Epidemiologs: Skolās Covid-19 visbiežāk izplatās darbinieku savstarpējās kontaktēšanās rezultātā

© f64.lv, Kaspars Krafts

Analizējot vairākus uzliesmojumus izglītības iestādēs, secināts, ka skolās Covid-19 visbiežāk izplatījies, jo skolotāji kontaktējušies savā starpā, žurnālistiem pavēstīja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

SPKC apkopojis septiņos lielākos uzliesmojumus izglītības iestādēs kopš septembra. Kopumā šajos uzliesmojumos bija reģistrēti 325 ar Covid-19 saslimušie, no kuriem 174 bija bērni, 90 - darbinieki, bet 62 - sekundārie inficēšanās gadījumi.

Atbilstoši epidemiologa sacītajam, bērni inficējušies proporcionāli piecos no desmit gadījumiem, skolotāji - trīs no desmit. "Bet mēs zinām, ka attiecība starp šiem ir cita - uz vienu darbinieku parasti ir desmit izglītojamie," norādīja Perevoščikovs, rezumējot, ka skolotājiem risks inficēties darbavietā ir trīs reizes augstāks nekā bērniem.

"Mēs arī pamanījām, ka infekcija visbiežāk uzliesmojumos izplatījās, tāpēc ka skolotāji kontaktējās savā starpā," sacīja epidemiologs, piebilstot, ka atsevišķos gadījumos bērni arī inficējušies no darbiniekiem.

Pēc Perevoščikova sacītā, situācija stabilizējas, tomēr "situāciju vajadzētu uzlabot un dot papildu aizsardzību skolotājiem".

Epidemiologs skaidroja, ka zinātniskie pētījumi pierāda, ka arī bērni ir infekciozi, tomēr viņi Covid-19 izplata mazāk. Viens no iemesliem varētu būt tas, ka cilvēki bez aktīviem simptomiem, proti, bez klepus vai šķaudīšanas, neizdala vīrusu tikpat daudz. "Bez aktīviem simptomiem vīrusam ir grūtāk izplatīties. Tā ir tikai hipotēze - varētu būt arī citi skaidrojumi," norādīja SPKC eksperts.

Tāpat epidemiologs uzsvēra, ka būtiski ir lietot sejas aizsargmaskas un ievērot distancēšanos. Svarīgi ir arī vēdināt telpas, jo tā var mazināt Covid-19 koncentrāciju telpā.

Epidemiologs arī atklāja, ka parasti, jo jaunāks ir bērns, jo mazākā ir iespēja inficēties. Vecumā no sešiem līdz 19 gadiem visaugstākā saslimstība ir tieši personām 19 gadu vecumā, bet arī bērnu 11 un 12 gadu vecumā saslimstība ir relatīvi augsta. Epidemiologs to skaidroja ar to, ka šajā vecumā potenciāli paplašinās kontaktu loks. Vismazākā saslimstība savukārt ir bērniem 14 gadu vecumā.

Vienlaikus SPKC eksperts norādīja, ka atsevišķās vecuma grupās saslimstība ir kritusies vai tās pieaugums ir apstājies pēc tam, kad tika ieviesti attiecīgie ierobežojumu. Epidemiologa ieskatā tas liecina, ka ieviestie drošības pasākumi un ierobežojumi tādējādi ir veiksmīgi apturējuši saslimstības pieaugumu konkrētās vecuma grupās.

Jau ziņots, ka pagājušajā diennaktī Latvijā atklāti 580 Covid-19 gadījumi, bet deviņi Covid-19 pacienti miruši, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

Pēdējās diennakts laikā Latvijā veikti 8627 Covid-19 testi, no kuriem pozitīvi bijuši 6,7%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Latvijā kopumā līdz šim ar Covid-19 saslimušas 14 273 personas, bet 184 inficētas personas mirušas. Izrietot no SPKC datiem, patlaban valstī ir 12 403 aktīvi saslimšanas ar Covid-19 gadījumi.

SPKC jaunākā sniegtā informācija liecina, ka audzis to personu skaits, kas reģistrētas kā izveseļojušās - no 1651 personas 24.novembrī līdz 1686 personām šodien, taču šis rādītājs pēdējos mēnešos kopumā mainījies salīdzinoši nenozīmīgi un daudzkārt lēnāk nekā sasirgušo skaits.

Latvijā

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) aicina ikvienu dalīties ar saviem unikālajiem pieredzes stāstiem par Latvijas mežiem, sēņošanu un ogošanu, iesaistoties projektā "Savvaļas stāsti." Šī iniciatīva veltīta Latvijas dabas, kultūras un identitātes mantojuma dokumentēšanai un saglabāšanai, informē RSU.

Svarīgākais