Latvijas Restorānu biedrība aicina Ministru kabinetu pārskatīt iecerētos dīkstāves un algu subsīdiju atbalsta nosacījumus, paredzot atbalstu tikai Covid-19 krīzes tieši skartajām nozarēm un uzņēmumiem, kuru apgrozījuma kritums rudenī bijis vismaz 20%, nevis 50%, informēja biedrības pārstāvji
Restorānu biedrībā vērsa uzmanību, ka ne visās nozarēs apgrozījuma samazinājums rudens sezonā ir saistīts ar ārkārtējo situāciju un pandēmiju ierobežojošiem pasākumiem, bet biznesa ciklu vai sezonalitāti.
"Krīzes situācijā, kad uzņēmējiem jau tā trūkst stabilitātes un skaidrības par nākotni, nedrīkst mainīt spēles noteikumus un lauzt iepriekš dotos solījumus. Iepriekš Ekonomikas ministrija solīja, ka primāri tiks atbalstīti uzņēmumi, kuru darbību tieši ietekmējusi Covid-19 pandēmija, nevis, piemēram, sezonalitāte. Tāpat tika plānots, ka atbalstu saņems visi uzņēmumi, kuru apgrozījuma kritums salīdzinājumā ar vasaru būs 20%. Tāpēc ir nesaprotami, kāpēc valdība pēdējā brīdī ir mainījusi nostāju un pieņēmusi lēmumu atbalstīt pilnīgi visas nozares un uzņēmumus, turklāt apgrozījuma kritumam salīdzinājumā ar vasaru ir jābūt vismaz 50%," norādīja Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis.
Latvijas Restorānu biedrībā pauda uzskatu, ka uzņēmumu apgrozījuma kritumu korektāk būtu aprēķināt, veicot salīdzinājumu ar 2019.gada attiecīgo periodu, piemēram, pērnā gada novembri salīdzinot ar šā gada novembri.
"Pašreizējā kārtība paredz aprēķināt apgrozījuma kritumu, salīdzinot šā gada rudens un vasaras mēnešus, kad jau visa viesmīlības nozare bija piedzīvojusi 50-90% apgrozījuma kritumu tūrisma ierobežojumu dēļ. Realitātē tas nozīmē, ka valdība sagaida 50% apgrozījuma kritumu no nekā," skaidroja Jenzis.
Vienlaikus restorānu "Vairāk saules" līdzīpašnieks Endijs Bērziņš minēja, ka Ekonomikas ministrija 10.novembrī nozarei pateica, kādi būs atbalsta saņemšanas noteikumi, bet novembra beigās tie pēkšķi mainīti. "Ja mēs jau novembra sākumā būtu to zinājuši, mūsu uzņēmums vismaz 100 darbiniekus jau būtu atlaidis un viņi saņemtu bezdarbnieka pabalstu, bet tagad paliks bez ienākumiem," viņš uzsvēra.
Biedrībā norādīja, ka atbilstoši Vidzemes augstskolas šoruden veiktajai viesmīlības uzņēmumu aptaujai 81% nozares uzņēmumu apgrozījums 2020.gada 1.novembrī bija samazinājies par 50-90%, salīdzinot ar 2019.gada 1.novembri. Savukārt šogad novembrī salīdzinājumā ar augustu, septembri un oktobri vairāk nekā 55% viesmīlības nozares uzņēmumiem apgrozījuma kritums ir līdz noteiktajai 50% atzīmei. "Tas nozīmē, ka saskaņā ar spēkā esošajiem nosacījumiem vismaz puse nozares uzņēmumu nevarēs pretendēt uz valsts atbalstu un atkal izkritīs cauri birokrātijas sietam," uzsvēra Jenzis.
Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, Latvijā darbojas vairāk nekā 2500 ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju, kas nodarbina aptuveni 30 000 cilvēku, 5,6% no privātajā sektorā strādājošiem un 3,4% no visiem darbiniekiem Latvijā.
Viesmīlības uzņēmumi ir nozīmīga tūrisma nozares, kas veido 5% no Latvijas iekšzemes kopprodukta, sastāvdaļa. Viesmīlības nozare 2019.gadā nodokļos samaksāja 147 miljonus eiro, kas ir par 16,5% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina VID dati.
Ekonomikas ministrijā pavēstīja, ka patlaban saņemti vairāku uzņēmēju asociāciju viedokļi par atbalsta pasākumiem un situācija tiek analizēta.
Vienlaikus ministrija atgādināja, ka atbilstoši pašreizējam regulējuma uz atbalstu varēs pretendēt visi uzņēmumi, kuru apgrozījuma kritums salīdzinājumā ar vasaru būs sākot no 20%.
Uz dīkstāves pabalstu varēs pretendēt tādi darba devēji un pašnodarbinātie, kuru apgrozījuma kritums atbalsta periodā ir samazinājies vismaz par 50% salīdzinot ar vidējo apgrozījumu 2020.gada augustā, septembrī un oktobrī. Atbalsts dīkstāvē esošu darbinieka atlīdzības kompensēšanai tiks izmaksāts darbiniekam 70% apmērā no deklarētās mēneša vidējās bruto darba samaksas par periodu no šā gada 1.augusta līdz 31.oktobrim.
Savukārt gadījumā, ja uzņēmuma apgrozījuma kritums iepriekšējos trijos mēnešos bija vismaz 20% apmērā, tad valsts atbalsts darba algu subsīdijai darba devējam būs 50% apmērā no deklarētās mēneša vidējās bruto darba samaksas par periodu no šā gada 1.augusta līdz 31.oktobrim, bet ne vairāk kā 500 eiro apmērā par kalendāra mēnesi par darbinieku.