida dēļ. Viņa atgādināja, ja cilvēks ar autotransportu brauc pa sauszemi, tabakas izstrādājumu daudzums ir mazāks - 40 cigaretes un vienu litru stiprā alkoholiska dzēriena vai divus litrus mazāk stipra alkoholiska dzēriena. Savukārt vīnu vai alu var vest četrus litrus.

Knoka turpināja stāstīt, ka bagāžā un pasta sūtījumos mēdz būt virkne īpaši uzraugāmu preču. No epidemioloģiskā viedokļa kategoriski ir aizliegts sūtīt vai vest bagāžā gaļu vai gaļas izstrādājumus, pienu un piena izstrādājumus. Tomēr droši personīgajā bagāžā var vest pārstrādātus pārtikas produktus, piemēram, tēju, kafiju, maizi, kūkas, cepumus, šokolādes, konditorejas izstrādājumus.

Viņa uzsvēra, ja cilvēkam ir šaubas par tām precēm, kas atrodas bagāžā, vienmēr vajag izvēlēties lidostās iet caur "sarkano koridoru" un lūgt muitas amatpersonu, lai tā paskaidro, vai preces, kas atrodas bagāžā, ir pakļaujamas muitas kontrolei vai nav, vai par tām ir jāmaksā kādi nodokļi. Šādā situācijā muitas amatpersonas nekādā gadījumā nevarēs personu sodīt, ja vien netiek ievests kaut kas absolūti nelegāls, piemēram, narkotiskās vielas. Bet, ja cilvēks ir pārliecināts par savas bagāžas atbilstību prasībām, viņš var doties lidostā caur "zaļo koridoru".

Preses pasākumā Knoka pievērsās arī jautājumam par pārcelšanos uz dzīvi Latvijā. Viņa pauda cerību, ka interese par atgriešanos dzimtenē būs liela, tomēr, diemžēl muitas formalitātes arī šajā situācijā tiek saglabātas, bet pārceļoties ir iespēja tikt atbrīvotiem no nodokļiem - gan no muitas nodokļa, gan PVN nodokļa.

Tātad personas, kuras Apvienotajā Karalistē ir dzīvojušas vismaz gadu un savas personīgās lietošanas mantas tur pietiekami ilgu laiku, vismaz sešus mēnešus, dokumenti un priekšmetu vērtības ir tās, kas parasti jānorāda informācijā, ko sniedz no muitai.

Skaidrojot procedūru, Knoka norādīja, ka ir jāiesniedz muitas deklarācija, savukārt, preces, izņemot transportlīdzekli, var deklarēt ar vienu kopīgu preču kodu, norādot kopējo vērtību, daudzumu. Detalizēts uzskaitījums par traukiem un mēbelēm vairāk ir nepieciešamas virspusējai kontrolei, cik un kas atrodas vienā kastē.

Knoka atgādināja, ka transportlīdzeklis ir jādeklarē atsevišķi un tas ir nepieciešams tā reģistrācijai Ceļu satiksmes drošības direkcijā. Tāpat viņa aicināja ņemt vērā, ka līdzpaņemtās mantas var ievest ar nosacījumu, ka tās netiek gada laikā pārdotas, iznomātas vai veiktas kādas līdzīgas darbības.

Noslēgumā Knoka pauda cerību, ka esam pieņēmuši jauno, proti, administratīvais slogs gan ceļojot, gan pārvietojot preces no Apvienotās Karalistes uz Latviju un pretējā virzienā ir realitāte. Tuvākā nākotne muitas amatpersonām ir pieņemamāka un zināmā mērā arī vieglāka - tās muitoja, muitos.

" Tie, kas līdz šim ar muitas kontroli nav saskārušies, sākotnēji tas varētu būt nedaudz nepatīkami, bet tā ir vienkārša procedūra, kurai jāpieiet filozofiski un jāpieņem Apvienotās Karalistes demokrātiskā izvēlē," noslēdzot savu prezentāciju, sacīja VID Muitas pārvaldes Muitošanas metodikas daļas vadītāja.