"Latvijas Valsts ceļi": Šis ir kļuvis par labāko gadu Latvijas ceļu būves vēsturē

Esam pieraduši daudz šķendēties par Latvijas ceļiem. Visiem naudas nekad nepietiks, bet vai tas ir vienīgais, kas mūs kavē braukt pa izciliem autoceļiem? Ikgadējā apdrošināšanas akciju sabiedrības BALTA (PZU grupa) un Satiksmes ministrijas konkursa “Drošākais uzņēmuma autoparks 2020” diskusijā aplūkoti dažādi ceļu satiksmes drošības aspekti, tostarp atbildīgo iestāžu un kravu pārvadātāju atbildības sadalījums, uzturot autoceļu kvalitāti.

Kā atzīst VAS “Latvijas Valsts ceļi” valdes priekšsēdētājs Jānis Lange, Covid-19 apstākļos, kad vairums nozaru izjutušas būtisku palēninājumu vai pat pilnīgu apstāšanos, ceļu būvē šis kļuvis par labāko gadu Latvijas vēsturē: valdības piešķirtais papildu finansējums 75 miljonu eiro apmērā ļāvis pilnveidot 248 objektus, kopā vairāk nekā 600 km valsts autoceļu. Viņš norāda, ka kopumā autoceļu lietotāji Latvijā autoceļu nodoklī samaksā vairāk nekā 600 miljonus eiro gadā, taču šī summa nonāk kopējā valsts budžetā, un tik lieli līdzekļi infrastruktūras uzlabošanai tiek piešķirti reti.

“Šogad esam varējuši paveikt ļoti daudz, un tas saistīts ne tikai ar valsts finansiālo atbalstu, bet arī ar izejmateriālu cenu samazinājumu un lielāku konkurenci iepirkumos, kas ļāvis iegūt labāku rezultātu par zemāku cenu. Izejvielu cenas kritušās vidēji par 27%, kas nozīmē, ka 100 km ceļa posma vietā esam varējuši izbūvēt 127 km. Šobrīd apmēram 80% valsts galveno autoceļu ir ļoti labā stāvoklī. Vairāk uzlabojumu varam vēlēties uz reģionālajiem autoceļiem, kur apmēram 50% atbilst mūsdienīgām prasībām, sliktāka situācija ir uz vietējas nozīmes ceļiem, kur labā kvalitātē ir apmēram trešdaļa ceļu. Tomēr kopējais pienesums valsts ekonomikai - mazāks ceļā pavadāmais laiks, mazāks degvielas patēriņš, mazāk CO2 izmešu utt., pateicoties labākai ceļu kvalitātei, - ir aprēķināms apmēram 800 miljonu eiro vērtībā,” skaidro Jānis Lange.

Līdzās tādiem ieguvumiem kā mobilitāte, satiksmes drošība un ekonomikas sildīšana VAS “Latvija autoceļu uzturētājs” valdes priekšsēdētājs Vilnis Vitkovskis min arī šī gada ekonomisko efektu uz autoceļu uzturēšanu. Uzlabojoties valsts galveno autoceļu kvalitātei, līdzekļus, kas tradicionāli bijuši nepieciešami bedru lāpīšanai, bijis iespējams novirzīt bitumena emulsijas un šķembu tehnoloģijas pielietojumam ceļiem ar sliktu segumu, lai pagarinātu to ilgmūžību un nodrošinātu labākus braukšanas apstākļus. Savukārt SIA “SCHWENK Latvija” valdes loceklis Jegors Golubevs atzīst, ka gads ceļu būvē bijis veiksmīgs arī no uzņēmēju skatupunkta, jo ļāvis kompensēt piegāžu apjoma kritumu būvniecības tirgū, tā vietā piegādājot materiālus ceļu būvei.

Viena no lielākajām problēmām, kas ietekmē ceļu seguma kvalitāti, ir pārkrautas kravas automašīnas, kas nereti krietni pārsniedz pieļaujamo svaru, tāpēc daļa atbildības par sliktu ceļu segumu jāuzņemas kravu pārvadātājiem. Kā atzīst Vilnis Vitkovskis, “Latvijas autoceļu uzturētājs” regulāri savāc lielu daudzumu pārsprāgušu kravas auto riepu atlieku. “Asfalts ir viens no izplatītākajiem ceļu seguma veidiem, bet tam piemīt noteiktas fiziskas īpašības. Vasarā karstā laikā asfalts kļūst mīkstāks, bet tieši tad arī ir liela satiksmes intensitāte un kravu apjoms. Pat ja vizuāli bojājumus asfaltā neredzam, rodas mikroplaisas, kurās iekļūst ūdens, un gaisa temperatūras svārstību rezultātā nodara būtisku kaitējumu ceļu segumam,” skaidro Vilnis Vitkovskis.

Kā norāda VAS “Latvijas Valsts ceļi” valdes priekšsēdētājs Jānis Lange, uz galvenajiem ceļiem pieļaujamais maksimālais svars kokvedējiem ir 52 tonnas, vilcēju puspiekabēm - 40 tonnas, taču, kā liecina mērījumi uz valsts galvenajiem autoceļiem, kravas automašīnu svars nereti pārsniedz normu. Uz vietējas nozīmes ceļiem, kuru nestspēja ir krietni mazāka, pārkrautu auto kustības sekas ir katastrofālas un jāiegulda milzīgi līdzekļi, lai ceļus atjaunotu darba kārtībā. Jegors Golubevs norāda, ka pārkrautas mašīnas ne tikai bojā ceļus un apdraud drošību, bet arī kropļo konkurenci. Turklāt pretēji izplatītam uzskatam lielākoties grēko nevis tranzīta automašīnas, kas tiek pārbaudītas uz robežām, bet vietējie pārvadātāji, kuri iemanījušies apiet ierobežojumus un izvairīties no pārbaudēm.

SIA „Ceļu būvniecības sabiedrība „IGATE”” Tehniskā departamenta vadītājs Edgars Ivuškāns norāda, ka ceļu stāvokli ietekmē arī citas automašīnu tehniskās problēmas - sliktas kvalitātes riepas, kas var sprāgt, eļļas vai degvielas noplūdes.

Savukārt autoceļu uzturētājs norāda uz objektīvu faktoru, proti, laikapstākļu nozīmi: pēdējo gadu nepastāvīgās ziemas ir sliktākas nekā bargas ziemas agrākos gados, jo gaisa temperatūra, svārstoties starp plusiem un mīnusiem, kombinācijā ar lielu gaisa mitrumu veido melno ledu un rada grūtības gan autovadītājiem, gan ceļu uzturētājiem. Šobrīd ceļu kvalitāti uzrauga diennakts dežuranti, informāciju sniedz arī Satiksmes atbalsta dienests vai autovadītāji, zvanot uz “Latvijas autoceļu uzturētāja” informatīvo tālruni. Daļa kravu pārvadātāju auto, kas pārvietojas noteiktos maršrutos, aprīkoti ar sensoriem, kas ievāc un nosūta informāciju par reālo ceļa stāvokli. Tāpēc sabiedrības pārmetumi, ka ar sāli tiek kaisīti sausi ceļi, lielākoties ir nevietā - šīs darbības ir preventīvas, parādoties pirmajām pazīmēm par nedrošiem braukšanas apstākļiem. Piemēram, Skandināvijas valstis spērušas pat vēl soli tālāk un iegūst lielos datus no automašīnu ABS sistēmām, kas sūta signālus par biežāku bremzēšanu, pat ja autovadītājs pats to neapzinās.

Tuvākajos 5-7 gados būtiski uzlabojumi gaida Rīgas apvedceļu, kas šobrīd pie esošās satiksmes intensitātes ir zaudējis savu kapacitāti un ir ļoti bīstams, jo nav piemērots apdzīšanas manevriem. Kā skaidro Jānis Lange, šobrīd tiek vērtēta projekta ietekme uz vidi, plānojot jauno ceļu visā tā garumā kā ātrgaitas ceļu ar papildu brauktuvi, lielāku atļauto braukšanas ātrumu nekā šobrīd un jauniem šķērsojumiem. “Mērķtiecīgi plānojam to attīstīt kā centrālo asi, kur sastopas visas galvenās artērijas. Izskatīsim publiskās un privātās partnerības iespējas, par piemēru ņemot Ķekavas apvedceļu,” stāsta Jānis Lange. Vienlaikus plānots vietējos ceļus apmēram 4000 km garumā nodot pašvaldībām, valsts pārziņā atstājot dažus ceļus, taču tos uzturot pēc iespējas labākā stāvoklī.

Runājot par to, vai nākotnē Latvijā būs maksas ceļi, Jānis Lange norāda, ka tas ir maz ticams, jo nelielās satiksmes intensitātes dēļ tas nebūs ekonomiski izdevīgi. Drīzāk iespējams modelis, kā tas jau sastopams atsevišķos gadījumos, kur valsts maksā ceļa būvniekam un uzturētājam, kurš apņemas šo ceļu uzturēt noteiktu laika posmu, piemēram, 20 gadus. Turklāt lielas pārmaiņas gaida arī autoceļu uzturēšanas segmentu - kā atklāj VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” valdes priekšsēdētājs Vilnis Vitkovskis, nākotnē plānots atvērt autoceļu uzturēšanas brīvo tirgu, kur sagaidāma gan reģionālā konkurence, gan vēl nezināmu spēlētāju ienākšana tirgū. Vienlaikus tas ļauj cerēt uz daudziem uzlabojumiem, sevišķi vietējas nozīmes autoceļu uzturēšanā.