Ģirģens atklāj, kāpēc balsojis pret jaunu ierobežojumu ieviešanu Covid-19 mazināšanai

© Kaspars Krafts/F64

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) vakar valdības sēdē balsojis pret jaunu jaunu ierobežojumu ieviešanu Covid-19 mazināšanai, liecina ministra ieraksts sociālajā tīklā "Facebook".

Ministrs skaidro, ka valdība nesen pieņēma vairākus jaunus epidemioloģiskās drošības ierobežojumus, tostarp stingrākus nosacījumus attiecībā pret individuālo sejas aizsarglīdzekļu nēsāšanu publiskās vietās. Pēc viņa paustā, no ārkārtējās situācijas izsludināšanas brīža nav pagājis pat mēnesis, bet epidemiologi publiski runā par saslimušo pieauguma tempa samazināšanos un ka ierobežojumi devuši pirmos rezultātus.

Ģirģens pauž neizpratni, kāpēc valdība lemj par jaunu epidemioloģisko ierobežojumu noteikšanu un "atkal lineāri pa perimetru", nevis, strādājot mērķēti uz konkrētām jomām, vietām, cilvēkiem.

Ministrs uzsver, ka nozares ir paudušas gatavību nākt ar saviem priekšlikumiem un papildu pasākumiem, kā novērst distancēšanās pārkāpumus, masku nēsāšanu un ieviest citus epidemioloģiskās drošības pasākumus, neaizliedzot un būtiski neierobežojot to darbību.

"Uzskatu, ka mēs nedrīkstam kopīgi radīt bezdarbnieku armiju, jo vīruss tik drīz nekur nepazudīs. Mēs nevaram pieņemt lēmumus un turēt dīkstāvē uzņēmumus un to darbiniekus, kuri kaut ierobežotā apmērā, bet tomēr varēja turpināt strādāt, ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības. Mani uztrauc, ka vispirms lemts par ierobežojumiem, bet atbalsta mehānismi nav pieejami vai par tiem vēl diskutējam, un ne visi atbildīs atbalsta mehānismu kritērijiem," norāda Ģirģens.

Tāpat politiķi izbrīnot, kāpēc jānosaka attālinātas mācības bērniem, ja, piemēram, inficēšanās riski konkrētajā pašvaldībā nav saistīti ar skolu, skolēniem un to ģimenēm.

Jau patlaban pašvaldībām ir tiesības lemt par drošības pasākumiem savā teritorijā, ko arī tās izmanto, mērķēti ierobežojot potenciālās inficēšanās vietas, norāda ministrs.

Jebkurš valdības lēmums radīs sociālus un ekonomiskus riskus, bet tā ilgtermiņa rezultāts būs sabiedrības drošības riski - noziedzība, pašnāvības, vardarbība ģimenēs, ekonomiskie noziegumi un tamlīdzīgi, uzskata Ģirģens.

"Turklāt jājautā, vai valsts interesēs ir ēnu ekonomika un nelegāla nozaru darbība, slēpjoties no tiesībsargājošajām institūcijām aiz slēgtām durvīm dzīvokļos un privātmājās, nemaksājot nodokļus un veicinot vīrusa izplatību," norāda Ģirģens.

Jau ziņots, ka otrdien bija sasaukta kārtējā valdības un Krīzes vadības padomes kopsēde, kurā pārrunāta aktuālā epidemioloģiskā situācija valstī. Ministri nolēma ieviest jaunu ierobežojumus izglītības sektorā, bet vēl stingrāki ierobežojumi tiks ieviesti vairākās atsevišķās pašvaldībās.