Cipule: Lielākais izaicinājums slimnīcās ir skābekļa terapijas pieejamība
Pašlaik visiem pacientiem pietiek skābekļa nodrošinājuma, bet tik liels apjoms pacientu ar skābekļa terapiju Latvijā nekad nav bijis, intervijā žurnālam "Ir" uzsvērusi Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktore Liene Cipule, piebilstot, ka šajā jautājumā ir vēl diezgan daudz ko darīt.
Vaicāta, kāda ir situācija ar mākslīgās plaušu ventilācijas ierīcēm valstī, Cipule skaidroja, ka gan stacionāros, gan NMPD ir veikti papildu iepirkumi, arī nākamnedēļ tiks saņemta salīdzinoši liela partija no lielā Eiropas iepirkuma. "Bet lielākais izaicinājums sistēmā pašlaik vairs nešķiet šo aparātu pieejamība - tā varētu būt pietiekama -, cik ļoti svarīga ir skābekļa terapijas pieejamība," viņa norādīja.
Pašlaik visiem pacientiem pietiek skābekļa nodrošinājuma, bet Cipule uzsvēra, ka tik liels apjoms pacientu ar skābekļa terapiju Latvijā nekad nav bijis. Vismaz pusei no tiem, kas nonāk stacionāros, jānodrošina skābekļa terapija.
"Līdz ar to pašlaik izaicinājums ir nevis ierīces, bet skābekļa terapijas nodrošināšana, kas nav saistīta ar plaušu mākslīgo ventilāciju," akcentēja NMPD direktore.
Runājot par gultu skaita palielināšanu Covid-19 pacientiem slimnīcās, Cipule uzsvēra, ka pirmais solis bija pārprofilēt infekciju gultas, kas paredzētas ļoti dažādu pacientu ārstēšanai. Pēc tam sāka pārprofilēt gultas, kam ir mazāka noslodze, - terapijas, dienas stacionāru gultas. Slimnīcas pašas lēma, kuriem pakalpojumiem samazinoties, atbrīvotās gultas pielāgoja Covid-19 pacientiem. Līdz ar to gultu skaits tika palielināts līdz 650.
Pārtraucot plānveida pakalpojumus, atkal atbrīvosies zināma gultu kapacitāte, arī personāla kapacitāte. "Pēc provizoriskiem aprēķiniem, pat līdz 1000 gultām ar šādu pieeju var noorganizēt - ar nosacījumu, ka pietiek personāla. Ja slimnīcā personāls saslimst vai karantīnas dēļ izkrīt, piemēram, vesela nodaļa ar 30 darbiniekiem, tad vairs nevaram runāt par šīm gultām," atzina Cipule.
Kā ļoti svarīgu viņa akcentēja faktu, ka daļa Covid-19 pacientu 2 divu līdz trīs dienu laikā tiek izrakstīti no slimnīcas, jo slimība nav attīstījusies līdz ļoti smagai stadijai. Šādus pacientus, kuri ir robežstāvoklī starp ambulatoru un stacionējamu, viņasprāt, varētu novērot kādās specifiski pielāgotās nodaļās. Cipule uzsvēra, ka tādus risinājumus lieto arī citās valstīs, lai atslogotu gultu fondu pacientiem, kam nepieciešama nopietna ārstēšana.
Vaicāta, kādi lēmumi tagad vēl var glābt veselības aprūpes sistēmu, Cipule pauda: "Godīgi sakot, jebkuri lēmumi, kas pašlaik tiktu pieņemti, - pat visefektīvākie - nemainītu mūsu izaicinājumus tuvākajām trijām nedēļām ne par mata tiesu. Jo tas, ko redzēsim slimnīcā, jau ir noticis. Tas vairs nav pagriežams atpakaļ. Jautājums ir par to - ja tagad nedarīsim vēl kaut ko un nesamazināsim saslimstību, tad pēc trim nedēļām būsim vēl dziļākā problēmā."
Pēc viņas teiktā, ir svarīgi saprast, ka šodien vairs "nevaram apturēt to bumbu, kas ir sākusi velties attiecībā uz hospitalizāciju".
Viņa arī akcentēja, ka viena lieta ir Covid-19 pacientu aprūpe, kuri lielā skaitā pieplūdīs arvien vairāk. Savukārt otra - ka ir ierobežota plānveida pakalpojumu sniegšana, un arī akūtās situācijās bieži vien pacienti tiek novirzi pie ģimenes ārstiem tikai tādēļ, lai nenoslogotu ar relatīvi vieglākiem pacientiem slimnīcas un tās būtu pieejamas smagajiem pacientiem.
"Šis vilnis arī var radīt atvilni - uz laiku atliktas lietas pēc mēneša dod papildu slodzi sistēmai, jo pacientiem nepieciešama ļoti nopietna ārstēšana. To redzējām pavasarī, kad tika pieņemti lēmumi lielā mērā un strauji ierobežot plāna pakalpojumus - faktiski visa vasara pagāja, un vēl nebijām atguvušies. Riski ir kopējai veselības aprūpes sistēmai - nevaram runāt tikai par to, vai pietiks gultu Covid-19 pacientiem, jādomā, vai pietiks gultu visiem, kam būs neatliekamas situācijas vai hronisku slimību saasinājumi," uzsvēra NMPD vadītāja.