Daļa iedzīvotāju Covid-19 uzskata par vienkāršu gripu vai "uzpūstu ņemšanos", liecina aptauja

 
©Vladislavs Proškins/F64 Photo Agency

Arvien vairāk ir tādu cilvēku, kuriem ģimenes un paziņu lokā ir zināms kāds Covid-19 saslimušais. Pieaug arī to cilvēku skaits, kuriem pašiem bijis jādodas pašizolācijā. Bet tas nenozīmē, ka cilvēki jauno koronavīrusu uztver kā vairāk bīstamu nekā tikai nopietnu infekcijas slimību, liecina pētījumu centra SKDS pēc LTV Ziņu dienesta pasūtījuma veiktā aptauja. Aptauja rādā, ka Covid-19 sabiedrībā tiek saukts par vienkārši gripu vai pat – politiķu un mediju uzpūstu ņemšanos.

Novembrī veiktajā SKDS aptaujā no 1000 respondentiem vairāk nekā piektā daļa jeb 22,5% atzinuši - kādam no viņu tuvāko paziņu loka ir konstatēta Covid-19 saslimšana. Nepilniem 25% šķitis, ka paši inficējušies. Vairāk nekā puse jeb 56% labi pazīst kādu, kuram veiktas Covid-19 analīzes, liecina aptaujas rezultāti.

Salīdzinājumam - līdzīgā aptaujā, kas tika veikta šī gada aprīlī, visas šīs pozīcijas bija zemākas. Piemēram, tobrīd tikai 5% respondentu personīgi pazina kādu Covid-19 slimnieku.

Bet - kas šajos mēnešos noticis ar attieksmi pret Covid-19? Jaunākās aptaujas dati liecina:

  • 49% respondentu to sauc par ļoti bīstamu infekcijas slimību.
  • 28% uzskata, ka principā tas nav nekas nopietnāks par "parasto gripu".
  • Gandrīz trešā daļa jeb 31% sprieda, ka Covid-19 ir politiķu un mediju ''uzpūsta ņemšanās”, nevis reāla problēma.

Šeit jāpaskaidro, ka respondentiem bija iespēja atzīmēt vairākus atbilžu variantus, tādēļ kopējā procentu summa pārsniedz 100%.

Salīdzinot jaunās aptaujas datus ar pavasara atbildēm, redzams, ka šodien iedzīvotāji retāk piekrīt viedoklim, ka "tā ir ļoti bīstama infekcijas slimība", bet biežāk pauduši viedokļus, ka Covid-19 ir "politiķu un mediju uzpūsta ņemšanās" vai principā - tā pati gripa.

"Pirmā lieta, es domāju, saistīta ar lielo informatīvo fonu. Tam visam sākoties, objektīvi sabiedrībā informācijas bija krietni mazāk. Kopš tā laika arī visādas blēņas un dumjības saražots nesalīdzināmi vairāk. Otrs būtisks faktors saistīts ar personīgo pieredzi. Tā personīgā pieredze ir ļoti, ļoti atšķirīga. Citiem vārdiem - ir cilvēki, kuri saskārušies ar smagiem gadījumiem, bet daudz vairāk tādu, kas saskaras ar ļoti viegliem gadījumiem. Šī pozitīvā pieredze palīdz tā vieglāk, brīvāk vaļīgāk skatīties uz Covid-19 bīstamību," vērtēja SKDS direktors, sociologs Arnis Kaktiņš.

Tikmēr Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors, filozofs Vents Sīlis sprieda: "Es nedomāju, ka starp tiem, kuri Covid-19 noliedz principā, visi netic Covid-19 eksistencei. Šeit ir daudz mēģinājumu manipulēt ar viedokļiem un informāciju sava izdevīguma vārdā. Visa veida dīvaiņi un sazvērestības teoriju atbalstītāji šajā laikā piedzīvo nebijušu popularitāti, jo cilvēki meklē vienkāršas atbildes uz patiesībā sarežģītiem, fundamentāliem jautājumiem. Sarežģītības sekas ir tādas, ka cilvēki izšķiras par vienkāršiem, pat pārāk primitīviem risinājumiem."

 

Ko Tu domā par citu lasītāju komentāriem? Izsaki savu viedokli!