Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) svētdienas uzruna tautai bija politisks solis, lai veicinātu diskusiju valdībā, sacīja politologs Ojārs Skudra.
Komentējot Kariņa uzrunu sabiedrībai, Skudra sacīja, ka tā bija pārdomāta un tika veidota tā, lai sagatavotu gan sabiedrību, gan koalīcijas partnerus valdībā stingrāku ierobežojumu ieviešanai. "Tas bija politisks solis, lai veicinātu diskusiju valdībā," sacīja politologs.
Viņš teica, ka Kariņa uzrunā tika minēti vairāki pozitīvi faktori, piemēram, dīkstāves pabalstu piešķiršana. Pēc uzrunā teiktā var spriest, ka Kariņš vēlas dīkstāves pabalstus padarīt pieejamākus, kā arī palielināt finansējumu medicīnas personālam, teica Skudra, uzsverot, ka "Kariņš tomēr ir parlamentārās valsts vadītājs, un, iespējams, ka kāds no ministriem būs pret šīm iecerēm, tāpēc vajadzīgs dialogs".
Tāpat viņš pauda viedokli, ka sabiedrība pašlaik neievēro epidemioloģiskas prasības, ko uzrunā minēja arī Kariņš. "Loģiski, - ja sabiedrība ievērotu visas prasības, tad mēs nesaskartos ar šāda veida problēmām," teica Skudra.
Politologs pauda bažas, ka, turpinot neievērot valstī noteiktos epidemioloģiskos ierobežojumus Covid-19 apkarošanai, veselības sistēma var sabrukt, jo tā nespēs nodrošinās pacientu ārstēšanu slimnīcās, un tad, valstij būtu jāprasa palīdzība Eiropas Savienībai, lai šo krīzi pārvarētu. "Sabiedrībai tas ir jāsaprot, domāju, ka uz šo tika vērsta arī Kariņa uzruna, proti, sabiedrībai ir jāsaņemas, bet valsts no savas puses nodrošinās ar nepieciešamo finansējumu, lai uzņēmumi elementāri nepieteiktu maksātnespēju," uzsvēra Skudra.
Kā vēstīts, lai efektīvāk cīnītos pret Covid-19 izplatību, Kariņš rosinās valdības kolēģus pagarināt Covid-19 dēļ noteikto ārkārtējo situāciju, kā arī ieviest stingrākus ierobežojumus.
Covid-19 izplatības dēļ valstī kopš 6.novembra izsludināta ārkārtējā situācija, kuras dēļ ir noteikta virkne ierobežojumu, tai skaitā arī attiecībā uz publiskiem pasākumiem un pulcēšanos. Noteikta arī prasība daudzās sabiedriskās vietās lietot mutes un deguna aizsegus. Galvenās iestādes, kuras kontrolē šo ierobežojumu ievērošanu, ir Valsts policija un pašvaldību policijas.
