Ārlietu ministrija ieekonomētos līdzekļus 157 tūkstošu apmērā novirzīs darbinieku prēmijām

 
©f64.lv, Oksana Džadana

Ārlietu ministrijā (ĀM) ieekonomētos līdzekļus 157 600 eiro apmērā novirzīs darbinieku prēmiju izmaksai par darbu Covid-19 pandēmijas laikā, šodien lēma valdībā.

ĀM skaidroja, ka ministrijai budžeta programmā "Nozaru vadība un politikas plānošana" tika piešķirts finansējums 43 307 eiro apmērā divu amata vietu nodrošināšanai pasākumā "Diasporas atbalsta valsts budžeta finansējuma pieprasījums". Ņemot vērā, ka konkursa rezultātā abās amata vietās nodarbināto darbinieku faktiskais amats un to mēnešalgu grupa ir zemāka nekā plānots, ir izveidojusies līdzekļu ekonomija 7000 eiro apmērā.

Savukārt, ĀM budžeta programmā "Nozaru vadība un politikas plānošana" tika piešķirts finansējums 2020.gadam 221 000 eiro apmērā sankciju datubāzes izveidei. ĀM atzīmēja, ka uz sankciju datubāzes izstrādi attiecināms Publisko iepirkumu likums un izsludinātais iepirkums ir beidzies bez rezultātiem, tomēr datu bāzes izstrāde varētu sākties 2021.gadā. Ņemot vērā izmaiņas projekta īstenošanas termiņā un finansējuma sadalījumā pa gadiem, ĀM šogad ir pieejams līdzekļu atlikums 150 600 eiro apmērā.

ĀM vērsa uzmanību, ka novērtēšanas prēmijas ir noteiktas Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā kā viens no nozīmīgākajiem darbinieku stimulēšanas veidiem, tomēr ministrijas budžetā nav plānots materiālās stimulēšanas fonds.

Ministrijā atzīmēja, ka Covid-19 izplatības dēļ ĀM darbinieku darba apjoms būtiski palielinājās, tai skaitā ĀM organizēja liela skaita valstspiederīgo atgriešanos Latvijā no Covid-19 skartajām valstīm ar repatriācijas reisiem, iesaistījās aizsarglīdzekļu iepirkumā un transporta nodrošināšanā ārvalstīs, starptautiski koordinēja Covid-19 apkarošanas un ekonomikas atbalsta pasākumus, uzturēja aktīvu informāciju par Eiropas Savienības (ES) un dalībvalstu politiku Covid-19 laikā, sekoja un informēja sabiedrību, valsts iestādes, uzņēmējus par noteiktajiem ierobežojumiem konkrētās valstīs un situācijas izmaiņām, sadarbojās tā saucamā "Baltijas burbuļa" izveidē un uzturēšanā.

ĀM norādīja, ka tas prasa aktīvu un pašaizliedzīgu Latvijas ārlietu dienestā strādājošo iesaisti, ārkārtas un steidzamības režīmā risinot valstij un sabiedrībai nozīmīgus jautājumus lielākoties virsstundu režīmā bez brīvdienām un pastiprinātas slodzes apstākļos, vienlaikus pilnībā nodrošinot ārpolitisko funkciju nepārtrauktību.

Pēc ĀM paustā, arī globālie pārvietošanās ierobežojumi ĀM darbiniekiem radīja papildu slodzi, lai nodrošinātu netraucētu Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību ārvalstīs darbību Latvijas un tās valstspiederīgo interešu aizsardzībā. Par spīti sarežģītajai epidemioloģiskajai situācijai virknē valstu pat stingras karantīnas apstākļos visas Latvijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības turpina pilnā apmērā pildīt savas funkcijas, uzsvēra ĀM.

Pamatojoties uz Ministru kabineta 12.marta rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu noteikto, bija paredzēta iespēja darbiniekiem izmaksāt piemaksas par virsstundu darbu, papildu finanšu līdzekļus pieprasot no valsts budžetu programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". ĀM, lai ietaupītu valsts budžeta līdzekļus, šo iespēju neizmantoja. Līdz ar to, lai novērtētu darbinieku veikto ieguldījumu nodrošinot ĀM funkcijas, ministrija prioritāro pasākumu ietvaros izveidojušos līdzekļu ekonomiju novirza, lai nodrošinātu Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteikto atlīdzību.

Savukārt atlikusī finansējuma daļa, lai ĀM darbiniekiem pilnībā nodrošinātu Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteiktās atlīdzības izmaksu, ir paredzēta ministrijas 2020.gada budžetā, pārdalot to no citu pasākumu īstenošanai piešķirtā finansējuma ekonomijas, klāstīja ĀM.

 

Ko Tu domā par citu lasītāju komentāriem? Izsaki savu viedokli!