Latvijas sievietēm ir grūtības atrast sev dzīvesbiedru starp vietējiem vīriešiem, jo viņas ir labāk izglītotas un dzīvo ilgāk, raksta britu raidkorporācijas BBC korespondents Rīgā Demiens Makginess.
Britu žurnālists kādā kafejnīcā ticies ar divām latviešu meitenēm Dainu un Zani, kas abas ir 29 gadus vecas. Kaut arī abas jaunās sievietes ir skaistas, stilīgas un labi izglītotas, piemērotu "otro pusi" starp vietējiem vīriešiem viņām tā arī nav izdevies atrast.
Daina strādā filmu festivāla organizēšanā un 98% no viņas kolēģiem ir sievietes.
"Tas nav nekas slikts, bet gribētos [darbā] vairāk vīriešu, ar ko paflirtēt vai parunāt. Tā būtu daudz interesantāk," sacīja Daina.
"Tāpēc visas manas draudzenes ir devušās uz ārzemēm un draugus atradušas tur," piekrīt Zane.
Kaut arī Latvijā zēni dzimst vairāk nekā meitenes, pieaugušā vecumā dzimumu līdzsvars dramatiski mainās. Augstā jaunu vīriešu mirstības līmeņa dēļ valstī sieviešu ir par 8% vairāk nekā vīriešu.
Sieviešu īpatsvaru izteiksmīgi Makginess novērojis pie ieejas Latvijas Universitātes (LU) galvenajā ēkā.
Kā žurnālistam apliecināja LU socioloģe un docente Baiba Bela, studentu vidū sieviešu ir par 50% vairāk nekā vīriešu. Tādēļ sievietēm bieži ir grūtāk atrast partneri ar līdzvērtīgu izglītības līmeni.
Sasniedzot vecumu, kad sievietes vēlas dibināt ģimeni, jaunie vīrieši mirst, turklāt četras reizes biežāk izdara pašnāvību.
"Pirmo reizi dzimuma proporcijas atšķirības parādās 30-40 gadu vecumā," skaidro Bela.
"Šajā vecuma grupā vīriešu mirstības līmenis ir trīs reizes lielāks nekā atbilstošā sieviešu vecuma grupā. Vīriešu mirstību palielina auto vadīšanas paradumi, alkoholisms un negadījumi darba vietā."
Vecuma grupā līdz 30 gadiem Latvijā ir teju 9000 vairāk vīriešu nekā sieviešu, bet vecuma grupā no 30-39 gadiem ir par 3000 sieviešu vairāk.
Latvijas sievietes dzīvo par 11 gadiem ilgāk nekā vīrieši, kas ir Eiropas Savienībā (ES) lielākā mūža garuma atšķirība starp dzimumiem.
28 gadus vecais programmētājs Agris Rieksts vīriešu skaita samazināšanos skaidro ar "mačo kultūru", kas veicina riskantu uzvedību, piemēram, ātru braukšanu, smēķēšanu un pārmērīgu alkohola lietošanu.
"Tiek uzskatīts, ka spēja izdzert lielu daudzumu alkohola ir vīrišķības pazīme. Visi saprot, ka tas ir absurdi, bet šī doma saglabājas," piebilda Rieksts.
Savukārt psihoanalītiķis Ansis Stabingis, kurš ārstē vīriešus no depresijas un pašnāvnieciskām tieksmēm, vīriešu emocionālajās problēmās vaino pirms 20 gadiem notikušo Latvijas pāreju uz tirgus ekonomiku, kas radījis spiedienu vīriešiem gūt finansiālus panākumus.
Taču ekonomiskā krīze šos mērķus padarījusi vēl nesasniedzamākus.
"Pastāv prasības, kā vīriešiem jādzīvo. Ja viņi nespēj izpildīt šos standartus, viņi slīgst depresijā. Un tad viņi sāk remdēties alkoholā vai azartspēlēs, jo nevar atrisināt šo problēmu," skaidro psihologs.
Viņš norāda, ka Latvijas sievietes ir daudz izturīgākas smagās situācijās, kā arī biežāk ir gatavas meklēt profesionālu palīdzību.
Ņemot vērā, ka Latvijā ir viens no ES augstākajiem vientuļo māmiņu rādītājiem, sievietes arī biežāk saņemas un cīnās savu bērnu dēļ.
Taču bērnu audzināšana vienatnē var apgrūtināt sievietes izredzes atrast partneri, Makginesam skaidroja latviešu rakstniece un žurnāliste Dace Rukšāne.
"Gudrākās meitenes paliek vienas. Pašas skaistākās meitenes ir vienas, ja viņas ir gudras," skaidro Rukšāne.
"Viņas vēlas atrast partneri, kas viņām ir vienlīdzīgs. Bet vīrietim nav vajadzības būt ideālam, jo ir pārāk liela izvēle. Viņš vienkārši zviln televizora priekšā un zina, ka var dabūt sievieti. Un, ja viņam tā nederēs, viņš atradīs citu. Gudras sievietes vienkārši nevēlas šādu vīrieti par dzīvesbiedru," saka Rukšāne.