Kariņš: Piedāvātie papildu ierobežojumi ir stingrāki nekā pavasarī
Piedāvātie papildu ierobežojumi ir stingrāki nekā pavasarī un no pilnīgas karantīnas tos šķir tikai veikalu aizvēršana darba nedēļas laikā, savus priekšlikumus šodien masu medijiem skaidroja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Atbildot uz jautājumu, kāpēc papildu ieviešamo ierobežojumu kontekstā netika piedāvāts virzīties uz pilnīgu karantīnu, Kariņš skaidroja, ka šodien koalīcija nav runājusi par ierobežojumiem un par to plānots runāt rīt valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē.
"Tas, ko es piedāvāju, jau ir stingrāk par režīmu, kas bija pavasarī. Vienīgā atšķirība ar pilnīgu slēgšanu būtu tā, ka nedēļas vidū veikali būs vaļā. Tagad piedāvājums ir pat stingrāks nekā pavasarī," skaidroja premjers.
Kariņš arī uzsvēra, ka Covid-19 Latvijā izplatās lineāri, nevis ģeometriski, un valdībai ir jāskatās uz dažādiem informācijas avotiem, kas palīdzētu rast pareizākos risinājumus krīzes uzvarēšanai.
Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) atzina, ka ar noteikumu grozījumu redakciju vēl nav bijis iespējams iepazīties, taču no publiski paustā varot secināt, ka papildu ierobežojumi lielākoties balstīti jau pieņemtajiem ierobežojumiem, kas attiecināti uz infekcijas vairāk skartajiem reģioniem, kas savukārt nozīmē, ka tie ir ekspertu ieteikumos balstīti. "Atbalstām virzienu, ka politiski lēmumi top no ekspertu piedāvājuma," pauda politiķe.
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) pauda, ka pagaidām ir grūti komentēt, vai "KPV LV" ministri Kariņa piedāvātos ierobežojumus atbalstīs, jo par tiem netika diskutēts. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka ir svarīgi, lai uzņēmumi, uz kuriem ierobežojumi attieksies, par tiem tiktu informēti laikus.
Ministriem pēc lēmumu pieņemšanas valdībā nevajadzētu stāstīt dažādus personīgos viedokļus, jo tas mulsina sabiedrību, uzskata Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Reaģējot uz reizēm pretrunīgo valdības ministru publisko komunikāciju par Ministru kabineta lēmumiem, Kariņš aicinājis ministrus atcerēties un padomāt par to, ka tas, kas tiek teikts publiskā telpā, tiek rūpīgi pierakstīts un atkārtots.
"Tad, kad esam pieņēmuši lēmumu, ir jāveido mērķtiecīgāka kampaņa par pasākumiem. Svarīgi, ka ministri pēc lēmumu pieņemšanas nesāk stāstīt dažādus personīgus viedokļus, jo tas ir mulsinoši sabiedrībai un rada iespaidu, ka neesam valdībā tik vienoti. Viens otrs reizēm neaizdomājas, ka pārstāv visu valdību. Dziļas plaisas mums valdībā faktiski nav. Vienkārši visiem jāpiedomā, ka visi pārstāvam ne tikai sevi, bet arī valdību kopumā," teica valdības vadītājs.
Ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga (KPV LV) ieskatā, ir svarīgi, lai par valdības lēmumiem tiktu komunicēts tikai pēc tam, kā attiecīgi lēmumi pieņemti. Viņaprāt, tas palīdzētu sabiedrības acīs izskatīties vienotākiem.
Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) atzina, ka atšķirības komunikācijā bija ne tik daudz par ekspertu epidemioloģiskajiem vērtējumiem, bet gan par to, ka "mums bijusi ilgāku laiku neskaidrība, kā kompensēt un kontrolēt".
"Ja paliekam uz tā viļņa, ka dāsnāka un uz cilvēka vajadzībām vairāk vērsta atbalsta sistēma ir iespējama, tad tas ir labākais dažādo viedokļu izskaušanas mehānisms," teica politiķe, gan piebilstot, ka paliek jautājums par kontroli, jo ir neskaidrība, kā visi pieņemtie lēmumi tiek kontrolēti.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) norādīja, ka domstarpības un dažādu risinājumu saredzēšana ir tieši par ekonomisko atbalstu, nevis ierobežojumiem. Viņš uzsvēra, ka visi ekonomiskā atbalsta meklējumi nekad nebija balstīti uz specifiskiem atbalstiem vai uzņēmējiem - diskusijas pamatā bijušas ideoloģiska rakstura.
"Mēs zinām, ka, piemēram, "Jaunā vienotība" vienmēr bijusi fiskāli disciplinētas politikas piekritēja, vienmēr priecājās, ka nav liels budžeta deficīts. Tā ir bijusi tāda politika, kas ilgstoši strādājusi. Jaunā konservatīvā partija gan pavasarī, gan tagad, gan budžeta sastādīšanā pauda piekrišanu atbalsta mehānismiem," teica Bordāns, uzsverot, ka tieši ideoloģiskas diskusijas prasījušas daudz laika.
Kā ziņots, Covid-19 izplatības dēļ valstī izsludināto ārkārtējo situāciju premjers rosinās pagarināt līdz 11.janvārim, līdztekus ieviešot vēl vairākus pasākumus Covid-19 izplatības ierobežošanai.