KNAB vidējo atalgojumu līdz 2023. gadam palielinās par 37%

© F64, Ģirts Ozoliņš

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas paredz palielināt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieku mēnešalgu, līdz 2023.gadam vidējo atalgojumu birojā ceļot par 37%.

Iepriekš Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē KNAB priekšnieks Jēkabs Straume skaidroja, ka ar šo likumprojektu tikšot "novērsta nevienlīdzība" un notikšot iešana virzienā, ka amata alga ir būtiskākā atalgojuma daļa un samazinās dažādu piemaksu iespējas, piemēram, piemaksas par papildu darbiem samazinās līdz 30% slieksnim. Arī izdienas piemaksa samazinās no 30% līdz 10%. Tāpat tiks izpildītas tās prasības un rekomendācijas, ko Latvijai izteica, piemēram, OECD, piebilda Straume.

Opozīcijas deputāte Ļubova Švecova iepriekš komisijas sēdē pauda nostāju, ka mērķis izlīdzināt atalgojumu ir nedaudz pārspīlēts, jo nevienlīdzība valsts sektorā strādājošo atalgojumā ir vērojama daudzās iestādēs. "Ļoti zems atalgojums ir Labklājības ministrijas resora pārraudzībā strādājošajiem," secinājusi politiķe.

Politiķe norādīja, ka amatpersonām, kas strādā sarežģītos apstākļos, izmeklējot sarežģītas un neviennozīmīgas shēmas un lietas, jābūt adekvātam atalgojumam, bet tam jābūt sasaistītam arī ar konkrētiem rezultātiem.

Šodien pieņemtās izmaiņas nosaka, ka KNAB amatpersonām, kuras ir iesaistītas izmeklēšanas darbību veikšanā īpaši sarežģītās, smagu vai sevišķi smagu vai starptautiska rakstura noziegumu lietās, tāpat kā iekšlietu sistēmas iestāžu amatpersonām maksimālo mēnešalgas apmēru noteiks atbilstoši rajona prokurora mēnešalgai.

Tāpat likumā būs noteikts, ka KNAB amatpersonu, tāpat kā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un valsts drošības iestādes amatpersonu, var prēmēt par drošsirdīgu un pašaizliedzīgu rīcību, veicot amata pienākumus, kā arī par tāda valsts drošības apdraudējuma vai nozieguma novēršanu vai atklāšanu, kas radījis vai varēja radīt būtisku kaitējumu. Prēmiju kopējais apmērs gada laikā nedrīkstēs pārsniegt divas mēnešalgas.

Ņemot vērā mēnešalgas palielinājumu, izmaiņas nosaka arī samazināt biroja darbiniekiem izmaksājamās piemaksas un to apmērus. Turpmāk KNAB amatpersonām piemaksu par ieguldījumu biroja mērķu sasniegšanā vai personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti varēs noteikt līdz 30%, kā arī kopējais vienlaikus izmaksājamo piemaksu apmērs nedrīkstēs pārsniegt 30%.

Šīm izmaiņām nepieciešams papildu finansējums - nākamgad KNAB nepieciešami 1,5 miljoni eiro, 2022.gadā - divi miljoni eiro, bet 2023.gadā - trīs miljoni eiro. Atalgojumu visiem KNAB nodarbinātajiem turpmāko triju gadu laikā cels pakāpeniski, savukārt tām amatpersonām, kurām mēnešalgas apmērs būs noteikts atbilstoši rajona prokurora mēnešalgai likuma, prasības tiks izpildītas 2023.gadā.

Vidējais atalgojums KNAB 2021.gadā pieaugs par 21,32%, 2022.gadā - par 28%, 2023.gadā - par 37,21% salīdzinājumā ar 2020.gadu.

Saskaņā ar pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai KNAB priekšniekam ir piešķirtas tiesības izveidot papildu 19 amata vietas, pieņemot amatpersonas darbā pakāpeniski, proti, ar 2021.gada 1.martu aizpildot deviņas jaunizveidotās amata vietas, savukārt 2022.gadā - desmit amata vietas.

Minētie grozījumi ir daļa no 2021.gada budžetu pavadošās likumprojektu paketes.

Latvijā

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) aicina ikvienu dalīties ar saviem unikālajiem pieredzes stāstiem par Latvijas mežiem, sēņošanu un ogošanu, iesaistoties projektā "Savvaļas stāsti." Šī iniciatīva veltīta Latvijas dabas, kultūras un identitātes mantojuma dokumentēšanai un saglabāšanai, informē RSU.

Svarīgākais