Cik lielu daļu no ienākumiem Latvijas iedzīvotāji gatavi tērēt Ziemassvētku laikā?

© Pixabay

"Ferratum Group" starptautiskais pētījums par tēriņiem Ziemassvētku laikā parāda, ka Latvijas iedzīvotāji šogad noteikuši sev mazāku svētku budžetu nekā pērn - 16% no kopējiem mājsaimniecības ienākumiem. Tas ir par 2% mazāk nekā pērnu un arī par 2% mazāk nekā vidēji "Ferratum Group" dalībvalstīs. Piemēram, dāsnākie ir Bulgārijas iedzīvotāji, kuru svētku budžets sastāda 25% no mājsaimniecības ienākumiem, bet mūsu kaimiņvalstī Igaunijā Ziemassvētku tēriņiem tiks veltīti 16% no mājsaimniecības kopējiem ienākumiem.

"Ferratum Group" Ziemassvētku barometra aptaujas rezultāti liecina, ka patērētāju uzvedība un plāni Ziemassvētkiem turpina atspoguļot Covid-19 krīzes radīto nedrošību. Vairāk nekā puse (59%) Latvijas iedzīvotāju prognozē, ka, salīdzinājumā ar pagājušā gada Ziemassvētkiem, tērēs mazāk. Nedaudz vairāk nekā trešdaļa (36%) aptaujāto nemainīs savus tēriņu paradumus, savukārt 5% - būs dāsnāki nekā pagājušā gada svētkos.

"Lai arī 73% aptaujāto joprojām strādā algotu darbu un viņu alga nav mainījusies, tomēr sabiedrībā valdošā spriedze, ko ietekmē Covid-19 pandēmijas izplatības kontrolei noteiktie ierobežojumi, liek būt piesardzīgākiem attiecībā pret tēriņiem. Teju trešdaļa sabiedrības tomēr ir izjutusi tiešu Covid-19 ietekmi, proti, 13% aptaujāto piedzīvojuši darba algas samazinājumu, 5% šobrīd atrodas dīkstāvē, savukārt 9% aptaujāto diemžēl ir zaudējuši darbu. Lai arī ne visas ģimenes krīze ir skārusi tiešā veidā, tomēr ikviens sabiedrības loceklis izjūt kopējo atmosfēru un līdz ar to kļūst piesardzīgāks," stāsta "Ferratum Group" pārstāvniecības Latvijā vadītājs Artis Bērziņš.

Teju trīs ceturtdaļas (74%) Latvijas iedzīvotāju šajos Ziemassvētkos plāno iztērēt līdz 200 EUR. Salīdzinājumam pirms gada šādu summu svētku tēriņiem plānoja veltīt 69% aptaujāto. No 200 līdz 400 EUR svētku laikā iztērēt plāno 16% aptaujāto (19% pērn), bet tikai desmitā daļa (10%) sabiedrības svētku tēriņiem veltīs vairāk nekā 400 EUR (12% pērn).

Šī gada krīze ir ietekmējusi iedzīvotāju uzkrājumu lielumu - par 11% ir samazinājies to iedzīvotāju skaits, kas svētku tēriņus finansēs no ietaupījumiem (54% šogad pret 65% pērn), savukārt pieaudzis respondentu skaits, kas izmantos aizdevumu. 9% aptaujāto turpmāko mēnešu tēriņus segs ar kredītkarti (10% pirms gada), un līdzvērtīgs skaits (9%) plāno ņemt patēriņa kredītu (pirms gada 5%). Arī attiecībā pret aizņēmuma atdošanu ir jūtama lielāka piesardzība - 35% to plāno atdot vairāk nekā sešu mēnešu laikā, un tas ir par 10% vairāk nekā pērn.

Likumsakarīgi, ka svētku laikā cilvēki galvenokārt iegādāsies pārtikas preces, saldumus un delikateses - tā norāda 71% aptaujāto, atbildot uz jautājumu, par ko viņi turpmāko mēnešu laikā tērēs visvairāk. "Pēc ģimenes pabarošanas un svētku galda uzklāšanas nākamā prioritāte ir bērni, jo nākamie populārākie tēriņu iemesli ir rotaļlietu un spēļu iegāde - tā norāda 29% aptaujāto - un bērnu vajadzību finansēšana (28%)," skaidro A.Bērziņš. Mājas labiekārtošanai svētku budžetu plāno tērēt 27% aptaujāto, ziemas apģērbu un apavu iegādei - 26%, bet mājsaimniecības piederumu iegādei - 24% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju.

Sīkāk ar "Ferratum Group" Ziemassvētku Barometra aptaujas rezultātiem iespējams iepazīties www.ferratumbarometer.com/lv/.

Aptauju veica "Ferratum Grupa", aptaujājot savus aktīvos klientus 12 valstīs, izmantojot interneta aptaujas metodi. Aptaujā piedalījās 20 000 mājsaimniecību, respondentu vecums no 18 līdz 61 gadam. Aptaujā iekļauto mājsaimniecību vidusmēra izmērs bija 2,7 cilvēki.

Svarīgākais