Jaunākie Covid-19 barometra pētījuma dati liecina, ka koronavīrusa izraisītā ārkārtas situācija ietekmē gandrīz pusi (46%) Latvijas iedzīvotāju ikdienas dzīvi (jūnijā: 38%; augustā: 31%). Vislielākā ietekme vērojama tieši jauniešu vecuma grupā (18-24). Pieaudzis to jauniešu skaits, kuri uzskata, ka esošās situācija atstāj negatīvu ietekmi uz viņu garīgo veselību (no 34% augustā uz 51% novembrī). Valstī kopumā 30% iedzīvotāju uzskata, ka pašreizējā situācija spēcīgi ietekmē viņu garīgo veselību (iepriekš 19%), norāda pētījumu un konsultāciju kompānija Kantar.
Būtiski palielinājies arī to iedzīvotāju skaits, kas ir gatavi ievērot noteiktos drošības pasākumus (no 57% augustā uz 71% novembrī). Tajā pašā laikā cilvēki ir nobijušies, ka var saslimt, neatkarīgi no tā, cik ļoti viņi par sevi rūpējas un ievēro piesardzības pasākumus (45%, iepriekš augustā tie bija 28%).
49% Latvijas iedzīvotāju atklāj, ka ir satraukušies par šī brīža situāciju. Vasaras periodā uztraukums sabiedrībā turpināja samazināties, bet, rudenī, aktivizējoties vīrusa izplatībai, tas ir pieaudzis (martā: 66%; maijā: 43%; jūnijā: 29%; augustā: 28%).
Būtiski, ka satraukums pieaudzis visu iedzīvotāju vidū, gan jauniešos, gan vecāka gadagājuma cilvēkos.
Situācijas saasināšanās radījusi lielāku neticību veselības sistēmai - tikai 29% domā, ka ar vīrusa uzliesmojumu tiekam galā labi (augustā tie bija 37%). Savukārt, pēdējo mēnešu laikā nav būtiski mainījies to iedzīvotāju skaits (28% gan augustā, gan novembrī), kas domā, ka valdība dara visu, ko spēj, lai samazinātu krīzi.
61% saka, ka pamana un dzird daudz informācijas par jaunāko situāciju. Vairāk nekā puse (55%) iedzīvotāju atzīst, ka katru dienu pārbauda, cik ir no jauna inficējušos ar Covid-19 un cik ir mirušo.
Kantar COVID-19 Barometra pētījums ir vadošais pētījums par to, kā COVID-19 ietekmē patērētāju rīcību, attieksmi un gaidas. Globālā pētījuma ietvaros katrā pētījuma vilnī tiek aptaujāti ap 100 000 cilvēki vairāk nekā 60 valstīs. Jaunākais pētījuma vilnis Latvijā veikts no 10. līdz 11. novembrim, aptaujājot 800 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.