Par vairākām stundām samazināts balsu skaitīšanas ilgums un ietaupījums vēlēšanu iecirkņu komisiju algu fondā ir divi galvenie ieguvumi no elektronisko vēlēšanu ieviešanas.
Pagaidām Latvijā vēl ejams tāls ceļš līdz e-vēlēšanām, taču 2. oktobrī piecos vēlēšanu iecirkņos izmēģināta elektronisko balsu skaitīšana, un tā devusi necerēti labus rezultātus.
"10. Saeimas vēlēšanās rezultātu skaitīšana elektroniski tika izmēģināta piecos vēlēšanu iecirkņos – trijos Rīgas pilsētas vēlēšanu iecirkņos un divos Valkas novada vēlēšanu iecirkņos. Tehnika tika izmantota deputātu kandidātu saņemto atzīmju plusiņu un svītrojumu skaitīšanā. Šī balsu skaitīšanas sadaļa aizņem visvairāk laika un ir vissarežģītākā," Neatkarīgajai stāsta Centrālās vēlēšanu komisijas Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.
Arī 18. decembrī gaidāmajās Rojas un Mērsraga novada domes vēlēšanās CVK plāno lietot elektronisko balsu skaitīšanu. "Izdevumi, kas saistīti ar elektronisko balsu skaitīšanu, ir skenera un datortehnikas īre, kā arī informācijas tehnoloģiju speciālista darba izmaksas. Tajā pašā laikā elektroniskā balsu skaitīšana par vairākām stundām samazina balsu skaitīšanas ilgumu, kas savukārt dod ietaupījumu vēlēšanu iecirkņa komisijas algu fondā," uzsver CVK pārstāve.
Tā 10. Saeimas vēlēšanu sarīkošanai no valsts budžeta bija atvēlēti 2 153 950 lati jeb aptuveni 1,41 lats uz vēlētāju. Algu fonds vēlēšanu komisijām Latvijā veidoja 1,54 miljonus latu.
E-vēlēšanu, tāpat kā daudzu citu elektronisko pakalpojumu, popularitāti strauji vairos nākamgad paredzētā elektronisko identifikācijas karšu (eID) ieviešana, prognozē Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) un Latvijas valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC). eID būs alternatīva pasei, līdzīgi kā bankas maksājumu kartes ar iekļautu e-parakstu. "Tuvākā mēneša laikā būs zināmi rezultāti konkursam, kurā PMLP izvēlas uzņēmumu, kas veiks eID sagatavju izgatavošanu un piegādi. Tāpat sagatavoti arī nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos," stāsta PMLP sabiedrisko attiecību vadītājs Andrejs Rjabcevs. "Saistībā ar e-vēlēšanām tas primāri nav tehnisks, bet gan politisks un tiesisks jautājums – vai iedzīvotāji uzticas šāda veida vēlēšanu procesam. Jā, eID nodrošinās iespēju personai apliecināt savu identitāti elektroniskā vidē, bet, vai šo iespēju izmantot elektroniskas balsošanas vajadzībām, tas jāizlemj pašai sabiedrībai un tās priekšstāvjiem."
LVRTC, kas kopš 2009. gada ir pārņēmis Latvijas pasta izstrādāto e-paraksta projektu, norāda, ka būtu gatavs nodrošināt jau nākamajās pašvaldību vēlēšanās iespēju balsot elektroniski un galvenie ieguvumi vēlētājiem būtu divi – nevajadzētu obligāti iet uz iecirkņiem un stāvēt rindās.