Pratinot par cietušo atzīto miljonāru Vladimiru Krastiņu tā dēvētajā Lemberga prāvā trešo dienu, prokurori īpašas pūles veltīja pierādījumu vākšanai citā krimināllietā, kura jau pirms daudziem gadiem tika iesaukta par Ventspils amatpersonu lietu.
No prokuroru jautājumu un paskaidrojumu konteksta varēja saprast, ka pierādījumu vākšana Ventspils amatpersonu lietai notiek tāpēc, ka tieši no tās izdalīta t.s. Lemberga krimināllieta, kura šobrīd tiek iztiesāta Rīgas apgabaltiesā.
Grasmani pazīst – piezīmes ne
Prokurori mēģināja izdabūt no V. Krastiņa jelkādus mājienus par akciju sabiedrības L.V.K. grāmatvedes Gitas Grasmanes saistību ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu, kā arī skaidrojumus, kas varētu slēpties aiz saīsinājumiem, kuri lietoti it kā pie viņas atrastajās tabulās.
V. Krastiņš teica, ka G. Grasmani pazīstot kā grāmatvedi, taču par viņas piezīmēm un vēl jo vairāk saīsinājumiem tajās neko nezinot. Uzņēmējs arī informēja, ka a/s L.V.K. viņam piederējuši 50% akciju. Viņš esot cerējis, ka L.V.K. kļūs par iniciatori naftas pārstādes rūpnīcas būvniecībai Ventspilī un ka šī uzņēmējsabiedrība izstrādās nepieciešamo šā projekta dokumentāciju un izsludinās tenderi. V. Krastiņam jau bijušas konkrētas iestrādes "ar kolēģiem Transporta un naftas institūtā". Rūpnīcas idejas projekts rādīts arī Kazahstānas naftas pārstrādes rūpniekiem. Pēc V. Krastiņa teiktā, projekts nav īstenojies, jo sācies konflikts par "mazu graudu termināli starp Lembergu un Stepanovu". Par šo konfliktu uzzinājis arī Kazahstānas prezidents, pēc kā pārvilkta svītra arī naftas pārstrādes rūpnīcas projektam. Pēc tam arī V. Krastiņa interese par L.V.K. esot zudusi. V. Krastiņš atklāja, ka sabiedrības nosaukums L.V.K. atšifrējoties "Laimonis, Vladimirs un Krastiņš". Ar Laimoni domāts nelaiķis Laimonis Junkers.
Slavē Lemberga kompetenci
Prokurori centās izdibināt arī V. Krastiņa viedokli par A. Lemberga dalību un lomu Ventspils tranzītbiznesa asociācijā. No uzdoto jautājumu satura, secības un loģikas izrietēja, ka prokurori no V. Krastiņa mēģina izdabūt to, ka asociācija ne ar ko nopietnu nenodarbojās un A. Lembergs tur vispār nav varējis darboties nepietiekamo zināšanu dēļ. Uz to V. Krastiņš atklāja, ka Ventspils uzņēmēji šādu asociāciju dibinājuši, atbalstot miljonāra Olafa Berķa iniciatīvu. Asociācijas mērķis bijis attīstīt tranzīta biznesu Ventspilī un Latvijā. Pretēji prokuroru cerībām V. Krastiņš stāstīja, ka asociācijā noritējis konstruktīvs darbs: organizētas konferences, veiktas Latvijas un pasaules tranzītbiznesa analīzes un pētījumi par nozares attīstības virzieniem. Paša V. Krastiņa mērķis, piedaloties asociācijā, bijis veicināt naftas pārstrādes rūpnīcas projekta virzību. V. Krastiņš pozitīvi novērtēja gan
A. Lemberga kompetenci tranzītbiznesa jomā, gan viņa intelektuālo un organizatorisko ieguldījumu minētajā sabiedriskajā organizācijā.
Savukārt A. Lembergs tiesai norādīja, ka tik sīka iztaujāšana par vienu sabiedrisko organizāciju novilcina tiesas procesu, jo viņš darbojoties ļoti daudzās sabiedriskās organizācijās, ieskaitot Latvijas Olimpisko komiteju.
Lai arī prokurori mudināja V. Krastiņu ieminēties, ka A. Lembergs noteicis naftas pārkraušanas tarifu atlaižu politiku, uzņēmējs loģiski un saprotami tiesai izstāstīja, ka atlaižu politiku regulējuši Ministru kabineta noteikumi. Lēmumi par atlaižu piešķiršanu pieņemti valdībā, un informāciju par to, ka uzņēmumam piešķirtas atlaides, V. Krastiņš saņēmis pavēles kopijas veidā tieši no nozares ministrijas.
Advokātu maiņas sekas
Sarežģītāks jautājumu loks izrādījās par to, kāpēc kopš 2008. gada janvāra viņš mainījis savas liecības saistībā ar A. Lembergu. Uzņēmējs stāstīja, ka sākotnēji atbildes prokuratūrā viņam palīdzējis gatavot advokāts Gints Laiviņš-Laivinieks. Prokurors Andis Mežsargs pirms sarunas ar viņu pat esot pārvaicājis, vai G. Laiviņš-Laivinieks viņu pietiekami labi esot jautājumiem sagatavojis. Pēc kāda laika
G. Laiviņš-Laivinieks viņam ieteicis izmantot advokāta Guntara Antoma pakalpojumus. No tā varēja saprast, ka advokāts G. Antoms viņu būs mācījis liecināt citādi nekā G. Laiviņš-Laivinieks.
V. Krastiņš arī atcerējās, ka sākumā ar A. Lembergu viņi bijuši labi paziņas. Runājot par attieksmi pret uzņēmēju un SWH impērijas valdnieku Aināru Gulbi,
V. Krastiņš teica, ka A. Gulbis viņam maz maksājis, taču kompensācijā piedāvājis uzņēmumu daļas. Ar A. Gulbi viņam bijušas sarežģītas attiecības, vēl jo vairāk tāpēc, ka viņš A. Gulbim aizdevis 10 000 dolāru.
Savukārt taujāts par uzņēmēju Oļegu Stepanovu, V. Krastiņš teica, ka savā laikā O. Stepanovs "bez Lemberga pat pāri ceļam nevarēja pāriet". Taču laika gaitā viņš audzējis muskuļus un kļuvis par to ietekmīgo vīru, kāds viņš šodien ir.