Sociologi prognozē iedzīvotāju pretestību jaunajiem ierobežojumiem

 
©F64, Vladislavs Proškins

Patlaban starp sabiedrību un valdību ir izveidojusies diezgan liela distance, turklāt, neskatoties uz ierobežojumiem pulcēties, visticamāk, gaidāmajos svētkos cilvēki pieturēsies pie tradicionāliem uzvedības modeļiem, tādu viedokli pauda sociologs, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras "Latvijas fakti" direktors Aigars Freimanis.

Runājot par to, kā valdības lēmums par ārkārtējās situācijas pagarināšanu varētu ietekmēt Ministru kabineta popularitāti iedzīvotāju acīs, sociologs atzīmēja, ka valdības nekonsekventie lēmumi nevairo iedzīvotāju uzticību.

"Brīžiem neapdomīgi izteikti viedokļi, bet brīžiem arī versijas nevairo uzticību valdībai. Grūti spriest par sabiedrību kopumā, bet, vērtējot pašam savu attieksmi, man rodas sajūta, ka valdība pati ir neziņas stāvoklī un mēģina operēt ar kaut kādiem faktiem, kas, iespējams, man nav zināmi," sacīja Freimanis.

Viņaprāt, valdība nespēj pieņemt skaidrus un pietiekami prognozējamus lēmumus, savukārt saistībā ar jau pieņemtajiem lēmumiem ir virkne jautājumu, kurus varētu adresēt valdībai, bet uz kuriem būtu grūti saņemt atbildes.

Runājot par to, vai cilvēki ievēros ierobežojumus Ziemassvētku laikā, sociologs akcentēja, ka, visticamāk, cilvēki pieturēsies pie tradicionāliem uzvedības modeļiem un masveidā netiks atcelti braucieni pie radiem, draugiem un paziņām. Tāpat Freimanis norādīja, ka Ziemassvētki, atšķirībā no Jaunā gada sagaidīšanas svinībām, vienmēr bijusi intīmi svētki. Viņaprāt, premjera Krišjāņa Kariņa (JV) vai veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) paziņojumi, kas mēdz atšķirties atkarībā no dienas, nespēs mainīt tradīcijas, kas iedibinātas jau gadu desmitiem.

Jautās, kā skaidrot daļu cilvēku nevēlēšanos ievērot ierobežojumus, Freimanis skaidroja, ka sabiedrību iespaido cilvēku bieži vien arī personiskās traģēdijas un viņu viedoklis, tomēr latviešu vidū pastāv uzskats, ka "ar mani tas nenotiks". "Domāju, ka tas ir īpašs psiholoģisks stāvoklis, kas raksturīgs katram no mums un tas, savukārt, paver iespēju cilvēkam riskēt. Nedomāju, ka valdības viedoklis šajā nozīmē kaut ko var ietekmēt," pauda sociologs.

Runājot par sabiedrības uzticību valdībai, Freimanis atzīmēja, ka tā ir bijusi ļoti zema jau ilgu laiku, un šī uzticība nevar kristies, jo īsti nav kur. Tāpēc, sociologa ieskatā, jebkuras valdības pieņemtās izmaiņas ir maznozīmīgas. Pēc sociologa paustā, nav pamata cerēt, ka sabiedrības uzticība valdībai būs strauji mainījusies, tai palielinoties vai samazinoties. Viņa ieskatā tas ir nedefinēts stereotips, ka "mēs neuzticamies nevienai varai" un tam nav nekādas saistības ar Kariņa valdību.

Līdzīgi arī pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš teica, ka Latvijas valdības zemās autoritātes dēļ ir sagaidāma neapmierinātība ar jaunajiem Covid-19 ierobežošanas pasākumiem.

Viņš skaidroja - ja varai ir liela autoritāte, tad tās lēmumi ar lielāku varbūtību netiek tik ļoti preparēti un analizēti, cilvēki tos pieņem kā aksiomu. Pat ja kāds lēmums šķiet dīvains, tas arī tiekot pieņemts pēc noklusējuma, paļaujoties, ka "viņi taču ir gudrāki".

Taču Latvijā varai ir zems atbalsta līmenis sabiedrībā, līdz ar to sabiedrības locekļi nepieņems tās normas un ierobežojumus, kas viņiem šķitīs dīvaini un apšaubāmi, prognozēja sociologs. Valdības lēmumi tiks analizēti, un ir sagaidāmi komentāri un publiskas reakcijas, skaidroja Kaktiņš.

Taču, neraugoties uz to, viņaprāt, lielākā daļa sabiedrības arī jaunajām normām pakļausies, jo, pēc aptauju datiem, vairākums neapšauba pandēmiju un tās ierobežošanas nepieciešamību.

Tie, kas to apšauba esot mazākumā, bet lielākā daļa sabiedrības saprotot, ka sērga ir jāaptur, ka ir nepieciešams kaut ko darīt tās apturēšanai. Taču varas zemās autoritātes dēļ šos lēmumus bez pretestības būs grūti ieviest, prognozē Kaktiņš, norādot, ka būtu nepieciešams atrast kādas autoritātes, kas izskaidrotu tos lēmumus, kuri šķiet neloģiski un gūti izprotami. Sociologa ieskatā, valdība ne pārāk labi tiek galā ar komunikāciju.

Neraugoties uz minēto, Kaktiņš šaubās, ka valdība varētu piedzīvot lielu popularitātes kritumu. Tāds esot iespējams tikai tad, ja iepriekš popularitāte bijusi augsta. Sabiedrības uzticēšanās valdībai Latvijā jau ilgstoši ir zemā līmenī, līdz ar to strauji kritumi diezin vai esot iespējami, taču kopumā sabiedrības atbalsts varai varot samazināties.

 

Ko Tu domā par citu lasītāju komentāriem? Izsaki savu viedokli!