"Brīvais vilnis" apsver iespēju veikt alternatīvus Covid-19 testus inficētajiem darbiniekiem

© f64.lv, Didzis Grodzs

Zivju pārstrādes uzņēmums AS "Brīvais vilnis" apsver iespēju veikt alternatīvus Covid-19 testus darbiniekiem, kuriem konstatēta inficēšanās ar vīrusu, sacīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris.

Viņš pauda, ka pagaidām vēl līdz galam nav skaidrs, kā varētu tikt veikti šie testi, taču pieļāva iespēju, ka uzņēmums varētu iegādāties testus un tos veikt no Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) neatkarīga medicīniskā personāla vadībā.

Babris minēja, ka uzņēmuma darbiniekiem konstatētie Covid-19 pozitīvie testi devuši iespēju veselības ministrei Ilzei Viņķelei (AP) paziņot par masveidīgu saslimšanu uzņēmumā, taču tas, ka 70 uzņēmuma darbiniekiem konstatēts pozitīvs Covid-19 tests, bet slimība norit bez simptomiem, vēl nenozīmē, ka viņi ir slimi.

Tāpat Babris norādīja, ka uzņēmumā tiek pildītas SPKC epidemioloģiskās prasības, noraidot veselības ministres pausto, ka Covid-19 ierobežojumu neievērošana "Brīvajā vilnī" novedusi pie stingriem ierobežojumiem visā pašvaldībā.

Babris skaidroja, ka uzņēmums turpina darbu, ievērojot nepieciešamos drošības pasākumus.

Reaģējot uz minēto, SPKC pārstāve Ilze Arāja aģentūrai LETA norādīja, ka Covid-19 pārbaudes, kas tiek veiktas uzņēmumos, visos gadījumos ir vienādas. Turklāt neatkarīgi no parauga veida, pārbaudi joprojām veic konkrētās laboratorijās.

Tāpat centrā atzīmēja, ka SPKC testus neveic. "Mums nav laboratorijas, mēs tikai koordinējam," piebilda Arāja. Gadījumos, kad tiek veikts skrīnings jeb plaša testēšana iestādes apmēros, vadoties pēc epidemioloģiskajām indikācijām, tiek izmantoti siekalu paraugi. Savukārt, lai veiktu testu, vadoties pēc uztriepes parauga, nāktos vērsties pie ģimenes ārsta, lai saņemtu nosūtījumu un veiktu testu kādā no testēšanās punktiem.

Skrīningus SPKC uzsāk un koordinē, vadoties pēc epidemioloģiskajām indikācijām. "Ja mēs atklājam, ka uzņēmumā ir divi vai vairāk gadījumi, tad ir redzams, ka skrīnings būtu veicams," norādīja SPKC pārstāve, piebilstot, ka vainu SPKC ir pirmie, kas sazinās ar uzņēmumu, vai arī atsevišķos gadījumos pats uzņēmums sazinās ar centru.

Vienlaikus SPKC rīcībā esošā informācija liecina, ka no visiem ar uzņēmumu saistītajiem Covid-19 pacientiem patiesībā 20 slimības gaita norit bez simptomiem, kamēr pārējiem simptomi ir. Atklāto gadījumu vidū arī esot bijuši sasirgušie, kuriem jau pirms Covid-19 apstiprināšanas, bija piešķirta darba nespējas lapa.

Savukārt Veselības ministrijā apstiprināja, ka RNS testus, ko veic laboratorijas, nevar iegādāties, piemēram, aptiekās, turklāt paraugu paņemšana uztriepes gadījumā ir jāveic apmācītai medicīnas personai. Arī pašu pārbaudi - nosakot, vai paraugā ir vīrusa klātbūtne, - veic speciāli tam paredzētas laboratorijas.

Jau ziņots, ka uzņēmumā "Brīvais vilnis" saslimšana ar Covid-19 kopumā konstatēta 77 cilvēkiem.

"Brīvais vilnis" nodarbina kopumā apmēram 300 cilvēku.

Pērn "Brīvā viļņa" apgrozījums bija 9,458 miljoni eiro, kas ir par 26,1% vairāk nekā gadu iepriekš, kā arī uzņēmums guva peļņu 149 597 eiro apmērā pretstatā zaudējumiem 2018.gadā, liecina "Firmas.lv" informācija. Kompānijas lielākais akcionārs ir SIA "Mūsu investīciju fonds", kura dalībnieki ir Babris (49,79%) un kompānijas izpilddirektors Māris Trankalis (50,21%).

Latvijā

Iespējamais Krievijas specdienesta darbinieks Aleksejs Stovbuns, kurš Latvijā tika pieķerts vienā no Valsts drošības dienesta izmeklēšanām, bijis aktīvi iesaistīts kontaktos ar Itālijas labējā spārna politiķiem, atsaucoties uz ukraiņu politologa veiktu pētījumu, vēsta LTV raidījums “de facto”. Par pierādījumiem kalpo gan fotogrāfijas, gan Stovbuna ziņojumi. Viens no publicētajiem dokumentiem attiecas arī uz Latviju, kur Stovbuns, kurš parakstās kā “Erudīts”, atstāsta sarunu ar informācijas avotu Latvijā vārdā “Finansists”.

Svarīgākais